Vai bērnam ir uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms? Diagnostikas TABULAS vecākiem

Šiem bērniem ir grūtības koncentrēt uzmanību, novērojama hiperaktivitāte un impulsivitāte, kas nozīmīgi traucē saskarsmes iemaņu attīstīšanai un socializācijai. Šādiem bērniem ir grūti iekļauties vienaudžu kolektīvā, viņiem ir zems pašvērtējums, novērojama trauksme, depresija, personības traucējumu iezīmes. 

Neatklāts un neārstēts UDHS būtiski paaugstina citu psihisko traucējumu (piemēram, grūtības koncentrēties mācībām, problēmas ar uzvedību, atkarība no vielu lietošanas) attīstības risku, kas var nelabvēlīgi ietekmēt visu turpmāko dzīvi.  

Šobrīd Latvijā ir izdotas “Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroma (UDHS) diagnostikas un korekcijas vadlīnijas bērniem un pusaudžiem” autoru kolektīva: profesore Raisa Andrēziņa, dr. Elmārs Tērauds, dr. med. Laura Ķevere, dr. Ņikita Bezborodovs redakcijā. 

Lai atvieglotu UDHS diagnostiku un izvērtētu šo traucējumu dinamiku, vadlīnijas rekomendē izmantot diagnostiskās skalas:
“UDHS novērtēšanas skala – IV ir izstrādāta vecāku un pedagogu vērtējumam par bērnu ar iespējamu vai diagnosticētu UDHS. Tās kritēriji ir sastādīti, pielāgojot pēc DSM IV klasifikācijas UDHS kritērijus. Dotā skala ir parocīga arī ārsta darbā, vērtējot UDHS simptomu dinamiku. Abu skalu variantu nepāra punkti (1, 3, 5, 7, 9, 11, 13, 15, 17) sniedz informāciju par aktīvās uzmanības vājumu (inattension), bet pāra punkti (2, 4, 6, 8, 10, 12, 14, 16, 18) sniedz informāciju par impulsivitāti un hiperaktivitāti. Katra skalas simptoma vērtība tiek vērtēta ar 0 līdz 3 punktiem.
UDHS smagumu vērtē pēc hiperaktivitātes simptomu smaguma punktu summas, aktīvās uzmanības vājuma simptomu punktu summas un / vai kopējā punktu skaita. Nosacīti esam iedalījuši UDHS diagnozes ticamību kā zemu, vidēju, augstu un ļoti augstu. Aizpildot skalu, jāņem vērā bērna vecums. Zemāk tabulā minēts punktu skaits, kas vērtēts pēc skolā aizpildītajām skalām; ja šī skala tiek aizpildīta mājās (to dara vecāki), parasti tiek iegūti zemāki rezultāti.
Vispārinot var secināt, ka pēc UDHS novērtējuma skalas – IV dažās vecuma grupās gan meitenēm, gan zēniem kopējais punktu skaits ar zemu diagnozes ticamību ir 0–13 punkti, ar vidēju ticamību 4–34 punkti, ar augstu ticamību 12–44, ar ļoti augstu ticamību ir 19–51 punkts. Vērtējot UDHS ar doto skalu zēniem, tiek iegūts vairāk punktu nekā meitenēm, kā arī, bērnam pieaugot, punktu summai ir tendence samazināties.”

Veselības centra Vivendi bērnu psihiatrs Dr. Ņikita Bezborodovs stāsta:
“Pēc skalas var aizdomāties, ka bērnam varētu būt UDHS un saprast  - cik izteikti ir simptomi. Tas nav gluži diagnostikas instruments, nedz arī stāvokļa smaguma vai prognozes novērtēšanas skala. Diagnozi uzstāda ārsts, izvērtējot bērna veselības klīniskos datus un izmeklējumu rādītājus. Šīs novērtēšanas skalas var labi izmantot, lai novērtētu bērna traucējumus mājas vidē un skolā, spriestu par terapijas efektivitāti un stāvokli dinamikā, un tas ir labs, objektīvs palīgs ārsta – skolotāja - vecāku sadarbībai.” 

Adaptēts pēc: ADHD Raiting Scale – IV: Cheklists, Norms, and Clinical Interpretation by George J. DuPaul, Thomas J. Power, Arthur D. Anastopoulos, and Robert Reid. ADHD criteria are adated by permission from DSM–IV, Copyright 1994 by the American Psyhiatric Association.

Materiāls publicēts sadarbībā ar Veselības centru Vivendi.