Vai vecāki mūsdienās joprojām ir labākie padomdevēji studiju izvēlē?

Jūlijā lielākajā daļā Latvijas augstskolu sākas jauno studentu uzņemšana, un tas nozīmē, ka daudzās ģimenēs šobrīd tiek diskutēts par piemērotākā studiju virziena izvēli. Nereti vecāki vēlas palīdzēt, balstoties savā pieredzē un pārliecībā par to, kas bērnam būtu vislabākais. Tas ir saprotami, jo ikviens vecāks vēlas redzēt savu bērnu laimīgu un veiksmīgu, taču rodas jautājums, vai vecāki mūsdienās joprojām ir labākie padomdevēji studiju izvēlē? 

Īsā atbilde uz šo jautājumu varētu būt – jā, ja vecāki saprot, ka uzdevums nav izvēlēties bērna vietā, bet palīdzēt izdarīt izvēli. Pētījumi un karjeras attīstības speciālistu pieredze liecina, ka jaunieši, pieņemot lēmumus par savu nākotni, visbiežāk vēršas pēc padoma tieši pie saviem vecākiem. Tas nav pārsteidzoši, jo ģimene ir pirmā vide, kurā iepazīstam pasauli un veidojam izpratni par darbu, profesijām un vērtībām. Vecāki ne tikai stāsta par savu darbu, bet ar savu attieksmi pret darbu, izglītību un dzīvi kopumā ikdienā veido jauniešu priekšstatus par nākotni. 

No konsultēšanas uz pārliecināšanu 

Taču ietekme pati par sevi vēl nenozīmē, ka vienmēr tiek pieņemts labākais lēmums. Vecāki, bieži paši to neapzinoties, sāk plānot bērna nākotni, balstoties savos nepiepildītajos sapņos, savā profesijā vai priekšstatos par “drošu” karjeru. Viņi domā par stabilu atalgojumu, prestižu vai darba iespējām, kamēr jaunietis domā par to, kas viņu patiesi interesē. Šādos brīžos saruna no konsultēšanas var pārvērsties par pārliecināšanu.

Pirms trīsdesmit gadiem izvēle bija salīdzinoši vienkārša 

Lai vecāki varētu sniegt patiešām labus ieteikumus, svarīgi saprast, ka augstākā izglītība un darba tirgus kļuvuši daudz sarežģītāki nekā laikā, kad studijas izvēlējās paši vecāki. Pirms trīsdesmit gadiem izvēle bija salīdzinoši vienkārša – augstskolu bija mazāk, karjeras iespējas bija skaidrāk definētas, un profesija bieži vien nozīmēja darbu uz visu mūžu. Šodien situācija ir pavisam citāda. Latvijā darbojas 45 augstākās izglītības iestādes – 24 augstskolas un 21 koledža, kurās studē 76,4 tūkstoši studentu. Jaunieši var izvēlēties koledžas vai bakalaura līmeņa programmas, akadēmiskās vai profesionālās studijas, turpināt izglītību dažādos līmeņos, mainīt studiju virzienu vai studēt ārvalstīs. Vien aizvadītajā studiju gadā Latvijas augstākās izglītības iestādes piedāvāja vairāk nekā 3 000 studiju programmu, tostarp gandrīz 1 000 bakalaura un vairāk nekā 600 maģistra programmu. Tas nozīmē, ka mūsdienu jaunietim jāpieņem daudz sarežģītāki lēmumi nekā pirms dažām desmitgadēm, tāpēc arī vecākiem, kuri vēlas palīdzēt ar padomu, ir svarīgi orientēties mūsdienu augstākās izglītības sistēmā.

Tendences rāda, ka jaunieši visbiežāk izvēlas sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību studiju programmas, kurās 2025./2026. akadēmiskajā gadā studijas uzsāka 38,5 % no visiem uzņemtajiem studentiem. Vienlaikus salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu par 7 % pieauga studentu skaits dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju programmās, bet par 5,5 % – inženierzinātņu un būvniecības jomā, kas atspoguļo darba tirgus pieprasījumu pēc STEM speciālistiem. 

Pārliecināties, vai studiju programma ir akreditēta

Pārdomāta izvēle nozīmē nepieciešamību izprast atšķirības starp studiju veidiem, proti, koledža parasti piedāvā īsā cikla profesionālo augstāko izglītību, kas ļauj salīdzinoši ātri iegūt kvalifikāciju un uzsākt darbu. Savukārt bakalaura studijas ir pilnvērtīgs augstākās izglītības pirmais cikls, kurā var iestāties uzreiz pēc vidusskolas, bet koledžas absolventi noteiktos gadījumos studijas var turpināt arī bakalaura programmā. Tāpat būtu jāpievērš uzmanība tam, vai studiju programma ir akadēmiska vai profesionāla – akadēmiskās programmas lielāku uzsvaru liek uz teorētiskajām zināšanām, pētniecību un sagatavo studiju turpināšanai maģistrantūrā vai zinātniskajai darbībai, savukārt profesionālās programmas vairāk orientētas uz praktisku sagatavošanu konkrētai profesijai. Svarīgi arī vienmēr pārliecināties, vai studiju programma ir akreditēta. Akreditācija apliecina, ka programma atbilst valsts noteiktajiem kvalitātes standartiem, un nodrošina, ka iegūtais diploms ir valstiski atzīts.

Mūsdienu studijas ir elastīgākas nekā jebkad agrāk

Mūsdienās studiju ceļš vairs nav lineārs – studenti var mainīt studiju programmu, turpināt izglītību citā augstskolā vai doties studēt uz ārvalstīm. To veicina arī Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēma (ECTS), kuru izmanto gandrīz visas Eiropas valstis. Eiropas Komisijas izveidotā izglītības informācijas tīkla “Eurydice” dati liecina, ka ECTS būtiski atvieglo studentu mobilitāti un iepriekš apgūto studiju rezultātu atzīšanu. Tas nozīmē, ka kļūdaina studiju izvēle vairs ne vienmēr nozīmē zaudētu laiku, jo daudzos gadījumos jau apgūtos studiju kursus iespējams pielīdzināt arī citā studiju programmā vai augstskolā.

Vecākiem nav jāsniedz gatava atbilde uz jautājumu “kur studēt?”

Lai gan augstākā izglītība ir būtiski mainījusies, vecāku personīgā pieredze joprojām ir ļoti vērtīga, taču, lai sniegtu kvalitatīvu padomu, 

vecākiem ir jāinteresējas par to, kā mūsdienās darbojas augstākā izglītība, kādas ir atšķirības starp studiju programmām un kādas iespējas tās paver nākotnē.

Mums nav jauniešiem jāsniedz gatava atbilde uz jautājumu “kur studēt?”, bet jāpalīdz viņiem atrast atbildi pašiem, piemēram, uzdodot jautājumus, kopīgi pētot studiju programmas, iepazīstot profesijas un mudinot apzināt savas stiprās puses un intereses, nevis uzreiz piedāvājot vienīgo pareizo risinājumu.

Labs padomdevējs palīdz paraudzīties uz situāciju plašāk, izvērtēt iespējas un pieņemt pārdomātu lēmumu. Mūsu, vecāku, loma nav noteikt bērna nākotni, bet palīdzēt viņam to veidot. Vecāku uzdevums nav izaudzināt juristu, ārstu, uzņēmēju vai programmētāju, bet palīdzēt izaugt cilvēkam, kurš spēj pieņemt patstāvīgus, atbildīgus un pārdomātus lēmumus par savu dzīvi.