Cik indīgas ir Latvijas čūskas un kā rīkoties, ja tās iekož bērnam?
Ja dodaties sēņot, ogot, staigāt pa mežu vai bērniem rādīt meža avenes, jāapauj kājas gumijniekos un jāuzvelk garās bikses! Tie ir pirmie drošības pasākumi attiecībā pret čūskām.

FOTO: Shutterstock.com
Nesen kāds tētis man stāstīja gadījumu — nedēļas nogalē bijuši
pasākumā Brīvdabas muzejā. Bērni draiskojušies, līdz viņa
bērnudārza vecuma meitiņa nākusi sūdzēties par sāpošo kāju. Tā
ievērojami sapampusi. Vecāki nosprieduši, ka kāja vienkārši
sastiepta. Taču, kad bērnam pacēlās 40 grādu temperatūra, izsaukuši
ātro medicīnisko palīdzību. Diemžēl arī viņi netikuši gudri, kas
īsti noticis... Vecāki to konstatēja vien tad, kad pampums
pārgājis, jo parādījies skaidrs čūskas kodums...
Šogad daudzviet, kur agrāk čūskas nav manītas, tas ir, turklāt —
nāk uz māju pagalmiem.
Cik bīstamas ir Latvijas čūskas?
„Latvija čūskām ir ziemeļu zeme, tāpēc pie mums sastopamas vien
trīs sugas: odze, zalktis, gludenā čūska. Pastāv arī glodene, bet
tā vairāk ir kā ķirzaka. Indīgas ir vienīgi odzes un to kodums var
būt arī nāves cēlonis pie noteikuma, ja neko nedarām un nevēršamies
pēc palīdzības,” portālam mammam.lv/tetiem.lv stāsta Linda
Deičmane, Lauku ceļotājs ceļojumu konsultante.
Pie mājām pārsvarā
satiekami zalkši. Klasiski zalkti var atšķirt pēc
dzeltenām austiņām, bet tās var būt arī pabalējušas un šķietami pat
nepamanāmas. Zalkšiem patīk mitrums, turklāt, tuvojoties olu
dēšanas laikam, resnās zalkšu mammas nereti tiek iztraucētas
kompostkaudžu tuvumā. Zalktis nav indīgs, taču no bailēm pa anālo
atveri var izdalīt smirdošu šķidrumu.
Latvijā ļoti reti sastopama
vēl viena čūsku suga - gludenā čūska. Tā gan ir ļoti
agresīva, bet nav indīga. Izskatās līdzīga odzei, bet ir
slaidāka, plakanāka, ar apaļu purnu, brūnu muguru, uz kuras 2 vai 4
rindās tumši plankumiņi. Parasti gludenā čūska sastopama priežu
mežos, krūmiem apaugušos uzkalniņos, pļavās un purvos.
Glodene vairāk ir ķirzaka
čūskas ādā — pelēka vai sarkanbrūna, 40 līdz 50
centimetrus gara. Briesmu gadījumā tā nomet asti, kas vēlāk atkal
ataug. Vietā, kur glodene iekodusi, parādās neliels apsārtums, kas
drīz vien pazūd.
Arī odzes pagalmā
parasti nenāk — tās var sastapt mežmalā, pie purva,
parasti ar atpazīstamo zigzaga līniju pār muguru. Taču ir arī tādas
odzes, kam šīs līnijas nav, pati čūska ir melna vai pelēcīga.
Vasaras beigās visām čūskām piedzimst mazuļi. Piemēram, odzēm
čūskulēni jau trešajā dienā uzskatāmi par pilntiesīgām čūskām ar
savu indes devu. Īpaši bīstami čūsku kodieni ir maziem bērniem un
tad, ja iekosts galvas vai kakla apvidū, kur asinsrite ir ļoti
aktīva, inde ātri izplatās.
Drošības pasākumi, ejot mežā
„Patiesībā, ejot dabā, nepieciešams padomāt gan par sevi, gan par
dzīvo dabu. Piemēram, arī čūskām ir grūti karstā laikā un tās gaida
lietu. Tā ir aukstasiņu dzīvnieks, kam ķermeņa temperatūra ir tāda
pati kā apkārtējai videi, tādēļ čūska meklē vietu, kur saules mazāk
un jūtams zemes mitrums,” skaidro ceļojumu konsultante L.
