Krustkalnu ugunsgrēkā cietušās ģimenes aizstāvji pārsūdzējuši lēmumu izbeigt kriminālprocesu

Ģimenes aizstāvji 26. augustā plkst. 9 rīkos preses konferenci. Tajā piedalīsies zvērināta advokāte Karīna Landmesere un cietusī ģimene.

Birojs aicina preses konferencē piedalīties Ministru prezidentu Andri Kulbergu (AS), iekšlietu ministru Jāni Dombravu (NA), Ģenerālprokuratūras un prokuratūras pārstāvjus, Valsts policijas pārstāvjus, SIA "Fortium" un SIA "Krustkalnu projekts" pārstāvjus.

Jau ziņots, ka Valsts policija otrdien izbeigusi kriminālprocesu par traģisko ugunsgrēku. Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļā aģentūrai LETA apliecināja, ka kriminālprocesā veikta rūpīga izmeklēšana, nopratinātas vairāk nekā 25 personas, veiktas vairākas apskates un ekspertīzes, tostarp ugunsgrēka ķīmiskā ekspertīze un ugunsgrēka tehniskā ekspertīze, kā arī citas izmeklēšanas un procesuālās darbības. Balstoties uz iegūto informāciju un pierādījumiem, pieņemts lēmums kriminālprocesu izbeigt saskaņā ar Kriminālprocesa likuma normu, kas paredz, ka nav noticis noziedzīgs nodarījums.

Vienlaikus policijā vērsa uzmanību, ka gan cietušajai, gan viņas advokātei ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem vai pārsūdzēt lēmumu, kas ir noteikts Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Patlaban ir saņemts iesniegums par iepazīšanos ar krimināllietas materiāliem, iesniegums tiek izskatīts.

Policijā par ugunsgrēka iemesliem komentārus nesniedza, taču portāls "Delfi.lv" vēsta, ka ģimeni mulsina ekspertīzē secinātais, ka ugunsgrēka iemesls, "visticamāk, bija nenormāls darba režīms elektroiekārtās". Cietušās ģimenes advokāte Landmesere portālam norādījusi, ka tas nav juridisks termins, bet šādu terminu atradusi Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas attiecas tieši uz būvnormatīviem. Viņa norādījusi, ka tajos "nenormāls darba režīms elektroiekārtās" skaidrots kā stāvoklis, kad elektroiekārta darbojas ārpus tai paredzētajiem ekspluatācijas apstākļiem jeb pārāk intensīvi. Turklāt no lēmuma Landmesere secinājusi, ka izmeklēšanā nav noskaidrots, kas tā bija par elektroiekārtu, – tējkanna, cepeškrāsns, ledusskapis, tvaika nosūcējs vai gludeklis.

Cietušā ģimene arī saskata vairākas pretrunas policijas lēmumā. Advokāte norādījusi, ka procesa virzītāja atsaucas uz minētajiem MK noteikumiem, kas pasaka, ka fizisko un juridisko personu pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos. Bet tālāk rakstīta frāze, ka normatīvajos aktos, līgumā vai citā saistošā regulējumā nebija noteikts pienākums kontrolēt attiecīgo elektroierīču lietošanu un novērst to neatbilstošu izmantošanu.

Tāpat tiesu medicīnas eksperti ekspertīzes atzinumā norādījuši, ka abu mirušo bērnu nāve ir vardarbīga, bet tajā pašā laikā lietas izmeklētāja norāda uz to kā nelaimes gadījumu.

Advokāte arī vērsusi uzmanību, ka izmeklēšana nav ņēmusi vērā pašas cietušās mammas norādes par liesmām un to atrašanās vietu, ko viņa redzēja, kad glābās no uguns nelaimes.

Ugunsgrēkā gāja bojā divi bērni. Traģēdijā cieta bērnu māte un vēls viens bērns.