Elektriskie skrejriteņi un slidenas ietves – tā arī tie dārgie zobi visbiežāk tiek zaudēti

Pēdējos gados Latvijā popularitāti iemantojuši elektriskie skrejriteņi un citi mikromobilitātes rīki, līdz ar to pieaudzis arī ar tiem saistīto negadījumu skaits. "Krītot no elektroskrejriteņa vai velosipēda, var gūt ne tikai ekstremitāšu, bet arī nopietnas galvas traumas. Mūsu aptauja rāda, ka tikai 18% Latvijas iedzīvotāju vienmēr vai bieži velk ķiveri, taču diemžēl ir gadījumi, kad pat ķivere nepasargā no sejas un arī zobu traumām. Ja negadījumā tiek zaudēti vairāki zobi, to atjaunošana var izmaksāt vairākus tūkstošus eiro," skaidro Apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmuma Balcia Atlīdzību vadītāja Latvijā Alise Drava. Uzņēmuma dati rāda, ka vidējā nelaimes gadījumu apdrošināšanas atlīdzība ir ap 400 eiro, savukārt pēdējo gadu lielākā atlīdzība par nopietnu negadījumu pārsniedza 8000 eiro un lielākos izdevumus var radīt tieši zobu traumas.

Viņa norāda, ka daudzi elektroskrejriteņu vadītāji joprojām ne tikai nelieto ķiveri, bet arī neievēro pareizu braukšanas stāju – ķermeņa svars tiem sanests pārāk uz priekšu, lai gan tam būtu jābūt vairāk uz aizmuguri. "Šāda braukšana palielina kritiena risku. Pietiek ar nelielu bedri vai akmentiņu uz ceļa, lai cilvēks zaudētu līdzsvaru, nokristu ar seju pret zemi un izsistu zobus," stāsta eksperte.

Dažkārt zobu traumas tiek gūtas pavisam ikdienišķos apstākļos. Bijis gadījums, kad cilvēks pats, nejauši ar roku iesitot sev pa lūpu, izsita zobu un pat norija to. Šajā situācijā apdrošināšana atlīdzināja aptuveni 600 eiro lielus zaudējumus. Bieži zobu traumas rodas arī sporta laikā – piemēram, spēlējot basketbolu vai citus kontakta sporta veidus, kad trieciens pa seju vai neveiksmīgs kritiens var beigties ar nolauztu vai izsistu zobu.

Savukārt rudenī un ziemā, kad ielas un ietves ir slidenas, palielinās kritienu un sadursmju skaits. Šādos negadījumos cilvēki bieži gūst ne tikai lūzumus vai sastiepumus, bet arī zobu un sejas traumas. "Slideni ceļi, kāpnes un kalniņi sezonāli palielina kritienu un traumu skaitu gan pieaugušajiem, gan bērniem," norāda Drava.

Latvijā pieaugušajiem, izņemot īpašas sabiedrības grupas, zobu labošana, traumu ārstēšana un zobu atjaunošana netiek apmaksāta no valsts līdzekļiem, tāpēc izmaksas jāsedz pašiem. Kroņi, implanti, protezēšana un estētiskā korekcija – izmaksas par šādiem zobārstniecības pakalpojumiem var sasniegt vairākus tūkstošus eiro. Lielākajai daļai pieaugušo šāds neplānots izdevums ir nopietns finansiāls slogs.

Šādos gadījumos izmaksas var segt nelaimes gadījumu apdrošināšana, taču Alise Drava iesaka vienmēr rūpīgi iepazīties ar polises noteikumiem, jo tie dažādiem apdrošināšanas uzņēmumiem atšķiras. "Atlīdzību atmaksā par zobu traumu vai zoba zaudēšanu, ja zobs tiek sabojāts kritiena, trieciena vai cita pēkšņa negadījuma dēļ," viņa skaidro. “Savukārt gadījumi, kad zobs salūzt, kožot ēdienā, rodas iekaisums vai saslimšana, netiek uzskatīti par nelaimes gadījumu.”