Pieredze: bērniņš nepieteicās 17 (!) gadus

 20. marts 2019 14:05 Pieredze

Reizēm bērns saviem vecākiem piesakās ļoti ātri, bet dažkārt līdz brīdim, kad mamma un tētis varēs auklēt mazuli, paiet daudz ilgāks laiks. Dūla Jana Biezā stāsta par kādu māmiņu, kura savu grūtniecību gaidīja... 17 gadus. 


Foto: Shutterstock.com

2015.gada skaista pavasara diena atnesa visdārgāko māmiņas dāvanu, svētību, piepildījumu – meitiņu! Veselu, skaistu, pilnīgu!


Kad debesis vaļā…

Plānot bērniņu. Ko tas sevī ietver? Ar partneri pieņemt lēmumu – gribam bērniņu, sākt “strādāt” pie tā un jau pēc mēneša vai dažiem mēnešiem ieraudzīt divas strīpiņas grūtniecības testā! Par laimi, daudziem jo daudziem pāriem tas arī ir tik vienkārši! Diemžēl ne visiem… dažreiz dzirdam – ne visiem prieka vēsts par bērniņa gaidībām nāk kā uz burvju mājiena! Dažreiz nākas gaidīt gadu, gadus, daudzus gadus…vai arī kā šai māmiņai – 17 (!) gadus!

 

Grūtniecība pēc 17 gadu gaidīšanas

Šķiet, nevienam, kurš nav gājis šādu ceļu, nesaprast, kā tas ir – tik ilgi gaidīt, cerēt, ticēt, lūgties, vilties un no jauna ticēt, cerēt uz brīnumu… Kā to izturēt?! Brīnums notika – neticami, bet brīnums tiešām bija noticis – viņa gaidīja savu pirmo meitiņu! Gaidīšanas laiks nebija viegls – ne fiziski, ne emocionāli – liksta pēc likstas gadījās ceļā, bet tomēr meitiņa piedzima. Pēkšņi izrādījās, ka viņas laiks uz mūsu zemes nebija atvēlēts ilgs. Prātam neaptverams trieciens! Tik ilgi gaidīta, tik ilgi lolota… te Tu biji un jau dodies prom… Nav lielāku sāpju pasaulē. Nav.

Māmiņa nesalūza. Viņas ticība, paļāvība, gara spēks, līdzcilvēku atbalsts ļāva viņai izsērot un pieņemt šo likteņa triecienu. Viņa spēja optimistiski raudzīties nākotnē un cerēt… cerēt no jauna.

Gaidīšanas laiks nebija viegls – ne fiziski, ne emocionāli – liksta pēc likstas gadījās ceļā, bet tomēr meitiņa piedzima. Pēkšņi izrādījās, ka viņas laiks uz mūsu zemes nebija atvēlēts ilgs.

Otrā grūtniecība

2014.gadā brīnums jau atkal bija atnācis – māmiņa bija gaidībās! Tad satikāmies mēs (lai gan pazīstamas esam jau visu manu mūžu!). Visi deviņi gaidību laika mēneši pagāja, kā ar aizturētu elpu – kaut tik šoreiz viss būtu labi! 2015.gada skaista pavasara diena atnesa visdārgāko māmiņas dāvanu, svētību, piepildījumu – meitiņu! Veselu, skaistu, pilnīgu!

 

Vēl viens bērniņš!

Tāds nu ir ievads tam, kas notika šogad… Stāsta turpinājums! Patiesībā stāsta turpinājums aizsākās jau pagājušajā gadā, kad, izgājusi sētā savās lauku mājās, māmiņa pamanīja, kā pār māju pārlaižas stārķis! Hmmm? Tu tiešām melnbaltais nejoko? Būs jāsāk ticēt pasakām! Tiešām! Tiešām!!! Māmiņas klēpītī savu dzimšanas dienu gaidīja jau trešā meitiņa! Tas bija liels pārsteigums, tai pat laikā sirreāla laime – nenāca, nenāca neviens bērniņš, bet tagad, kad nāk, tad nāk!

Tu tiešām melnbaltais nejoko? Būs jāsāk ticēt pasakām! Tiešām! Tiešām!!! Māmiņas klēpītī savu dzimšanas dienu gaidīja jau trešā meitiņa!

Pirmās meitiņas bija dzimušas ar ķeizargrieziena palīdzību. Arī šai – trešajai – dzimšanas datums jau bija zināms - 11.janvāris. Devāmies uz Ventspils slimnīcu (Ziemeļkurzemes Reģionālā Slimnīca) jau 10.janvārī. Iejutāmies, sakārtojām palātu, aizčāpojām uz veikalu, tikāmies ar anestezeologu un visu vakaru nopļāpājam!

 

Ķeizargrieziens un dūlas atbalsts

Uzausa 11.janvāra rīts. Mazliet satraukums. Kņudoņa pakrūtē. Kā nu viss būs? Vai nesāpēs? Vai meitiņai viss būs labi? Kā būs pēc tam? Process ir iesācies un jālec vien iekšā! Ķeizargrieziens nebūt nav vieglāks dzemdību veids par dabiskām dzemdībām! Tā ir sarežģīta, nopietna, komplicēta un arī sāpīga operācija! Šī māmiņa ir stipra – viņa visu izturēja un spēja vien domāt, lai meitiņai viss labi! Viņa ne mirkli pēc operācijas nesūdzējās par sevi, vien turēja rūpi par mājās palikušo meitiņu un par mazo jaundzimušo jaunkundzīti! Vēl visu nakti pavadījām kopā – man bija gods aprūpēt jaundzimušo meitenīti, lai māmiņa varētu izgulēties un atpūsties pirms sākt darīt pasaulē grūtāko un atbildīgāko darbu – būt maza bērna māmiņai!

 

Mīļā māmiņ, novērtē savu darbu kaut mazliet vairāk! Tu esi brīnišķīga, tik mīloša un mammīga Mamma, Tu rūpējies par visiem citiem, bet atceries, ka vislielākās rūpes Tev pienākas pašai par sevi! Tu esi to pelnījusi! Kā jau minēju – būt maza bērna māmiņai ir pats grūtākais un nogurdinošākais darbs pasaulē. Velti rūpes SEV, cik vien vari!

Pateicos dakterim Sergejam Gurjanovam, ka ļāvāt būt māmiņai blakus šai satraucošajā brīdī, kad pasaulē nāca viņas meitiņa! Paldies mīļajam slimnīcas personālam, kas ļāva būt man ar mazulīti, kamēr uz palātu tiek atvesta māmiņa!

 

Autore: dūla Jana Biezā