Bērnam vajag brilles. Vai drīkst arī kontaktlēcas?

Digitalizētā ikdiena, mazkustīgums un citi mūsu veselībai ne tik draudzīgie paradumi atstāj savu nospiedumu arī uz redzi. Kā saka optometriste Anete Petrova, arvien vairāk bērnu redzes korekcija nepieciešama jau sākumskolas vecumā. Kas jāņem vērā, izvēloties brilles skolēnam, un kādā vecumā var sākt domāt par kontaktlēcām, stāsta speciāliste.
  • Sigita Āboltiņa

    Sigita Āboltiņa

    “Mammamuntetiem.lv” redaktore

  • Anete Petrova

    Anete Petrova

    Optometriste

Vajadzības gadījumā katram var piemeklēt tādu redzes korekcijas līdzekli, kāds viņam patiks vislabāk.

FOTO:

Vajadzības gadījumā katram var piemeklēt tādu redzes korekcijas līdzekli, kāds viņam patiks vislabāk.

Pagājuši tie laiki, kad bija nopērkami vien daži briļļu veidi, kuri nevienam nepatika. Tagad pat tie pusaudži, kuriem nav nepieciešama redzes korekcija, grib brilles, jo tas ir stilīgi. Un optikās plaukti vai lūst no dažnedažādu briļļu ietvaru piedāvājuma pārbagātības. Arī kontaktlēcu klāsts ir gana plašs, tāpēc pusaudzis vairs nevar aizbildināties ar kādreiz populārajiem “brilles man nepiestāv, tāpēc neeju uz redzes pārbaudi” vai “es neiešu pārbaudīt redzi, lai man neliktu nēsāt tās tizlās brilles”. Optometriste Anete Petrova uzsver – galvenais, lai vecāki atceras pierakstīt savu skolēnu uz redzes pārbaudi un “tad jau viss notiks. Jaunieši ir atsaucīgi, un vajadzības gadījumā katram var piemeklēt tādu redzes korekcijas līdzekli, kāds viņam patiks vislabāk. Jo, lai pusaudzis valkātu brilles vai kontaktlēcas, viņam ar tām jājūtas ērti, citādi nekas nesanāks”.

 

Kā izvēlēties brilles?

Ja vien nav nopietnu redzes bojājumu, tad briļļu stikliņu ietvara izvēle ir gaumes un, jā, bieži arī modes jautājums. Ja tagad modē ir diezgan apaļas formas ietvari, tad pusaudzis diez vai piekritīs valkāt, piemēram, izteiktas taisnstūra brilles. Un nav arī vajadzības uzspiest kādu konkrētu ģeometrisko formu. Galvenais nosacījums – lai brilles balstās tikai uz ausīm un uz deguna, lai nespiež deniņos, nesēž uz vaigiem un nekrīt nost jeb nenošļūk līdz pusdegunam.

“Ja stiprums ir neliels – viena vai divas dioptrijas, tad briļļu lēcas būs pietiekami plānas un tās labi derēs visdažādākās formas un dizaina ietvaros.

Galvenais nosacījums, – lai brilles balstās tikai uz ausīm un uz deguna, lai nespiež deniņos, nesēž uz vaigiem un nekrīt nost jeb nenošļūk līdz pusdegunam.

Ja šie plusi vai mīnusi pārsniedz divas dioptrijas, tad jāņem vērā, ka – jo lielāks būs ietvars jeb briļļu lēcas (stikliņa) lodziņš, jo šie optiskie efekti būs spēcīgāki,” skaidro optometriste un piebilst, ka mīnusa lēcu gadījumā stikliņa vidus ir plānāks, bet malas biezākas, savukārt tiem, kam plusi, ir otrādi – vidus biezāks un malas plānākas. “Abos gadījumos pati lēca ir izliekta, bet izliekta optiska virsma rada atšķirību staru laušanā. Tāpēc neizbēgami ar jebkurām brillēm ir jāpierod pie tā, kā redzam, skatoties taisni cauri lēcas vidum, un kā, ja vērojam pasauli, virzot skatienu sānis, caur maliņu. Jo lielāka būs lēca, jo tālāk izjutīsim šīs atšķirības,” norāda Anete Petrova.
Vēl viens ieteikums – skaties, lai briļļu rāmis nav platāks par seju. Nesamērīgi garas brilles būs smagākas, īpaši, ja lēcām lielas dioptrijas. “Samērīgs sejas platuma ietvars nozīmē to, ka tiek pildīta briļļu galvenā funkcija – redzes korekcija. Jo cilvēks skatīsies taisni cauri brilles lēcai, nevis pāri rāmim vai sāniski,” saka optometriste.

