Attiecību strupceļi un speciālistu ceļazīmes grāmatā “Miers mājās”

Apgāda „Lietusdārzs” izdotais krājums „Miers mājās” atklāj attiecību greizos spoguļus, kuros dzīves laikā ielūkojas visi.

FOTO: Publicitātes foto

Tipiskās problēmsituācijas komentē psihoterapeiti Ināra Vārpa, Valdis Briedis, Viesturs Rudzītis, Ansis Jurģis Stabingis, Ilona un Gatis Buši, hipnopsihoterapeite Dace Rolava, psiholoģes Laila Girsova un Jeļena Sidorova un sociālantropologs Klāvs Sedlenieks.

Lai dzīvotu mierā ar sevi un citiem, cilvēka galvenais uzdevums ir nosargāt savu patību un labsajūtu. Attiecībās ar vecākiem. Ar maziem un arī pāraugušiem bērniem, kuriem „pienākas”. Ar dzīvesbiedru. Ar viņa vecākiem. Ar dzīvesbiedra bērniem no iepriekšējās laulībās. 


„Miers mājās” noderēs kā astoņpadsmit, tā astoņdesmit gadus vecam lasītājam, jo ļauj atpazīt visu rangu manipulatorus (arī tad, ja tie ir tuvinieki), atmasko postošas un slimīgas attiecības, analizē cēloņus un piedāvā risinājumu.


Grāmatā izlasīsiet arī to, kā mēs izvēlamies partneri un cik postošas ir gaidas „Tagad dari mani laimīgu!”


Tipiskās problēmsituācijas komentē psihoterapeiti Ināra Vārpa, Valdis Briedis, Viesturs Rudzītis, Ansis Jurģis Stabingis, Ilona un Gatis Buši, hipnopsihoterapeite Dace Rolava, psiholoģes Laila Girsova un Jeļena Sidorova un sociālantropologs Klāvs Sedlenieks. 


Galvenais problēmu cēlonis – regulāri „aizmirstam”, ka cilvēkiem ir dažādas vajadzības. Īpaši jau tad, ja otra vajadzības nesakrīt ar paša interesēm. Tāpēc izskatītas arī dažādu personības tipu atšķirīgās prioritātes. Visai bieži konfliktus izraisa nevis nevēlēšanās saprast, bet temperamenta, audzināšanas un vēlāk arī gadu ietekme.Savukārt jaunajiem vecākiem noderēs speciālistu aprakstītie piemēri, kā šķietami labi nodomi un nezināšana var kaitēt bērna attīstībai.

Reklāma
Reklāma


Grāmatā iztirzātas tādas tēmas kā prāts-jūtas, upuris-varmāka, gēni-audzināšana, dzērājvīri-kristīnes; aplūkotas arī pretrunas starp sabiedrisku cilvēku un vienpati (kas ne vienmēr nozīmē ekstravertu un introvertu), jo šī šķautne rada ārkārtīgi daudz pārpratumu.

Nozīmīga vieta krājumā atvēlēta vecāku un bērnu mijiedarbei. 

Kā zināms, noveco gan gaiši un empātiski cilvēki, gan varmākas, narcisi un manipulatori. Tā mēs tiekam gan pie labestīgām omītēm un opīšiem, gan tirāniskām vecmāmiņām un vectētiņiem. Mātēm. Tēviem. Vīramātēm. Sievasmātēm. Un pakāpeniski vai nu par vieniem, vai otriem pārtopam paši. 


Tāpēc grāmatā runa ir arī par to, kāpēc vecums pienāk dažādi. Tas palīdz izprast, kā mūs ietekmē gadi, kā arī iespēju robežās attālināt vecumu un tā nepatīkamos pavadoņus. 
Grāmatas galvenā vērtība – tā ir pārlasāma arvien no jauna, jo atbilstīgi situācijaiatklāj kaut ko vēl nepamanītu vai īstajā brīdī atgādina jau zināmo, tā dodot impulsu izšķirties par labu sev.