Arvien biežāk bērni sāk strādāt jau vidusskolā. Cik gatavas tam ir pašas skolas?

Jāmainās tam, kā saprotam mācīšanās procesu

Lai palīdzētu jaunietim izprast savas nākotnes izvēles un sniegtu iespēju apvienot mācības un darbu vai profesionālo sportu vai ko citu līdzvērtību, ir jāmainās tam, kā saprotam mācīšanās procesu. Ja skolēni mācās daļēji klasē, daļēji – sev ērtā laikā un vietā, tas palīdz sagatavoties arī darba dzīvei. Teju lielākajā daļā organizāciju šobrīd darbs notiek hibrīdformātā, tāpēc jau savlaicīgi ir svarīgi attīstīt prasmi plānot savu laiku. Būšana klasē visu laiku un klasiskais mācību stundu režīms nesagatavo jauniešus mūsdienu darba videi. Tāpat nedrīkst aizmirst, ka arī skolai, līdzīgi kā dzīvē ārpus tās, jābūt elastīgai situācijās, kad jaunietis vēlas mainīt savu kvalifikāciju jeb vidusskolā izvēlēto mācību virzienu. Šādos gadījumos skolai jāizrāda pretimnākšana, sniedzot atbalstu pārorientēšanās procesā ne vien mācību satura apguvē, bet arī psiholoģiskā ziņā.

Izvairīties no izdegšanas riskiem nākotnē 

Šāds risinājums jau savlaicīgi palīdz skolēniem atrast tieši to pieeju mācībām un darbam, kādā viņi ir visproduktīvākie. Tikpat būtiski ir arī tas, ka šāda pieeja ļauj apzināties savu kapacitāti, saprast, ko var paspēt, ko – nevar. Mūsdienās šāda prasme ir īpaši vērtīga un nepieciešama – tā ļaus nākotnē samazināt izdegšanas riskus. Pērn veiktais “Kantar” pētījums par Latviju liecina, ka vairāk nekā 44% darbinieku pēdējā gada laikā darbā ir piedzīvojuši izdegšanas pazīmes. Salīdzinoši biežāk izdegšanu pēdējā gada laikā darbā ir piedzīvojušas sievietes un gados jauni darbinieki (no 18 līdz 24 gadiem). Šī statistika liecina, ka aizvien vairāk ir jārunā par to, ka nav iespējams strādāt ar pilnu atdevi jebkurā brīdī un paveikt visu perfekti, ka ir jāmācās plānot arī atpūtas brīžus un izvērtēt savas spējas. Svarīgi arī uzsvērt, ka, apzinoties savu produktivitāti, jauniešiem pēc iespējas atklātāk jārunā par savām robežām un īpašajām vajadzībām. Tas ir būtiski, lai veidotu iekļaujošu kolektīvu un savstarpēju cieņu daudzveidīgā skolēnu vidē.

Mentors katram skolēnam, nevis audzinātājs visai klasei

Lai sagatavotos pēcpandēmijas darba tirgum, svarīga ir arī individuāla pieeja mācībām. Ir laiks virzīties prom no modeļa, kurā katrai klasei ir audzinātājs, uz modeli, kurā katram skolēnam ir mentora vai kouča atbalsts. Tas ir pedagogs, kurš iedvesmo, ievirza, palīdz sasniegt skolēna individuālos mērķus un sniedz iespēju ielūkoties dažādās nozarēs un profesijās. Skolēni ir ļoti dažādi – vienā vidusskolas klasē ir gan jaunieši, kuriem jau ir sava biznesa ideja, ko viņi vēlas attīstīt, gan jaunieši, kuriem vēl nav nekādas nojausmas par to, ar ko viņi vēlas nodarboties. Lai sadarbība izdotos, ir svarīgi sākumā uzzināt ikviena skolēna intereses. Svarīgi ņemt vērā, ka vienlīdz būtiski ir ne tikai tas, kas jauniešiem interesē, bet arī tas – kas viņus neinteresē. 

Skolēnu savstarpējā sadarbība

Izglītības procesā svarīga ir arī skolēnu savstarpējā sadarbība. Pat, ja skolēnu mērķi klasē ir atšķirīgi, tie var kļūt par pamatu kopīgai izaugsmei, sākot no kopīgas studiju iespēju izvērtēšanas līdz pat sadarbībai dažādos projektos, piemēram, pētnieciskajos darbos, biznesa plānos vai sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvās. Tas atspoguļo arī reālo dzīvi, kur vienā projektā satiekas ļoti atšķirīgas profesijas. Tāpēc, papildus individuālo mērķu izvirzīšanai, skolēniem jāmācās arī klausīties citos, izprast citu mērķus un sadarboties.

Skola, kas iekļauj un pielāgojas skolēna vajadzībām 

Atvērts dialogs un regulāra komunikācija ar skolēniem. Katram no mums ir gan apzināti, gan vēl neatklāti talanti, un skolas uzdevums ir palīdzēt tos atklāt elastīgā un iekļaujošā veidā, pielāgojoties skolēna vajadzībām, nevis sagaidīt, ka skolēns pielāgosies sistēmai. Izglītības sistēmas uzdevums nav tikai nodot zināšanas, bet arī palīdzēt jauniešiem saprast savas stiprās puses, intereses un attīstības virzienus. No šī gada septembra šāda pieeja tiks ieviesta arī privātajā vidusskolā “Patnis”, kur skolēniem būs pieejams hibrīdmācību modelis un iespēja veidot individuālu mācību plānu. Tas nozīmē, ka daļu mācību satura būs iespējams apgūt attālināti, vienlaikus saglabājot klātienes mācību priekšrocības. 

Skolas uzdevums ir palīdzēt attīstīt prasmes, kas būs nepieciešamas nākotnes darba vidē – spēju plānot savu laiku, uzņemties atbildību par savu attīstību un sabalansēt dažādas dzīves jomas. Jo agrāk jaunietis iemācās apzināti organizēt savu laiku un mērķus, jo lielāka iespēja, ka viņš spēs izvairīties arī no pārslodzes un izdegšanas nākotnē.