 

Briļļu stikliņu pārklājumi

Tie ir vairāki, bet svarīgākais, lai briļļu lēcām ir dzidrinājums, ko dēvē arī par antirefleksa jeb pretatstarošanās klājumu. Kā noprotams pēc nosaukuma, tas vajadzīgs, lai briļļu lēcas virsma tik daudz neatstarotu visu ko un cilvēks redzētu pasauli skaidrāk, košāk, kontrastaināk, bet viņa sarunbiedrs labāk saskatītu briļļu valkātāja acis caur stikliņiem, nevis baltus atspulgus. Kā saka speciāliste, ja līdzekļi ir ļoti ierobežoti, tad daudz vērtīgāk ir nopirkt lētāku ietvaru un ieguldīt briļļu lēcās ar šo pārklājumu, nevis otrādi.
Pēdējos gados aktuāli kļuvuši arī tā sauktie viedierīču pretnoguruma jeb zilās gaismas pārklājumi. “LED ekrānu izstarotā gaisma satur arī izteikti īsus viļņus, un šī zilganā gaisma nogurdina acis. Šāds pārklājums visu padara mazliet maigāku, siltākos, dzeltenīgākos toņos, mazinot viedierīču radīto nogurumu acīm. Taču nevajag domāt, ka atliek tikai uztaisīt brilles ar šo pārklājumu un tad var komfortabli astoņas stundas strādāt pie datora bez atpūtas. Tas tā nebūs,” brīdina Anete Petrova.
Internetā nopērkamas brilles bez dioptrijām, tikai ar šo zilās gaismas pārklājumu. Speciāliste iesaka tādas neiegādāties, ja vien nupat nav saņemts speciālista atzinums par tiešām ideālu redzi: “Būs vērtīgāk valkāt nepieciešamo dioptriju brilles, lai reizē ne tikai pasargātu savas acis no zilās gaismas ietekmes, bet arī palīdzētu tām labāk strādāt, redzēt.”

 

Kontaktlēcas – no cik gadiem drīkst?

“Daudzi domā, ka kontaktlēcas drīkst nēsāt tikai no 18 gadu vecuma. Nē. Anatomiski acs virsmas izmēri atbilst kontaktlēcām jau deviņu vai desmit gadu vecumā, vienīgi bērns visbiežāk vēl nav tik nobriedis, lai pats ieliktu un izņemtu lēcas un spētu ievērot vajadzīgo higiēnu, kas ir ļoti būtiski,” saka optometriste.
Pusaudži gan itin bieži priekšroku dod kontaktlēcām. Anete Petrova norāda, ka to ielikšana un izņemšana īpaši viegli padodas rokdarbniekiem un tiem, kuri spēlē kādu mūzikas instrumentu, jo “viņiem pirksti ir koordinētāki, veiklāki”.

 

Kontaktlēcu izmēģinājuma vizīte 

Ja bērnam ir vēlme un vecāki ir pārliecināti, ka viņš ir pietiekami patstāvīgs un spēs ievērot labu roku higiēnu, tad var pieteikties kontaktlēcu izmēģinājuma vizītei. Speciālists atbilstoši acu parametriem izvēlēsies proves kontaktlēcas, pastāstīs, kas un kā darāms, un tad bērns varēs padarboties viņa uzraudzībā. Ja viss sanāks un skolēns joprojām gribēs kļūt par kontaktlēcu valkātāju, viņš varēs īstenot savu vēlmi.

 

Tā nedari!

Kontaktlēcas iegādājies tikai optikā, kur iespējams tās piemērīt un iegādāties tieši savai acij vispiemērotākās. Internetā iegādāties kontaktlēcas pašam “uz savu galvu” un valkāt ir bīstami, ja neesi bijis uz kontaktlēcu pielaikošanas vizīti un saņēmis recepti, ka šīs konkrētās lēcas tev der! Pat, ja pēc dioptrijām tās perfekti atbilst tavā receptē rakstītajam un valkājot sajūtas ir ļoti labas, tā nav garantija, ka pēc kāda laika neiedzīvosies pavisam nopietnās problēmās, kas var beigties pat ar operāciju.  

 

Kontaktlēcas ir jāpielaiko. Obligāti!