Deičmane.
Čūskas koduma vietā redzamas divas lielākas un divas mazākas četrstūrī novietotas brūcītes.
„Odze pati cilvēkam neuzbrūk, tā iekož, ja uzkāpj virsū vai
pieskaras. Taču viņa nevar izkost ne caur džinsiem, ne citām
biksēm, tāpēc svarīgi ir piemēroti apģērbties. Turklāt jāatceras,
ka visas čūskas ir kurlas, bet ar savu ķermeni tās ļoti labi uztver
zemes vibrācijas. Jo skaļāk mežā soļosiet, jo mazākas cerības
sastapt čūsku!
Ir vairākas lietas, ko paši varam darīt, lai dabā draudzīgi
līdzāspastāvētu. Pirmkārt, vispirms sakopt pagalmu, lai
čūskām nebūtu, kur iemitināties, otrkārt, ja čūska sastapta,
neiedzīt to stūrī, jo tā vienmēr kodīs aizstāvoties, un, treškārt,
parūpēties, lai nebūtu čūsku ēdiena - peļu un žurku. Starp
citu, tautā arvien ir dzīvs ticējums, ka nekad nevajag darīt pāri
čūskai — tas var atspēlēties paša liktenim.”
Pazīmes, kad iekodusi čūska
„Ja iekodis zalktis, radīsies tikai apsārtums un pampums, jo
zalktim indes nemaz nav. Zalkša iekošanas gadījumā veidojas
sekundārs audu bojājums ar iespējamību, ka var rasties infekcija.
Tāpēc pēc koduma var šai vietai uzlikt kompresi un vērot, vai
neparādās ādas apsārtumi (tādā gadījumā gan labāk mazo atrādīt
ārstam),” iesaka bērnu ārste Ilva Koškina.
„Par bīstamu čūskas kodumu varam runāt, ja iekodusi odze. Čūskas
koduma vietā redzamas divas lielākas un divas mazākas četrstūrī
novietotas brūcītes. Indes iedarbība atkarīga no vietas, kur čūska
iekodusi, — patiesībā kodums rokā var būt bīstamāks nekā kājā, it
sevišķi, ja inde iekļuvusi asinsvadā. Pirmā pazīme — koduma vietā
drīz vien rodas tūska un sāpes, āda kļūst zilgansārta. Pietūkums
parādās pirmajās minūtēs pēc koduma un izteikti palielinās pirmās
diennakts laikā. Dažiem var iestāties alerģiska reakcija — šoks.
Dzīvībai bīstami simptomi ir mēles un rīkles pietūkums, reibonis,
apgrūtināta elpošana un bezsamaņa.”
Kā rīkoties, ja iekodusi čūska
Galvenais — nevajag paļauties uz nemākulīgu un stresainu rīcību!
Nekādā gadījumā nedrīkst likt žņaugu, jo, to vēlāk noņemot,
aizkavētā asinsrite kājas vai rokas stāvokli būs tikai
pasliktinājusi.
Kas jādara:
- cietušais jānogulda.
Neatkarīgi no tā, vai cietušais ir bērns vai pieaugušais, viņu
jānogulda — koduma vietai vajadzētu būt augstāk par pārējo ķermeņa
daļu. Bērns nedrīkst staigāt — viņu guļus jānes! Kustības paātrina
asinsriti un līdz ar to arī indes izplatīšanos;
- pēc iespējas ātrāk atrādīt
ārstam. Mmedicīniskā palīdzība jāsaņem ne vēlāk kā trīs
stundas pēc sakošanas;
- jādod daudz dzert, lai
nodrošinātu šķidrumu organismam.
Slimnīcā čūskas sakostajam ievada īpašu serumu. Ārstēšanās ilgst
vismaz nedēļu, bet smagākos gadījumos — divas. Atlabšana atkarīga
no tā, cik liela un cik koncentrēta bijusi indes deva. Piemēram,
pēc ziemas guļas pavasarī, ja odze nekur savu indi nav tērējusi un
nu iekodusi, indes koncentrācija var būt daudz spēcīgāka.
Ja neredzējāt vai apjukumā neatšķīrāt, kura no čūskām bija pie
vainas, drošības labad tomēr labāk steigšus doties pie ārsta!