Savu sievu pazīstu 3 gadus. 1,5 no tiem esam laulībā. To, ka mana sieva ir niķīgāka un kaprīzāka par citām sievietēm, zināju jau no paša sākuma, un viss likās arī tīri labi, kamēr nepalika stāvoklī... Tas mums pirmais bērns — ilgi gaidītais un, ja tā varētu teikt, pēc manas iniciatīvas ieņemtais, jo es ļoti, ļoti mīlu bērnus un ļoti, loti gribēju arī savu bērniņu, bet sieva grūtniecības laikā ir kļuvusi vienkārši neciešama, dažreiz man pilnīgi no mājām jāiet prom, jo nevaru izturēt, bet negribu arī aizskart ar kādu vārdu.

Kā tik mums notiek kādi strīdi, uzreiz draud, ka šķirsies un savu dēliņu es neredzēšu...

Tagad esam 6,5 grūtniecības mēnesī, sieva visu laiku raud, kliedz, taisa histērijas, es visu saprotu, hormonu vētras utt., bet dažreiz liekas, ka tas jau gan paliek par traku. Es strādāju, viņa mājās ēst tagad netaisa, māju nekārto.  Arī pret to man nav pretenziju, saprotu, ka gribas gulēt, slinkums, grūti utt., galu galā man pašam rokas ir, bet viņa netaisa ēst PAT SEV, gaida mani no darba un prasa, ko ēdīsim, jo viņa izsalkusi. Problēmu uztaisīt visiem man nav, bet saku viņai, ka jārūpējas un jāēd veselīgi arī pa dienu, lai mazulis vesels, nevis jāsēž uz pusfabrikātiem. Par to tūlīt izceļas skandāls, asaras un puņķi... Man vienmēr jāiet prasīt piedošana, ko arī daru viņas miera labad, bet iekšā viss vārās... Katru vakaru velku viņu ārā, jo viņa viena neiet, slinkums, kurpes sienu, ziedus dāvinu. Par tiem pēdējo reizi dzirdēju: „Atkal laksti, ko oriģinālāku nevari izdomāt?” (!!!!!!!!)

Katru vakaru velku viņu ārā, jo viņa viena neiet, slinkums, kurpes sienu, ziedus dāvinu. Par tiem pēdējo reizi dzirdēju: „Atkal laksti, ko oriģinālāku nevari izdomāt?”

Aizvakar naktī mani piecēla un raudādama histēriski prasa: „Kā Tu vari krākt un gulēt, kamēr es neguļu, man mugura sāp...” Un kad tad man atpūsties? Es tomēr ceļos 6 no rīta un 6 vakarā nāku no darba. Man ir 2 darba pusdienu pārtraukumi, tad vienmēr sazvanāmies, bet dažreiz sanāk, ka ir jāstrādā. Ja viņa zvana, pasaku, ka nevaru tagad runāt, ka pārzvanīšu, kad iešu pusdienot. Uz to tūliņ atnāk sms, ja es tūliņ nepacelšot klausuli, man būšot jānožēlo. Domā, ka es viņu krāpju. Visu laiku cīnos ar viņas smēķēšanu, saku — vismaz cigarešu daudzumu samazini, Tev taču bērns zem sirds. Par to arī uzreiz raudāšana, viņai atkarība, stresi utt. Paldies Dievam, ar dzeršanu problēmu nav, kādreiz atļaujas kādu vīna glāzi, tas ari viss. Pieprasa, lai es paņemu atvaļinājumu uz sava rēķina, jo viņai garlaicīgi un grūti, bet nesaprot, ka mazulis drīz piedzims, un viņam taču tik daudz vajag. Un gribas jau savam bērnam to labāko, bet kā to visu nopirkt un sagādāt, ja es nestrādāšu?

Es mīlu viņu, no rīta skatos, kā viņa čuč ar puncīti, un pilnīgi sirds plīst no maiguma, un negribu viņu pamest.