Kontaktlēcas ir ļoti jutīgas – nepietiek tikai ar prasmi ielikt un izņemt tās, ļoti svarīgs ir arī lēcu izmērs. Turklāt, kā norāda optometriste, pat, ja daļa parametru sakrīt dažādiem ražojumiem, citi parametri ir atšķirīgi, un ar to pietiek, lai kontaktlēcas dizains jau būtu citāds. “Tāpēc, ja cilvēks kādā reizē nolēmis iegādāties cita ražojuma vai nedaudz cita veida kontaktlēcas, tās ir jāpiemēra redzes pārbaudē,” saka Anete Petrova. Tas nozīmē to, ka pēc lēcas ielikšanas acī optometrists mikroskopā apskatīs, kā tā centrējas, vai tā ir simetriski novietota, vai atrodas pareizā pozīcijā, kā kustas utt. “Mūsu acs radzene ir izliekta, un kontaktlēca tai cieši pieguļ kā bļodiņa,” paskaidro optometriste.

Anatomiski acs virsmas izmēri atbilst kontaktlēcām jau deviņu vai desmit gadu vecumā, vienīgi bērns visbiežāk vēl nav tik nobriedis, lai pats ieliktu un izņemtu lēcas un spētu ievērot vajadzīgo higiēnu.

Ja kontaktlēcas ir par ciešu, cilvēks to īpaši nejutīs. Patiesībā viņam tās pat šķitīs ļoti ērtas, jo pārāk ciešas kontaktlēcas pielīp radzenei, tās nekustas atšķirīgi no acs virsmas, un plakstiņi nejūt nekādas novirzes. Cilvēkam šķiet – super, man tās lēcas der! Nekā. Pārlieku ciešas kontaktlēcas ir pat ļoti bīstamas, jo zem tām nevar nokļūt asaras, acij trūkst mitrināšanas, tiek traucēta skābekļa piegāde un bojāti radzenes virsējie audi, jo visu acs virsmu caurauž smalkie asinsvadiņi, kas tiek nospiesti. “Pirmajā brīdī nekas, bet pēc aptuveni mēneša cilvēks atnāk pie mums jau ar sarkanu aci, ko radījis iekaisums,” norāda Anete Petrova.
Kontaktlēcas var būt arī par vaļīgu, bet tie ir reti gadījumi, jo šādās reizēs cilvēks jūt diskomfortu –  mirkšķinot acis, lēcas par daudz slidinās un rada traucējošu sajūtu. “Taču no speciālistu viedokļa nekāds kaitējums no vaļīgas lēcas nebūs, jo tā nenospiež asinsvadiņus acī un netraucē vielmaiņas procesiem,” saka speciāliste.

 

Reklāma
Reklāma

Interesanti 

Briļļu un kontaktlēcu dioptrijas jeb stiprumi nav vienādi, un katram tie ir jāpārrēķina. Tāpēc, dodoties  pie speciālista ar mērķi iegādāties kontaktlēcas, rēķinies, ka pirmajā reizē vizīte ilgs aptuveni stundu.
Ja stiprums ir lielāks par trim vai četrām dioptrijām, tad plusu gadījumā brilles rada optisku palielinājumu, bet mīnusi – samazinājumu. Nomainot kontaktlēcas pret brillēm, jārēķinās ar kādu brīdi, kamēr acis pierod pie šīs optiskā efekta pārejas. Piemēram, skaistai meitenei pēkšņi savs deguns var šķist pārlieku liels. Kontaktlēcās visi objektu izmēri redzami tādi kā dzīvē.

 

Svarīgi nepārnēsāt termiņu!

Ir vienas dienas, divu nedēļu un mēneša kontaktlēcas. Vēl ir, tā sakot, specražojums, ko izgatavo individuāli pēc sarežģītām receptēm, piemēram, ja cilvēkam vajadzīgas mīnus 15 dioptrijas. Šādas lēcas dažkārt var nēsāt pusgadu, citreiz trīs mēnešus – kā kuras.
Visas minētās ir mīkstās kontaktlēcas, taču otra lielā grupa ir cietās, kas vēsturiski bija pirmās, bet tagad tiek izmantotas vien retos gadījumos. Cilvēks mīl komfortu – ja pie mīkstajām kontaktlēcām pierod dažu minūšu laikā, tad ar cietajām jāsarod pāris nedēļas. Taču nopērkami ir abi veidi, vienīgi mūsdienās cietās izgatavo konkrētam pacientam, nevis plašam patēriņam.

