Mani bērnībā izmantoja...Vai tāpēc tagad negribas mīlēties?

Ir bijis tā, ka esmu ar spēku izlādējusies pret nedzīviem priekšmetiem, izspārdoties, ar rokām izklapējoties pret sienu, skapi u.c, tas mani nomoka, jo no tā cieš mana ģimene...

FOTO: Rūta Ķiploka, fotohromija@inbox.lv

Ir bijis tā, ka esmu ar spēku izlādējusies pret nedzīviem priekšmetiem, izspārdoties, ar rokām izklapējoties pret sienu, skapi u.c, tas mani nomoka, jo no tā cieš mana ģimene...

"Esmu 21 gadu jauna sieviete. Audzinu dēliņu, kuram 1 gadiņš. Ir draugs, bet man ir problēma ar seksuālo dzīvi. Un arī ikdienas dzīvi!  Mīlēties es vienkārši negribu, nekad tā īsti neesmu gribējusi, esmu vienmēr pakļāvusies, nedomājot par sevi, ko es vēlos. Draugs ir ļoti bēdīgs, ka es vienkārši uz dzimumatiecībām skatos vienaldzīgi. Pēc bērniņa piedzimšanas praktiski ir ļoti reti, kad mīlējamies. Ik pārdienas man uznāk raudāšanas dienas, agresija, dusmas, aizkaitinātība, vienā brīdī es smaidu, un tad garastāvoklis izmainās un sabrūk! Esmu ļoti nepastāvīga, nespēju pieņemt to, ka mani pakļauj. Teikšu tā, mani bērnībā izmantoja man bija 4/5 gadi, 13 gados mani izvaroja, tad nu tā vai šie iemesli varētu būt saistīti ar manu emocionālo stāvokli? Esmu pieņēmusi, ka ar mani tā ir noticis, kaut atcerēties ir ļoti nepatīkami un sāpīgi. Vai šie notikumi ietekmē manu seksuālo dzīvi? Un manu emocionālo stāvokli, manas nepamatotās dusmas, agresiju, raudas, skumjas, nomāktību? Ir bijis tā, ka esmu ar spēku izlādējusies pret nedzīviem priekšmetiem, izspārdoties, ar rokām izklapējoties pret sienu, skapi u.c, tas mani nomoka, jo no tā cieš mana ģimene, ka visu laiku man ir nestabili nervi, te es esmu priecīga, laimīga, un te pekšņi es varu palikt dusmīga un nesavākta.

mani bērnībā izmantoja man bija 4/5 gadi, 13 gados mani izvaroja, tad nu tā vai šie iemesli varētu būt saistīti ar manu emocionālo stāvokli?

Fiziski es nedaru pāri nevienam no tuviniekiem, bet esmu salamājusies ar tuviniekiem. Vēl ir milzīga problēma, es nespēju uzticēties cilvēkiem, es nespēju pat māsai atstāt pieskatīt mazuli ar tīru sirdi, es nespētu auklīti pieņemt darbā, nespētu, jo nāk slimas domas galvā, ka kāds uz manu bērnu varētu lūkoties, kā uz iekāres objektu, ka kāds varētu aizskart viņu, un man par šo ir bijušas nesaskaņas ar draugu, ka es esot slima, ka man jāārstējas, ka tā nebūs, ka kāds aiztiks bērnu, bet es nespēju, es pat neuzticos sev, man bail, ka nepalieku tāda, kā tas cilvēks bērnībā, kas aiztika mani. Es saprotu, ka nemūžam es nespētu ko tādu, bet man ir bail no visa, man pat bail iedomaties par dārziņu, kad būs bērnam jāsāk tas apmeklēt! Man ir bail no visa, es varētu raudāt dienām par to, kā es jūtos, manas slimās domas un bailes mani dzīvu aprok, un no tā visa izriet mana garastavokļa bumba ar laika degli, jo nespēju tikt ar visu to galā. Intīmā dzīve, ikdienas nesavāktais garastāvoklis, slimās domas, tas viss man ir par daudz, reizēm liekas, ka es esmu pats briesmīgākais cilvēks, ka neesmu pelnījusi, ka man ir labs draugs, bērns, jo ar savu  garastāvokli nodaru pāri. Nepamatoti sabļauju uz bērnu, jo viņš dara kādu blēņu, un, ja tajā brīdī man ir slikti, tad bērnu sabaru un pati raudu, jo sāp, ka esmu pacēlusi stingru un agresīvu balsi, pret to, ko visvairāk mīlu. Es varētu turpināt šo iemilzušo problēmu, bet tur, kur es dzīvoju, man būtu grūti izbraukāt pie psihologa, un tādi līdzekļi arī nav! Es nezinu, ko iesākt ar savu nevainojamo situaciju! Varbūt Jums ir kāds viedoklis par manu situāciju. Kāds ieteikums, varbut padzert kādas stipri nomierinošas zāles, es nezinu, ko ar sevi iesākt! Es vēlos būt laba mamma un sieva, bet esmu briesmīga. Palīdziet lūdzu ar kādu padomu..."

 

Atbild klīniskā psiholoģe Daina Dziļuma
"Jūs rakstāt, ka izjūtat emocionālā stāvokļa svārstības, agresiju, nomāktību, problēmas seksuālajā dzīvē un bailes par bērnu, saistībā ar seksuālu vardarbību. Jāsaka, ka bērnībā piedzīvota seksuāla vardarbība var radīt gan īslaicīgas, gan ilgtermiņa sekas, kas var nozīmīgi ietekmēt gan emocionālo stāvokli, gan uzvedību, gan attiecību veidošanu. Lai varētu pārvarēt vardarbības radītās sekas ir nepieciešams saņemt specializētu psiholoģisku palīdzību, ko arī ieteiktu darīt Jūsu situācijā. Par iespēju saņemt psihologa konsultācijas ieteiktu interesēties sociālajā dienestā, jo pastāv iespēja saņemt arī bezmaksas psiholoģisku palīdzību. Noteikti ir vērts meklēt palīdzību, lai labāk justos gan Jūs pati, gan lai veiksmīgi turpinātu attiecības ar vīru un audzinātu bērniņu."

LASI ARĪ: Kā seksuāli izmantoja četrgadnieci. Patiess stāsts

Reklāma
Reklāma

Seksuālā vardarbība un dzemdības - sarežģīti, neērti un aktuāli

Mammas vīrietis mani seksuāli izmantoja. Mamma to zināja...

Ūsainis vilka mani pie sava locekļa. Bērna seksuālās vardarbības stāsts

Stāsts par ūsaini un seksuālo vardarbību. Psihologa komentārs

Kā seksuāli izmantotai sievietei tikt pāri notikušajam?