Tikai 40% vecāku ar bērniem runā par naudas tērēšanu un finanšu plānošanu

Trešdaļa vecāku, kuru bērni ir vecumā no 11 līdz 18 gadiem, nav ar savām atvasēm runājuši par saistību uzņemšanos, jo uzskata, ka bērns tam vēl ir pārāk mazs. No tiem vecākiem, kuru bērni jau ir pārsnieguši  pilngadības vecumu (ir no 19 līdz 25 gadu vecumā) un kuriem jau pašiem ir iespējas uzņemties finanšu saistības, uz šādām sarunām savus bērnus aicinājuši 66% respondentu. 

“Finanšu jautājumu skaidrošana bērnam ir svarīga jau no mazotnes. Jo agrāk ar savām atvasēm sāksim tos pārrunāt, jo ātrāk bērnam izveidosies izpratne par naudas vērtību, par ģimenes budžeta veidošanu un izlietojumu,  kā arī izvēli starp vajadzībām un vēlmēm. Gluži kā jebko citu, arī mācību par naudu un tās plānošanu bērni  apgūst pakāpeniski. Pirmās vecāku un bērna sarunas par naudu var sākties ar ikdienišķu apspriešanos par to,  kāpēc vecākiem jāstrādā, kā sakrāt iemīļotajai rotaļlietai un citām pamatlietām. Līdzīgi ikdienas sarunās, bērnam  pieaugot, var integrēt jau sarežģītākus jautājumus, piemēram, par atbildīgu aizņemšanos. Tā vecāki varēs būt  pārliecinātāki par bērnu pieņemtajiem finanšu lēmumiem nākotnē,” stāsta Ieva Langenfelde, Swedbank Jauniešu  segmenta vadītāja.  

Padomi, kā bērnam mācīt naudas vērtību jau no mazotnes:

Iesaistiet bērnu ģimenes sarunās par naudu. Sapratni par naudas vērtību labi veido diskusija par to,  kā un uz ko ietaupīt, lai atrastu brīvus eiro kādam bērnam tīkamam mērķim. Jo ātrāk bērnu iepazīstināsiet  ar naudu un tās darbības pamatprincipiem, jo ātrāk bērns sāks apgūt arī citas ar ģimenes finansēm  saistītas lietas.

Nauda neaug kokos. Pirmais jēdziens, kas bērnam jāizskaidro jau no mazotnes, ir naudas izcelsme un  vērtība. Lai bērns apzinātos naudas svaru un savu vecāku finanšu iespējas, ir jārada skaidrs priekšstats  par to, kā tieši rodas nauda un kāds darbs jāiegulda tās nopelnīšanā.

Praktiska pieredze. Lai iemācītos rīkoties ar naudu, bērnam ir nepieciešama praktiska pieredze ar to.  Katrā ģimenē bērniem piešķirtās kabatas naudas daudzums būs atšķirīgs un atkarīgs no kopīgā maciņa  iespējām, tomēr pat viens eiro mēnesī ir pietiekami, lai bērns gūtu pirmo pieredzi ar savu naudu.

Naudas drošība. Pārrunājiet ar bērnu naudas drošības jautājumus.

Regulāri “ienākumi”. Lai bērns iemācītos naudas plānošanas pamatprincipus, viņa “ienākumiem” jābūt regulāriem un paredzamiem, tādēļ tos nevajadzētu sasaistīt ar bērna sasniegumiem vai izmantot kā soda instrumentu.

Patstāvīga rīcība. Brīdī, kad bērnam iedota kabatas nauda, tā kļūst par viņa īpašumu. Ļaujiet jaunajam  maciņa turētājam pašam pieņemt lēmumus par to, kā ar to rīkoties.

Atbildība par izdevumiem. Izdevumi bērna vajadzībām veido būtisku ģimenes budžeta daļu, tomēr ne  reti paši bērni sastopas tikai ar aisberga redzamo daļu un gūst maldīgu priekšstatu, ka ģimenes nauda  tiek tērēta tikai pārtikas veikalā. Lai to novērstu, iesaistiet savas atvases ne tikai gājienā uz lielveikalu, bet  arī citu ģimenes izdevumu plānošanā un veikšanā.

Krāšana kā panākumu atslēga. Bērns lūdz, lai iegādājieties viņam kaut ko iepriekš neplānotu?  Izmantojiet to kā izdevību praktiskai mācībai par finanšu mērķiem un to sasniegšanas iespējām. Gluži kā  jebkurā citā dzīves jomā arī veiksmīgas naudas lietu plānošanas pamatā ir mērķu nospraušana.