Esmu atkarīga no attiecībām

Raksta saturs nav piemērots auditorijai, kas jaunāka par 18 gadu vecumu. 

"Mana problēma ir atkarība no attiecībām. Es paniski baidos palikt viena. Tajos brīžos, kad vīrs dzer un nekontaktējas ar mani, man negribas dzīvot. Es nespēju saņemties un ko mainīt, esmu vāja un nevarīga...", raksta kāda portāla mammamuntetiem.lv lasītāja.

...ir jāmaina attieksme pret sevi, savu iekšējo pasauli.

FOTO: Marika Eglīte

...ir jāmaina attieksme pret sevi, savu iekšējo pasauli.

"Mana problēma ir atkarība no attiecībām. Es paniski baidos palikt viena. Esmu simpātiska, ar veiksmīgu karjeru, 34 gadus jauna sieviete. Pagājušogad apprecējos, bet manam vīram ir alkohola problēmas. Es precoties jau to zināju, taču, kad viņš ir skaidrā, labāku un mīļāku cilvēku nevar vēlēties. Taču, kad dzer, tad dienas 5 un pilnīgi pārvēršas - kļūst agresīvs un nenāk mājās. Skaidrā to apzinās, meklē dažādus risinājumus, bet nekas nelīdz. Reizi mēnesī vienalga nodzeras. Es mājās viena pārdzīvoju, raudu. Es nejūtos droša ar viņu, gribas bērniņu, bet bail. Es negribu audzināt bērnu viena. Es nespēju izšķirties. Bail palikt vienai. Jūtos kā pēdējā lupata, bet neko nespēju darīt, lai ko mainītu. Es 4 gadus esmu ārstējusies no depresijas, bet stresa situācijās vienalga prasās pēc nervu tabletes vai alkohola, lai nomierinātos. Tajos brīžos, kad vīrs dzer un nekontaktējas ar mani, man negribas dzīvot. Es nespēju saņemties un ko mainīt, esmu vāja un nevarīga. Es domāju par to, kā sadzeršos nervu zāles un ielēkšu kanālā. Neesmu arī sevišķi komunikabla un nestāstu citiem savas problēmas," portālam mammamuntetiem.lv savu dzīves sāpi uzticēja kāda lasītāja, kura vēlējās palikt anonīma. 

 

Atbildi sievietei sniedz personīgās meistarības trenere, NLP meistare Sarmīte Šmite:

"Kā jau mēs zinām, savā dzīvē daudz ko radām paši ar savu domāšanu un attieksmi. Ja pieņemam, ka tas tā ir, tad taču ir iespēja, ka varam radīt sev arī tādu pasauli kādu vēlamies. Tikai jāpajautā, ko tad īsti vēlaties? 

Var jau sevi šaustīt par to, ka vis iet šķērsām, bet ko tas dos? Vai tas vedīs jūs uz risinājumu? Tā domājot un visu savu enerģiju veltot tam, cik jums neveicas, vēl vairāk šo negatīvismu pavairojiet. Šī enerģija dzīvo jūsos un jūsu mājā. To nesiet līdz arī uz darbu, jo tā vienkārši tāpat nepazūd. Un, ja mēs esam spogulis visam, kas pie mums pievelkas, tad ir vērts padomāt. Vai tiešām visu savu dzīvi žēloties un slīgt grūtsirdībā? 

Nopietnas slimības gadījumā noteikti ir jāvēršas pie speciālista, bet cik saprotu, tad rezultāta nav. Varbūt var nomainīt un izvēlēties kādu citu speciālistu?

 

Vīru, kas lieto alkoholu, esat izvēlējusies pati un tā jau ir, ka atnāk tas, kas atnāk.

Tātad, lai mainītu visas lietas, situācijas, cilvēkus, kurus jūs satiekat, ir jāmaina attieksme pret sevi, savu iekšējo pasauli. Tā ir jāiepazīst. Jāuzzina, kas jums šīs sajūtas izraisa. Kāpēc esat atkarīga? Var jau ar zālēm ārstēt sekas, bet pamats jau paliek un tas vienalga kādreiz atkal izlien laukā.

Cilvēks pats izdara izvēli, aiziet no šīs dzīves neko nerisinot un vēl piekam atstājot savus tuviniekus, vai izdarot izvēli iet citu ceļu. Vispirms ir jāpieņem lēmums un sev jāpasaka STOP! Es vairs tā nevēlos! Cik var sevi mocīt!!!

Uzrakstiet visu, kas rakstās, par sevi, par visām problēmām, par visām domām. Kāpēc jāraksta? Tāpēc, ka, ja tās visu laiku galvā cilā, nevarat ieraudzīt konkrēto situāciju, vai risinājumu.

 

Domas galvā tikai pieaug arvien ar lielāku negativitāti un nekas nenotiek. Uzrakstot, atradīsiet, kas ir pats galvenais, atradīsiet tieši to nezāli, kura būtu jāizravē un ar visu sakni.


Pajautājiet sev - no kādas atbildības jūs bēgat? Tad vairākkārtīgi pārlasotn noformulējiet mērķi - ko tā vietā vēlaties? Bet mērķim jābūt atkarīgam tikai no jums!

