Pētījums: Latvijas skolēnu spēja izvērtēt informācijas ticamību digitālajā vidē mazliet augstāka nekā vienaudžiem Eiropā

Latvijas 15 gadus vecu skolēnu prasmju līmenis novērtēt digitālās informācijas avota ticamību ir nedaudz augstāks nekā vidēji pētījuma dalībvalstīs, toties prasme atšķirt viedokļus no faktiem ir zemāka, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA 2018 jaunākais ziņojums par lasīšanas kompetenci digitālajā vidē.

FOTO: Shutterstock.com

Latvijas skolēnu prasmes analizēt digitālās informācijas avota ticamību ir nedaudz augstākas nekā  vidēji OECD valstīs. Attiecīgais indekss mūsu skolēniem ir 0,03, OECD vidēji – -0,01, bet, piemēram, Igaunijas skolēniem tas ir 0,05. Latvijā un OECD valstīs pareizāka stratēģija, novērtējot digitālās informācijas avota ticamību, ir meitenēm un skolēniem ar augstāku ģimenes sociālekonomisko stāvokli. Latvijā 56,5% skolēnu apgalvo, ka viņiem skolā ir mācīts, kā izlemt, vai internetā iegūtā informācija ir ticama, OECD valstīs vidēji šādu skolēnu ir vairāk – 69,3 %.
 

OECD pētījuma rezultāti rāda, ka skolēni ar labiem sasniegumiem lasīšanā līdzsvaroti izmanto dažādus informācijas avotus – ziņas un citus jaunumus lasa elektroniskos avotos, savukārt grāmatas lasa arī papīra formātā. Piemēram, Latvijā skolēniem, kuri biežāk lasa grāmatas papīra formātā, ir par 43 punktiem augstāki sasniegumi PISA 2018 lasīšanas testā nekā skolēniem, kuri gandrīz nelasa grāmatas. Par 19 punktiem augstāki sasniegumi ir skolēniem, kuri biežāk lasa grāmatas, izmantojot digitālās ierīces, par 20 punktiem lasīšanas sasniegumi ir augstāki skolēniem, kuri grāmatas vienādi bieži lasa  papīra formātā vai digitālās ierīcēs. Attiecīgie rādītāji vidēji OECD valstīs ir 49, 15 un 37 punkti.

 

OECD pētījuma rezultāti rāda, ka skolēni ar labiem sasniegumiem lasīšanā līdzsvaroti izmanto dažādus informācijas avotus – ziņas un citus jaunumus lasa elektroniskos avotos, savukārt grāmatas lasa arī papīra formātā. 

Latvijas skolēnu sasniegumi uzdevumos, izmantojot vairākus informācijas avotus, ir 483 punkti, bet uzdevumos ar vienu informācijas avotu – 479 punkti. Arī OECD valstīs vidēji skolēnu sasniegumi ir augstāki šajā digitālai videi raksturīgo uzdevumu veidā – ar vairākiem informācijas avotiem – 490 punkti, ar vienu informācijas avotu – 485 punkti. Latvijā šī rezultātu starpība nav statistiski nozīmīga, bet OECD valstīs vidēji ir. Kā ziņots iepriekš, kopumā Latvijas piecpadsmit gadus veco skolēnu lasīšanas kompetence OECD PISA 2018 pētījumā ir 479 punkti, kas ir pavisam nedaudz zem OECD valstu vidējā līmeņa – 487 punkti.
 

Reklāma
Reklāma

Bērnu un jauniešu medijpratības veicināšanai pieejami Valsts izglītības satura centra un Latvijas Drošāka interneta centra sadarbības rezultātā izveidoti metodiskie un atbalsta materiāli. Tie ietver  informāciju  pedagogam  padziļinātai  temata  izpētei, praktiskus ieteikumus mācību procesa organizēšanai, darba lapas, tiešsaistes testus, projektu aprakstus skolēnu  digitālās  lietpratības  pilnveidei  sākumskolā,  pamatskolā  un  vidusskolā.
 

PISA 2018 lasīšanas kompetences datorizētajā testā ir iekļauti virkne uzdevumu, kuros skolēniem ir jāizmanto vairāki informācijas avoti, analizējot un salīdzinot dažādus tekstus, atšķirot faktus no viedokļiem, vērtējot avotu ticamību.

OECD Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA mērķis ir rosināt valstis sadarboties, mācīties citai no citas, veidot godīgākas un iekļaujošākas izglītības sistēmas. Latvijas skolēnu, pedagogu, vecāku un skolu direktoru piedalīšanās starptautiskos izglītības pētījumos ir nozīmīga izglītības sistēmas kvalitātes līmeņa starptautiskai noteikšanai un turpmākai pilnveidei.