Ģimene, kas rod mīlestību gan saviem bērniem, gan citiem. Patiess stāsts

Ir ģimenes, kurām mīlestība pietiek ne vien saviem bērniem, bet arī brīnišķīgajiem audžubērniem. Katram šajā ģimenē ir vērtība, nozīme un neviens netiek mīlēts mazāk nekā citi. Par savu brīnišķīgo ģimeni un tās bagātajām tradīcijām stāsta piecu bērnu māmiņa Ivita Krevica no Alūksnes.

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Gribētu izvirzīt mūsu ģimeni divās paaudzēs. Mamma Astrīda Ozoliņa ir uzaudzinājusi mūs – piecus bērnus, un joprojām cieši tur mūs sev apkārt! Tas ir labā nozīmē, jo mums visiem ir prieks tikties jubilejās, kapusvētkos, valsts svētkos, Ziemassvētkos un Jāņos tieši pie mammas (nu jau pie manis, jo dzīvojam ar mammu blakus). 

Mums visiem jau ir savas ģimenes, bērni un pat mazbērni, daži no mums dzīvo tepat Alūksnē, cits – Ventspilī, vēl cits – Norvēģijā, taču tas nav šķērslis tikties svētkos, jubilejās, un vienam otru atbalstīt! Paldies manai mammītei, ka mūs pratusi izaudzināt tik draudzīgus, par to, ka man tagad ir divi brāļi un divas māsas, kas ir daudz vairāk, kā tikai labākie draugi. Un otrs – man šķiet, ka bērniem, no stiprām, draudzīgām un laimīgām ģimenēm, arī pašiem ir vieglāk izveidot savu stipro un laimīgo ģimeni.

Esmu precējusies, mans vīrs arī ir no daudzbērnu ģimenes, un mums ir 4 savi bērni un audžudēls. Arī mana jaunākā māsa ir trīs bērnu māmiņa, dzīvo man kaimiņos. Mūsu bērni ikdienā kopā rotaļājas, aug, un ir pieraduši viens otru pieskatīt, pacienāt, un neskaita "mana māja, tava māja", jo mēs visi esam savējie.

Pastāstīšu par mums – esmu Ivita Krevica, ārsta palīgs laukos (savulaik ambulancē strādāja mana mamma), vīrs Ilvars ir galdnieks. Mūsu ģimenē aug meitas Ieva (13), Inese (10), Ilze (5), un dēls Jānis Kristiāns (8), un audžudēliņš Niks (6). Vēl pie mums dzīvo brāļadēls Jānis Raimonds, kurš nu jau mums kļuvis tikpat kā savs bērns.

 

Dzimšanas dienu un vārdadienu svinēšana
Mums ģimenē ir stingras tradīcijas, kas nu jau gadu gadiem tiek turētas godā, piemēram, dzimšanas dienas un vārdadienas visiem atzīmējam ar klātu galdu –tradicionāli vecmāmiņas vārīta aukstā gaļa, aknu pastēte, sautēti kāposti, kotletes, pīrādziņi un, protams, manis cepta torte. Uz jubilejām ciemos brauc manas māsas, brāļi ar saviem bērniem un mazbērniem, un nav svarīgi, vai tā ir vecmāmiņas 70 gadu jubileja, vai audžupuikas vārda diena – galds tiek klāts un ciemiņi vienmēr ir klāt! Tādā veidā bērniem tiek parādīts, ka viņi ir tikpat svarīgi kā pieaugušie un netiek atstāti novārtā, mācās pieklājīgi uzņemt ciemiņus, namamātes vai namatēva pienākumus.

 

Tematiskās balles Ziemassvētkos
Ziemassvētkus sākam jau rudenī gaidīt un domāt tēmas, kā šogad svinēsim, saplānojam atvaļinājumus, lai tālāk dzīvojošie varētu atbraukt. Reiz mums Ziemassvētkos bija eņģeļu balle – katram vajadzēja sagatavot eņģelīti (vienalga – pirktu vai pašgatavotu), ko ar labiem vēlējumiem pārējiem iekārt eglītē. Eglīte togad bija rotāta tikai ar dažādiem eņģelīšiem. Bija sagatavotas galda runas un spēles, dzejoļi par eņģeļu tēmu. Pat pēc pāris gadiem, no rotājumu kastes izceļot dāvātos eņģelīšus, atceros tos mīļos vārdus, ko dāvinātājs teicis, to jauko sajūtu svētkos.

Viena no tradīcijām – iešana pēc eglītes. Tas ir tēta pienākums, ejam visi kopā ar bērniem, sameklējam visskaistāko eglīti, parasti izvēlamies lielu egli, līdz griestiem. 

Reizēm mežā pie eglītes bērni atrod konfektes, ko nolicis laikam rūķītis (mamma).


Šogad Ziemassvētkus sagaidīsim mūsu jaunajā mājā, ko pagaidām vēl remontējam, un tā kā mājai ir sena vēsture, tad svētku devīze būs – ''sens, tik sens, bij' šis laiks''. Viesi aicināti atnest eglītes rotājumu, kas visvairāk palicis prātā no savas bērnības. Tas var būt pašgatavots, sens, saglabāts, vai nopirkts. Tiks lūgts pastāstīt par saviem bērnības Ziemassvētkiem un ar ko saistās šis rotājums. Vēl plānojam katram viesim uz šķīvīša, vizītkartes vietā sagatavot pašu ceptu piparkūku, kas būs rotāta ar baltu glazūru – it kā tamborētā rūtiņu rakstā. Ir vēl daudz ideju, kas jāprecizē, bet šīs ir dažas no tām.