Ja kontaktlēcas paredzētas lietošanai četrām nedēļām, tas nozīmē, ka ražotājs veiktajos pētījumos ir pārliecinājies – tieši tik ilgi produkts būs drošs pacientam. 

Nēsājot tās ilgāk, kā nereti mēdz darīt, kādam var nekas nenotikt, bet citam var sākties pamatīgs acs iekaisums. Jo pat, ja cilvēks centīgi ievēro visus higiēnas, kontaktlēcu kopšanas noteikumus, arī speciālais to kopšanas šķidrums, kas satur dezinfekcijas līdzekļus, nespēj iznīcināt pilnībā visus mikrobus. “Ar laiku acs var vairs nepieņemt kontaktlēcu. Ir pacienti, kuri pat var nosaukt konkrētu dienu, kad tas noticis, un tad gan atliek samierināties ar brillēm,” saka Anete Petrova. Viņa piebilst – ja mamma vai tētis atvilks pusaudzi uz optiku, bet pats bērns nemaz negribēs kontaktlēcas, nekas labs nesanāks: “Disciplīna, higiēna un pacienta motivācija ir tie, no kuriem atkarīgs veiksmes faktors, lai varētu lietot kontaktlēcas ilgi un bez starpgadījumiem.”

 

Pamata nosacījumi kontaktlēcu kopšanā

  • Vienmēr pirms kontaktlēcu ielikšanas, izņemšanas vai jebkuras citas darbības ar tām ir rūpīgi jānomazgā rokas. Pandēmija nākusi par labu arī kontaktlēcu lietotājiem, jo, kā saka optometriste, beidzot pacienti “tiešām rūpīgi mazgā rokas ar ziepēm, berzējot tās nepieciešamajā ilgumā”.
  • Pēc mazgāšanas rokas ļoti rūpīgi jānosusina. Krāna ūdens nav sterils. Ja no mitrajām rokām kāda pilīte nokļūs uz kontaktlēcas, tur nonāks arī mikroorganismi, kas ir šajā ūdenī. “Visi higiēnas likumi ir balstīti tajā, lai mikroorganismi nenokļūtu acī un nesāktu audzēt savas kolonijas, kas siltumā un mitrumā būs apmierināti un priecīgi, radot infekciju acī,” stāsta Anete Petrova.
  • Roku nosusināšanai izmanto papīra dvieļus, jo tiem nav plūksnu, kas varētu pielipt rokām. Pat mazākais kriksītis uz kontaktlēcas pamatīgi kairinās aci, un nāksies lēcu ņemt ārā, skalot...
  • Parasti kontaktlēcu piederumi tiek glabāti vannasistabas skapītī un lēcas tiek liktas pie spoguļa virs izlietnes, kas ir mitra. Speciāliste iesaka sākumā, kamēr vēl darbošanās ar kontaktlēcām ir nedroša, labāk apsēsties pie galda, cieši piespiežot vēderu galda malai, lai lēca nenokrīt arī zemē, un tad sākt darboties.
  • Ik pa laikam rūpīgi izberzē konteineriņu, kur glabā kontaktlēcas, un katru dienu maini veco šķidrumu pret jaunu. Dezinfekcijas šķidrumā bojā gājušie mikroorganismi nolaižas trauciņa dibenā un veido bioplēvi jeb nogulsnējumu kārtu, zem kuras var paslēpties dzīvie mikroorganismi un sākt jaunu koloniju.

 

Noteikti nelieto kontaktlēcas...

...pirtī. Speciālistes praksē bijuši gadījumi, kad karstuma dēļ lēca tik ļoti piesūkusies radzenei, ka cilvēks pats vairs nevar izņemt to. Lēcas nav paredzētas tik augstām temperatūrām.
...peldot. Vienalga, vai tas ir baseins, ezers, jūra vai kāda cita ūdenstilpe – tur visur ir daudz mikrobu, kas var nokļūt uz kontaktlēcām. Ja tomēr atstāj tās acīs, tad noteikti velc pāri peldbrilles, kas cieši pieguļ sejai. Vēl tieši šādām reizēm var iegādāties vienas dienas kontaktlēcas, kuras pēc peldes izmet.  
...veicot mājokļa remontu. Kādā sienā var būt pelējums, kas ir ļoti bīstams acīm. Arī remontdarbu laikā lieto sejai cieši piegulošas aizsargbrilles, vienas dienas kontaktlēcas vai dioptriju brilles.
...ja ir saaukstēšanās, iesnas, klepus. Ar rokām varam ienest adenovīrusu vai kādu citu infekciozu aģentu acīs. Atveseļošanās periodā nēsā brilles, turklāt organisms jau pats pasaka priekšā, kā labāk – sliktas pašsajūtas laikā nemaz negribas likt kontaktlēcas acīs.