Kā tik mums notiek kādi strīdi, uzreiz draud, ka šķirsies un savu dēliņu es neredzēšu...
Es mīlu viņu, no rīta skatos, kā viņa čuč ar puncīti, un pilnīgi sirds plīst no maiguma, un negribu viņu pamest. Tādu situāciju ir daudz, visas pat tagad neatceros, es uztraucos par sava bērna veselību un vēl vairāk par to, kas būs, kad bērniņš būs piedzimis, kā viņa tad tiks galā ar lietām. Kādas pāris nedēļas noteikti paņemšu brīvas, lai viņai vieglāk uzreiz pēc dzemdībām, bet visu laiku mājās sēdēt nevarēšu un tad nezinu, ka būs...
Esmu mēģinājis runāt gan pa labam, gan paceltos balss toņos, nekas nelīdz. Esmu tizlā situācijā, jo visu, ko domāju nemaz nevaru teikt. Saprotu, ka viņas stresi un asaras kaitē mazulim. Bet dažreiz šķiet, ka viņa ļoti labi to izmanto… Ko man darīt? Kā man rīkoties? Negribēju žēloties, vienkārši pats vairs neredzu nekādu izeju…

VISU FORUMA DISKUSIJU LASI ŠEIT!

IZLASI ARĪ: Topošai māmiņai kaprīzes. Ko darīt?
Grūtnieces asaras

Vai grūtnieces izmanto vīriešus?

Raksts publicēts 30. aug 2011 16:20

• 31.08.2011 14:09

  Anita :) teica:

  Vispār jau prasās tā kārtīgi ar bērza žagariem.... Tas ka pīpē ir nu gan "kruta". Tas ka viņa izmanto situāciju ir 100%. Man jau liekas, ka katra sieviete gribētu, lai par viņu tā rūpētos, bet nu visam ir savas robežas, galu galā grūtniecības jau nav slimība.
  P.S. Domāju, ka situācija pēc bērna piedzimšanas tika pasliktināsies, jo tad jau tikai sāksies realitāte.
  

• ---

• 31.08.2011 14:52

  Ieva Upmane Luce teica:

  Tagad labāk saudzē viņu, jo visu to, ko mamma jūt, jūt arī maziņais.
  Ja viņa iepriekš tā neuzvedās, tad pēc mazuļa piedzimšanas tas mainīsies.
  katrai tas citādāk izpaužās... zinu, ka arī es daudz raudāju, bet strīdi gan mums nebija, un ja bija, tad tas tika uzreiz mierīgi izrunāts. domāju, ka jums ir jāizrunājas mierīgi, mīļi. Varbūt pastasti viņai cik jauki būs, ja būs vesels mazulītis (par pīpēšanu)... ka pēctam sirds sāpēs, ka domāja par sevi, ne mazulīša veselību. Ka viņa ir stipra sieviete un tā tabaka ne pret stresu ne histrērijām nelīdzēs.
  Nu spēku tev vēlu un izturību! Domāju, ka tev jāturās lai nepateiktu kaut ko ne tā, vismaz bērniņa dēļ. Pastāsti mierīgi kā jūties Tu. Ka esi tētis, un tev arī ir grūti, ka mīli viņu.
  
  Galvenais visu ar mieru, maigumu, mīlestību... TU TO VARI!
  
  

• ---

• 31.08.2011 15:29

  Alise Alise teica:

  Nu kur tie idālie vīrieši atrod tās slinkās sievas!????  
  Šeit ir divi varianti: vai nu Tu visu krietni pārspīlē un cel sevi debesīs, es esmu tas labiņais, visu pa labam, bet viņa tā sliktā, neko nedara, tikai pieprasa... 
  Vai otrs variants un viņa patiešām ir kukū.  Nu nav tak grūtniecība nekāda slimība. Saprotu, ka dažreiz uznāk melnie, nespēks un viss cits, bet to tak nevar pārvērst par ikdienu. Dažas tiešām izmanto šo stāvokli, lai izmantotu vīriešus...
  

