Bērnu psihiatrs Bezborodovs: Ko multenes var nodarīt bērna psihei?

Bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs skaidro multeņu ietekmi uz bērna attīstību - kāpēc "Ezītis Miglā" ir labāks par "Sūkli Bobu Kvadrātbiksi"?

FOTO: Shutterstock.com

Jo ātrāka multene, jo tā ir sliktāka, jo tajā ātrāk mainās kadrs un stimulē smadzenes, ietekmējot pieres daivu.

Jo ātrāka multene, jo tā ir sliktāka, jo tajā ātrāk mainās kadrs un stimulē smadzenes, ietekmējot pieres daivu. Pieres daiva ir pēdējā smadzeņu daļa, kas parādījusies evolūcijas procesā, un arī pēdējā smadzeņu daļa, kas nobriest cilvēka individuālās attīstības gaitā. Tas turpinās līdz 25 – 30 gadiem. Vīriešiem tas notiek lēnāk nekā sievietēm. Tam ir savi iemesli. Kritiskais periods pieres daivas attīstībai ir pirmie dzīves 3 – 4 gadi. Ja bērns šajā kritiskajā vecumā vienīgais, ko dara, skatās multenes, tad tas nozīmē, ka viņš netrenē šo pieres daivu. Tam būs ilgtermiņa sekas. 

Respektīvi, “Ezītis miglā” ir krietni labāks variants nekā “Sūklis Bobs Kvadrātbiksis”, “Zaķīsu pirtiņa” ir krietni labāka par “Powerpuff girls”, kur katras 7 sekundes mainās stimuls. Protams, ka ātrās multenes bērniem patīk. Tas ir viegli. Nevajag piepūlēties, nevajag koncentrēties. 

Bet problēma ir tāda, ka, ja tu dari tikai to, tu netrenē to funkciju [koncentrēšanos], un varbūt tas ir viens no iemesliem, kāpēc pieaug problēmas ar koncentrēšanos un UDHS izplatību. 
 

Reklāma
Reklāma