 

Bīstamās akantamēbas

Tas ir acīm bīstams mikroorganisms, kas uzturas augsnē un ūdenī, tāpēc kontaktlēcas nedrīkst mazgāt ar ūdeni. Akantamēbai ļoti garšo radzenes audi. Ja šis mikroorganisms ieperinās kontaktlēcā un cilvēks to mēnesi valkā uz acs virsmas, tad redzamas šausmu bildes – var veidoties čūlas, bet vistrakākajos gadījumos infekcija var beigties ar zaudētu radzeni, kas pēc tam jātransplantē.

 

3 lietas, kas vēl jāzina

  1. Katram kontaktlēcu valkātājam noteikti jābūt arī atbilstošu dioptriju brillēm. Vismaz vienu dienu nedēļā acis ir jāatpūtina no kontaktlēcu ciešā skāviena.
  2. No rīta pēc miega nogaidi vismaz pusstundu un tikai tad liec kontaktlēcas. Caur aizvērtiem plakstiņiem gaiss nepiekļūst radzenei, tāpēc nakts laikā tai mazliet trūkst skābekļa un radzene nedaudz sabiezē, rodas tūska. Pēc pamošanās tai vajadzīgs laiks atelpoties. Arī vakarā stundu vai divas pirms gulētiešanas radzenei jāļauj padzīvot bez kontaktlēcas. Jā, skābekļa caurlaidības rādītāji kontaktlēcām mūsdienās ir ļoti augsti, taču pilnīga brīvība acij ir kas cits.
  3. Noteikti jāseko līdzi, lai brilles ir vajadzīgajā stiprumā. Nereti cilvēki tik ļoti aizraujas ar kontaktlēcu valkāšanu, ka brilles paliek novārtā, bet pusaudzim acs aug garumā, miopija palielinās un nereti sanāk tā – kontaktlēcas regulāri tiek pārbaudītas un atjaunināts stiprums, tāpēc tiek valkātas atbilstošas, bet brilles netiek ņemtas līdzi pie speciālista un tajās palikuši stikliņi ar vecām dioptrijām, kas nedod skaidru redzi.

 

Mazliet par nakts lēcām

Ortokeratoloģijas jeb Nakts lēcas ir īpaša dizaina gāzu caurlaidīgās kontaktlēcas, kas individuāli tiek piemeklētas atbilstoši katra cilvēka radzenei un tiek liktas uz acīm tikai nakts laikā. Šīs lēcas maigi pārveido acs priekšējo virsmu un, no rīta izņemot tās, redze saglabājas skaidra visas dienas garumā. Taču ortokeratoloģijas efekts ir atgriezenisks – līdz ko kontaktlēcas vairs netiek lietotas, radzene pāris dienu laikā atgūst savu iepriekšējo formu un miopija atgriežas. 

Nakts lēcas ir atzītas par vienu no būtiskiem līdzekļiem, lai apstādinātu miopijas progresēšanu. 

Tuvredzības pieaugums pusaudžiem ir izplatīta problēma mūsdienās, tādēļ pasaulē daudzu gadu desmitu garumā tiek veikti pētījumi par miopijas dabu un progresēšanu, tās kontroli un visdažādāko korekcijas līdzekļu ietekmi uz to. Pētījumu rezultāti apstiprina, ka ar Nakts lēcām iegūtā redze ir kā dabiski labi redzošam cilvēkam, un tas apstādina acs augšanu un miopijas progresēšanu.
Nakts lēcas optimāli der tuvredzības korekcijā līdz -4.50 dioptrijām (pie atsevišķiem papildus nosacījumiem līdz -7.00 dioptrijām), turklāt tās var lietot gan bērni, gan pieaugušie.

 

Papildu avoti

   • Optician: https://www.opticianonline.net/cet-archive/4667

   • Fulk GW, Cyert LA, Parker DE. A randomized trial of the effect of single-vision vs. bifocal lenses on myopia progression in children with esophoria. Optom Vis Sci 2000;77:395–401.

   • Gwiazda J, Hyman L, Hussein M, et al. A randomized clinical trial of progressive addition lenses
versus single vision lenses on the progression of myopia in children. Invest Ophthalmol Vis Sci 2003;44:1492–500.