Jūs nevarat rakstīt, lai jūsu vīrs nedzer. Tas nav no jums atkarīgs. Jūs varat vēlēties palīdzēt vīram atrast IESPĒJU, kas vestu uz risinājumu. Tas, ka esat visu laiku raudulīga, bailīga, jūtieties vainīga, arī vīram nerada izeju no šīs situācijas. Un tad kā apburtajā lokā, bet no tā ir jāiziet laukā. Lai to izdarītu, it jārīkojas pavisam citādi nekā iepriekš. 

Kad būsiet atradusi to, ko patiešām, vēlaties, mērķus varēsiet vēl vairāk konkretizēt, sadalīt pa jomām. 

Reklāma
Reklāma

Ko varat darīt sevis labā fiziskajā līmenī? Varbūt mainīt ēšanas paradumus? Mainīt dienas režīmu, iemācīties meditēt, vai varbūt zīmēt? Varbūt apmeklēt relaksējošas masāžas. Vairāk mīliet sevi un savu ķermeni! Kas jūsu ķermenim visvairāk patīk? Kad tas jūtas laimīgs? Domājiet vairāk par sevi! Novērtējiet visu, kas jums izdodas, nešausties sevi, ja vēl kas nesanāk tā kā gribētos! Uzlieliet sevi pat skaļi!

Vairāk uzturēt kontaktus ar saviem mīļajiem, mammu, māsu, vai draudzeni. Ja pratīsiet atvērties un uzticēties, tas nenozīmē žēloties par to, cik jums ir slikti. Ja tā paskatās, tad ir cilvēki, kuriem ir daudz lielākas problēmas, bet viņi priecājas par to, kas ir. Runājiet par to, ko vēlētos! Domājiet kā būtu, ja būt....prieks, darbošanās vēlme, pateicība, pieņemšana.. Jā, visas izmaiņas dzīvē sākas ar to, ka vispirms pieņemat šo situāciju un PIRMKĀRT, sevi pašu. 

Jā tā ir... Bet, ko varētu darīt, lai būtu citādi?

Mācieties dzīvot šeit un tagad! Tātad novērtēt visu, kas jūsu dzīvē ienāk. Dienu dzīvojiet, pateicoties par visu ko, pat par sīkumiem! Ir laba grāmata - Erkhards Tolle "Tagadnes spēks".

Ja jums no visa izdodas tikai mazumiņš, pateicieties sev par to. Variet iekārtot pateicības grāmatu. Un visu pierakstīt. Pateicieties par visu arī par slikto, bet tad no tā sliktā meklējiet kādu mācību - ko tas jums dod. Ko varētu turpmāk darīt citādi. Ko jums tas varētu iemācīt? Nevis vainojot par visu un visiem sevi....Vainas apziņa bloķē otro čakru un jūsu vēlmes var nepiepildīties.

 

Ko darīt?

Atrodiet no kurienes nāk vainas sajūta. Paskatieties uz to pavisam no citas puses. Noņemiet ierobežojumus, kas jums liek skatīties tikai vienā virzienā. Iespējams, ir kādi ierobežojoši uzskati, kas liek sevi tik zemu novērtēt. Jo nekas jau patiesībā nav labs vai slikts. Tas vienkārši ir! Sāciet uz savu dzīvi un sevi paskatīties it kā no malas. Daudz vairāk varēsiet to sakārtot. Mazināsies emocijas un pati atradīsiet izeju no esošās situācijas. 

Un vai šajā brīdī ir svarīga bērna radīšana? Varbūt svarīgs ir jūsu iekšējais domu stāvoklis? Radiet ap sevi pamazām pozitīvu enerģiju. Sākumā tas būs grūti. Rakstiet šos pierakstus. Satiecieties ar gaišiem cilvēkiem. Mācieties nerisināt galvā savas domas, bet tās pierakstiet, lai atrastu atbildi. 


Ieteiktu mācīties beznosacījuma mīlestību. Ja to apgūsiet, jūsu atkarība pazudīs. Piepildiet savu iekšējo mīlestības trauku. Tas jums jādara pašai. Neviens jūsu dzīvi nevar padarīt labāku, tikai jūs pati! 

 

Jāiemācās pastāvēt pašai par sevi. Jums ir jāizdomā, kas jums patīk, kas nē. Kas jums ir vajadzīgs, kas nē. Kas jums garšo, kas jūs interesē, ko jūs vēlaties!

Jums ir jāiemācās atzīt, ka jūs pati varat daudz ko savā dzīvē ietekmēt. Jāiemācās būt laimīgai neatkarīgi, vai jums ir kāds blakus vai nav! 

Uzņemieties atbildību par savu dzīvi un jūsu dzīve mainīsies. Sastādiet konkrētu plānu, ko darīsiet.  Ja ir nepieciešamība pēc palīdzības, meklējiet.

Nevienam nav jābūt perfektam, attīstiet sevī individualitāti, to īpašo odziņu kas jūsos ir! 

Pie laimīga cilvēka pulcējas tieši tādi paši cilvēki. Un kas zina... pietieksies arī mazulis! Sakārtojot iekšējo pasali, sakārtojas ārējā! Viss ir jūsu rokās! Izdariet IZVĒLI!"