Kapusvētki sapulcē tālus un tuvus radus
Viens no nozīmīgiem notikumiem katru gadu ir kapusvētki, ko Alūksnē atzīmē reizē ar pilsētas svētkiem. Tā atkal ir reize, kad satiekas arī tālākie radi. Pēc kapiem visi pulcējamies pie mammas, pie klāta galda, kas atkal ļauj visiem satikties, atcerēties aizgājušos un stiprināt attiecības ar saviem tuvajiem, kas mums līdzās.

 

Pašiem savs Jānis 
Mūsu ģimenē ir dēls Jānis, nav brīnums, ka arī Jāņos visi pulcējas pie mums. Tad ir ugunskurs, desiņas, protams mana ceptā torte un klāts siltais, aukstais galds. Kādreiz tālāki ciemiņi saka: "Jums jau kā kāzu galds katru reizi!"

Reklāma
Reklāma


Neizpaliek arī kultūras pasākumi
Mums ar vīru ir svarīgi, laukos dzīvojot, dot bērniem pēc iespējas vairāk ieskatu kultūras dzīvē, tāpēc bērni tiek vesti uz cirku, kino, koncertiem, svētkiem, ekskursijās. Viens no mīļākajiem ceļojumiem ir kruīzs uz Stokholmu, kur gandrīz katru gadu aizbraucam. Bērniem ļoti patīk. Esam arī gājuši mazos, pētnieciskos pārgājienos. Piemēram, Beļavas pagastā, kur dzīvo vīramāte, mēs ar bērniem izpētījām apkārt esošās vēsturiskās vietas – pilskalnu, kungu kapus, muižas ēku, parku. Mazajiem patika, un bija arī izglītojoši. Reizēm nemaz nenojaušam, cik interesantas vietas atrodas mums tuvumā.

 

Mīļās vecmāmiņas pasakas
Lielu ieguldījumu bērnu audzināšanā un izglītošanā dod mana mamma, mīļā vecmāmiņa, kuru bērni ļoti gaida vakaros, jo tā lasīt pasakas prot tikai viņa. Puikas gaida arvien jaunas un nedzirdētas pasakas, viņiem acis vien zib, kad vecmāmiņa paziņo, ka ir dabūjusi jaunu pasaku grāmatu. Šis pasaku rituāls ir īpašs tieši vecmāmiņas dēļ, jo manas lasītās pasakas ir kas cits, bet vecmāmiņa... Tas jau ir citā emocionālā līmenī.

Visiem roka jāpieliek, lai darbi uz priekšu iet
Tā kā esam laukos, protams, ir daudz dažādu darbiņu, un, lai gan bērni vēl ir mazi, daudzos darbos labprāt piedalās. Lielākais pārsteigums mums bija, kad remontējām mājā lielo zāli, un vajadzēja nēsāt granti un pēc tam jau gatavo betona maisījumu. Visi mazie labprāt palīdzēja, pat mazā Ilzīte ar 1 litra spainīti gribēja nēsāt betonu. Strādājām visi kopā!

Pēc darba dienām rudenī visi ejam sēnēs, arī mazie bērni. Mežā viņiem ļoti patīk, mācāmies pazīt kokus, augus, sēnes, pastarpināti papētām dzīvnieku aliņas, pēdas, klausāmies putnus. Kad pārnākam mājās, visi ir tik saguruši no iespaidiem bagātās dienas, ka pēc vakariņām reizēm pat pasaku nesagaida.

 

Dzimtas ciltskoka spēks
Šovasar mums bija ļoti jauks pasākums, no vīra radu puses – Žvartu dzimtas salidojums. Tika pētīti radu raksti, izveidots dzimtas koks, iepazinām tālākus un tuvākus radus. Bērniem tas ir ļoti svarīgi - zināt savas saknes, savus radus, lepoties ar to, ka tu esi. Arī no manas puses ir sastādīts pamatīgs ciltskoks. Kādreiz pamatus tam ielika ģenētikas stundas mājasdarbs, kuru pēc tam papildinājām. Bieži to pārcilājam, stāstu bērniem par mūsu senčiem, mācu cienīt dzimtas mājas un vērtības, un ļoti gribētu, lai bērni šo mantojumu saglabā un nodod tālāk saviem bērniem.

 

Kristības
Pagājušajā vasarā sarīkojām saviem bērniem ''Bērnības svētkus'', tā kā manā bērnībā (padomju laikos). Tika ieceltas krustmātes, krusttēvi, bērni tika izšūpoti šūpolēs, saņēma no krustvecākiem dāvanas, tika pie skaistām bildēm. Taču pats galvenais – viņi ieguva vēl kādu cilvēku, kas viņus atbalsta – krustvecāku.
 

Esam laimīgi visi kopā, un uzskatu, ka maniem bērniem ir paveicies. Lai mēs neesam bagāti un turīgi, lai! Lai pietrūkst kādreiz naudas makā! Lai! Bet mums ir citas vērtības – vecmāmiņas, māsīcas un brālēni, māsas un brāļi. Un šis kapitāls ir nezūdoša vērtība.

Varbūt arī Tev ir zināma kāda jauka ģimene, kura var būt iedvesmas avots citām? Iesaki to mums, Laimigamgimenem.lv, lai varam kopīgi lepoties par lieliskām ģimenēm Latvijā. Raksti uz inga@laimigamgimenem.lv vai zvani 26615437.