• ---

• 31.08.2011 17:02

  dzēsts lietotājs teica:

  Manējais mani līdzīgu iesmeslu dēļ pameta 6.mēneša sākumā. Es gan nepīpēju, ne dzēru, taču histērijas , stresi, strīdi nāca virsū. Pirmos 3 mēnešus pēc darba uzreiz gulēju līdz pašam rītam. Tad nākamajos mēnešos sākās hormonu vētras, strīdi, lai gan pati nezināju, kāpēc to visu darīju. Likās, ka mani nesaprot, ka par maz uzmanības, ka vairāk sācis strādāt (tātad noteikti ir cita). Lai gan bēbīti gribēja viņš. Pat lūdzās, lai es piekristu, jo es, godīgi sakot, nebiju vēl īsti gatava tam visam. Bet beigās mani neizturēja... Lai gan tas taču ir pavisam īss brīdis, kad esam stāvoklī, pie tam, ne jau visu grūtniecības laiku ir hormonu vētras. Aptuveni 7.mēneša vidū man iestājās miers. Tikai esmu tagad vientuļā māmiņa

• ---

• 01.09.2011 00:21

  Līga Ķemere teica:

  Ļoti nepareizi dara topošā māmiņa, ka smēķē - vajadzēja atmest jau, kad mēģinājāt ieņemt bērniņu kā var kaut kas tāds, kā smēķēšana, būt svarīgāk par bērna veselību... Un vispār - neatceros, ka man grūtniecības laikā būtu tādi niķi bijuši, droši vien vienkārši nebija laika par tādām muļķībām domāt, jo pati arī strādāju. It kā jau hormoni arī darīja savu, bet nācās saņemties, jo tiešām nebija laika pa tukšo kašķi meklēt. Un tas, ka nevar sev ēst uztaisīt, ir vispār kaut kas traks - to varētu saprast tikai tad, ja ārsts būtu noteicis gultas režīmu. Vispār ļoti interesanti būtu zināt, kā tāda princese tiks galā ar rūpēm par bērniņu, kad viņš piedzims - vai tik jaunajam tētim nebūs jāpamet darbs pavisam, lai mājās auklētos gan ar zīdaini, gan mammu princesi
  
  

• ---

• 01.09.2011 09:12

  Anita Rubene teica:

  Mans ieteikums - sāc jau tagad meklēt kādu tantuku vai radinieci, kas palīdzēs sievai kad mazais būs piedzimis - kaut vai uz pāris stundām - sakopt māju, uztaisīt ēst, iziet ārā ar bērnu. Ja jau tagad sievai ir grūti, kad piedzims bērns, tad būs vēl trakāk, jo tad viņa NEKO nevarēs darīt tajā laikā, kad gribēs pati.  Bet atlikušos pāris mēnešus tev vēl jāpaciešas, jo izmainīt šobrīd tu neko diemžēl nevarēsi.

• ---

• 01.09.2011 11:43

  Sarma Kotāne teica:

  Šķiet,ka topošai māmiņai ir paniskas bailes no dzemdībām! Nācies dzirdēt,jauno māmiņu sakām-domāju,ka dzemdībās noteikti nomiršu,tāpēc nespēju sevi savākt.Raudāju,psihoju,nezināju kur likties,kā mazināt spriedzi?Protams,tik traki,ka sieviete pat sev negatavo ēst-nu nav nācies dzirdēt!
  Mierīgi izrunājieties,kas viņu uztrauc?Ļoti iespējams,ka vajadzīga ārsta palīdzība,varbūt pat doties sievai līdzi pie daktera un izrunāt visas problēmas,jo pēc dzemdībām sievietēm sākas pēcdzemdību depresija-būs vēl grūtāk.
  

• ---

• 01.09.2011 11:50

  Laima Lieckalniņa teica:

  Kristīne K! Tavs stāsts - smiekli caur asarām!

• ---

1. iepriekšējā
2. 1
3. 2
4. nākamā
5. »