Pa vasaru bērnudārzā vai laukos – kur bērnam labāk gatavoties skolai?

Pēdējais mācību gads arī daudziem bērnudārzniekiem ir bijis saraustīts – te mācības dārziņā notikušas, bet te atkal visa grupiņa nonākusi karantīnā. Vecāki var būt nobažījušies, ka bērni nav pietiekami labi sagatavoti skolai. Vai šādā gadījumā vasaru labāk pavadīt, ejot dārziņā vai dzīvojoties pa laukiem?

FOTO: Shutterstock.com

Bērniem ļoti vajag šo iespēju padzīvot dabā, ārpus pilsētas. Daba pati par sevi ir ļoti nozīmīga terapija – peldēšanās, putnu čalas, dzīvnieku klātbūtne, dabas pieskāriens,” uzskata skolu psiholoģe Daina Žurilo.

Uz lasītājas jautājumu atbildi sniedz Daina Žurilo, Rīgas 64. vidusskolas psiholoģe.


Mammamuntetiem.lv lasītāja raksta: 

“Mums ģimenē ir topošais pirmklasnieks. Pēdējais gads bija pavadīts daudz mājās, tāpēc ir bažas, ka sagatavošanās skolai varētu nebūt ļoti laba. Kas bērnam būtu labāks – vasaru pavadīt laukos pie omes vai tomēr iet uz bērnu dārzu? Lai arī dārziņā mācības vairs nenotiek, tomēr audzinātāja varētu vairāk padarboties ar mazo. Varbūt kāds speciālists zinās, kā labāk?”


Pajautāt speciālista viedokli tieši par savu bērnu

Speciāliste norāda, ka katrs gadījums noteikti ir jāskatās individuāli un pēc dotā apraksta situācija ir vispārīga. “Ja vecākiem ir bažas, ieteiktu šajā jautājumā vērsties pie speciālista – psihologa, speciālā pedagoga vai pedagoga, kas varētu pārbaudīt bērna zināšanas un noteiktu, vai bērns zināšanas atbilst vai neatbilst esošajām prasībām uzsākot skolas gaitas,” stāsta Daina Žurilo. Iespējams, ka vecākiem ir pārāk lielas gaidas vai prasības no bērna un patiesībā bērns ir pilnīgi pietiekoši sagatavots skolai.

 

Gatavība skolai nav tikai lasīšana

Vecāki nereti pārlieku daudz koncentrējas uz bērna lasītprasmi vai rēķināšanu, tomēr gatavība skolai nav tikai šīs prasmes. “Pirmkārt, gatavība skolai ir psihoemocionāla. Par to,  ka bērns ir gatavs skolai liecina tas, vai viņš ir gatavs izpildīt pedagoga uzdevumus, pieņemt pieaugušo noteikumus, kas viņam tiek uzdoti. Novērots, ka bieži bērni, kas atnāk uz skolu, ir diezgan bērnišķīgi, dominē egocentriskā domāšana un viņi nesaprot, kāpēc tas, ko saka skolotāja, viņiem ir jāpilda. Arī fiziskā gatavība bērniem ir dažāda – piemēram, rokas motorikas attīstība nosaka, cik labi bērns spēj noturēt zīmuli un rakstīt. Ja bērns šajā ziņā nejutīs diskomfortu, tas ietekmēs viņa pašsajūtu un veidos patīkamas emocijas. Tikpat nozīmīgi ir – vai bērns spēj fiziski nosēdēt 40 minūtes solā. Arī tas, vai bērns saprot dažādus terminus, nosaka gatavību skolai, piemēram, vai mazais skolēns izprot jēdzienus – aplis, kvadrāts utt. Valodas jēdzienu izpratne ikvienam dod iespēju emocionāli justies piederīgam un pats galvenais – rada kompetences izjūtu un nodrošina labāku spēju adaptēties,” skolai nepieciešamās prasmes ieskicē psiholoģe. 

Reklāma
Reklāma

 

Paralēli visām zināšanām un prasmēm, ko bērni apgūst, viņiem ir ļoti būtiski piedzīvot klusumu, satikšanos pašiem ar sevi.


Lauku vide kā terapija

Speciālistes ieskatā pēdējā laikā parādās tendence bērniem kļūt neirotiskākiem un trauksmainākiem, tāpēc, ja bērnam ir apmierinošas prasmes, lai dotos uz skolu, speciāliste noteikti ieteiktu izmantot iespēju vasarā doties uz laukiem. “Bērniem ļoti vajag šo iespēju padzīvot dabā, ārpus pilsētas. Daba pati par sevi ir ļoti nozīmīga terapija – peldēšanās, putnu čalas, dzīvnieku klātbūtne, dabas pieskāriens. Manuprāt, reizēm no bērniem par daudz tiek prasīts, viņiem ir daudz uzdevumu, kas jāveic, bet par maz bērniem tiek dota iespēja izdzīvot bērnību, atpūsties un atreaģēt savas emocijas. Daba ir tā, kas sniedz šo iespēju, tāpēc es noteikti būtu par vasaru laukos, ja nav būtiska pamata domāt, ka bērna zināšanas un prasmes ir ielaistas,” pauž Daina Žurilo. Viņa norāda, ka arī vecvecāki pa vasaru ar bērnu var kopā lasīt grāmatu, nostiprināt burtiņu atpazīšanu, bērns var atstāstīt vecvecākiem, ko ir sapratis no izlasītā un tādā veidā attīstīt lasītprasmi, iztēli, domāšanu. Paralēli visām zināšanām un prasmēm, ko bērni apgūst, viņiem ir ļoti būtiski piedzīvot klusumu, satikšanos pašiem ar sevi. Ja bērns visu mūžu dzīvo Rīgā, apkārt ir troksnis un viņam nav iespējas iziet ar basām kājām laukā, pabūt klusumā un mierā, viņam sevis iepazīšanu un savu emociju pārvaldīšana var būt sarežģītāka. 


Topošie pirmklasnieki – bērni ar dažādām prasmēm 

Psiholoģe pauž viedokli, ka šī gada pirmklasnieki būs bērni ar ļoti dažādām lasīšanas vai matemātikas prasmēm. Taču par to lieki satraukties nevajadzētu – ja bērnam nav diagnosticētas mācīšanās grūtības un situācija nav kritiski ielaista ,speciāliste ir pārliecināta, ka skolā šīs te mācību prasmes tiks izlīdzinātas un attīstītas. “Taču tas, vai bērni būs emocionāli gatavi skolai un fiziski spējīgi nosēdēt stundā, tas jau ir augstāka līmeņa jautājums. Tas ir briedums un gribas attīstīšanas jautājums, ko speciāli uztrenēt nevar. Ja lasītprasmi var uztrenēt, tad ar šo personības šķautni nav tik vienkārši,” stāsta speciāliste.