Izdotā otrā latviešu autores grāmata par lācīti Rūdi

„Kā lācītis Rūdis dārza svētkus rīkoja” 

Rosīgais lācītis Rūdis nespēj nosēdēt mierā! Šoreiz viņš rīko dārza svētkus – gatavo cienastu, klāj galdu, sarūpē spēles. Pie lācīša ciemos nāk viņa draugi, kas atceļojuši no dažādām pasaules malām. Jaunajā fotostāstā bez galvenā personāža Rūda piedalās vēl pieci lācēni: jaunkundze no Francijas Esmeralda, lords Makross no Īrijas, Rikijs no Amerikas, Sauļus no Lietuvas un pašmāju lāču puika Silvestrs.

Izvēle par labu šiem ķepaiņiem izdarīta, jo auguma ziņā tie ir Rūdim visatbilstošākie draugi. Pērn, kad tapa fotogrāfijas grāmatai, šie lāči bija arī vislielākie Gundegas kolekcijā.

Pavasarī lāču saimei piebiedrojies Rūda „jaunākais brālis”, kas auguma ziņā pārspēj visus. Tas ir 160 cm lielais Leopolds.

Pērn, kad iznāca pirmā grāmatiņa, Gundegas kolekcijā bija 168 lāči no 4 kontinentiem un 24 valstīm, taču šobrīd to skaits ir sasniedzis apaļus 190! Bērnu dienu lāčiem, dāvinātajiem, tepat pirktajiem, no ceļojumiem vestajiem un pašdarinātajiem aizvien pievienojas jauni. Un visiem aizvien tiek doti arī vārdi!

Lords Makross patiešām ir vests no Īrijas un vārdu guvis, pateicoties muižas „Muckross House” apmeklējumam. Lācēns iegādāts turpat muižas suvenīru veikaliņā. Arī Sauļus tiešām ir no Lietuvas, bet pasaku stāstītājs Silvestrs no Latvijas. Silvestra vēderā ir „runas aparāts” un viņš spēj izstāstīt piecas īsas pasakas latviešu valodā. Lācītis atnācis gadu mijā kā dāvana no vīra un tāpēc ticis pie vārda, kāds kalendārā rakstīts 31. decembrī.

Ar francūzieti Esmeraldu gan ir „maza šmaukšanās”, atzīst Gundega. Lai gan autores kolekcijā ir vairāki lāči no Francijas, šī mazā „madmazele” nav no šīs zemes. Esmeralda ir autores pašas roku darbs. Vārds bijis izdomāts jau brīdī, kad iegādāts pelēkais mohēras audums, no kā mēneša laikā tapusi Gundegas pirmā pašas darinātā lācīte. Tā kā mazajai dāmiņai dots franču vārds, autore izlēmusi, ka grāmatā Esmeralda būs Rūda draudzene no Francijas.

Esmeralda šogad guvusi arī atzinību lāču meistaru konkursā Anglijā. Gundegas darbs saņēmis diplomu debitantu nominācijā.

„Esmeralda ir tā sauktais „teddy” lācītis,” paskaidro autore. „Tā locītavās ievietotas piecas šķelttapas un divtik vairāk koka un metāla paplāksnes, lai varētu kustināt ķepas un grozīt galvu. Izaicinājumu pagatavot kvalitatīvu lācīti pašai savām rokām guvu pirms diviem gadiem, kad apmeklēju starptautisko leļļu izstādi. Tur bija nopērkami žurnāli ar lāču piegrieztnēm, kuros soli pa solim bija izstāstīts, kā viss darāms. No izstādes jau prom devos ar pildījumu, kas vajadzīgs lācītim, un veikala adresi, kur iegādājama mohēra, no kā gatavo „teddy” lāčus.”

Lācīša izgatavošanai Gundega smēlusies padomus no detalizētām video pamācībām, kas atrodamas vietnē „YouTube”. Tajās viss tapšanas process izstāstīts un parādīts ļoti labi un saprotami.

Gundega gatava atklāt, ka pavisam nesen Esmeraldai tapušas arī kurpes – īstenas dāmiņas cienīgi apavi uz platformas zoles un papēdīšiem. Tas tāpēc, ka padomā ir jauns stāsts par Rūda piedzīvojumiem, un Esmeraldai vajadzēs naski sekot turp, kur draugs vedīs. Kur – tas lai paliek noslēpums un intriga, autore par to vēl publiski runāt nevēlas. Viņa norāda, ka iestrādes ir, šis tas sācis tapt fotogrāfijās un daži garāmgājēji lāču pārīti jau paspējuši iemūžināt ar saviem fotoaparātiem un mobilo tālruņu kamerām.

Mazais Piektdienis gandrīz nokavē lidmašīnu

Ko lāči dara tajā laikā, kad nefotografējas un nerīko dārza svētkus? „Tā vien šķiet, ka viņi dzīvo paši savu dzīvi,” secina Gundega. Jaunajā grāmatiņā redzamie lāči aizvien „tusē” pie dažām atlikušajām grāmatu kastēm, kas vēl nav nodotas uz realizāciju. Savukārt Esmeralda, lepna par savām jaunajām kurpēm, lielākoties braši stāv pati uz savām kājām (visbiežāk tas esot uz virtuves galda) un galvu izslējusi smaida no vienas auss līdz otrai. „Glaunas kurpes taču ir katras dāmas sapnis, un tagad viņai tādas ir,” apliecina autore.

Pirms kāda laika bija pazudis mazais lācītis Piektdienis, kuru Gundega parasti ņem līdzi ārzemju ceļojumos un fotografē pie apskates objektiem. Viņa gatavojās doties atvaļinājuma braucienā, bet mazais palaidnis nekur nebija atrodams. „Vai tiešām lācītis būs pazudis,” Gundega satraucās. Viņa spēja atcerēties, ka pēdējoreiz lācītis redzēts pirmās grāmatiņas atvēršanas svētkos. Tā kā toreiz bija gan satraukums, gan patīkama stresa radīts haosiņš, lācītis varēja arī kur aizklīst. Taču, par laimi, Piektdienis atradās. Pēdējā brīdī! Dažas stundas pirms došanās uz lidostu. „Laikam sajuta, ka citādi viņam ekskursija aizies secen un līdzi varētu aizbraukt kāds cits no lāču saimes,” secina Gundega.

Draugi jau smejoties, ka Piektdienis pabijis vairāk zemēs nekā cits cilvēks visa mūža laikā. Un kā nu ne, miniatūrais lācītis, kura vesti rotā mazs Latvijas karodziņš, iepozējis gan Anglijā pie Bigbena, gan Francijā pie Eifeļa, paviesojies pie Brīvības statujas Ņujorkā un vērojis Niagāras ūdenskritumu Kanādā, apskatījis piramīdas Ēģiptē un fotografējies pie ziloņiem Indonēzijā.

Zvaigzne skatlogā

Pavisam nesen lācītis Piektdienis apceļojis Luāras pilis Francijā. Gan Rūdis kādudien parādīs sava mazā „brālīša” ceļojuma fotogrāfijas. Jā, tieši tā – lācītis Rūdis parādīs.

Rūdis tagad jūtas kā īsta zvaigzne. Līdz ar otrās grāmatiņas iznākšanu viņš ir ticis pats pie savas lapas vietnē Facebook (www.facebook.com/lacitisrudis). Lācītis tajā stāsta jaunumus, kas saistīti ar nesen izdoto grāmatiņu, un atrāda to visu arī bildēs.