Jaunais Keitas Atkinsones romāns "Dzīve pēc dzīves"
Kas notiktu, ja dzīvi varētu dzīvot arvien no jauna? Ja būtu iespējams labot kļūmes, mainīt notikumus, vairākkārt izbaudīt labos brīžus un izvairīties no sliktajiem? Mainīt pagātni, pievilināt un iebarot nākotni, pieradināt to un galu galā nodzīvot neskaitāmas dzīves tepat un tagad? Ar šādu ideju brīnišķīgajā, dzīvespriecīgajā un saviļņojošajā romānā “Dzīve pēc dzīves” spēlējas angļu rakstniece, Vitbreda balvas laureāte, Keita Atkinsone.

FOTO: Mammamuntetiem.lv
Viņas romāna galvenā varone
Urzula Toda dzimst neskaitāmas reizes – un katru no tām mēģina
dzīvot tā, lai viņa pati un viņas mīļie justos iespējami labi.
Urzula piedzimst ledaini aukstā un sniegotā 1910. gada ziemas
naktī. Mazulīte mirst uzreiz pēc piedzimšanas. Un piedzimst atkal.
Šoreiz dzīve ir garāka – Urzula noslīkst, kopā ar māsu būvējot
smilšu pili jūras krastā. Pēc katras kļūmīgās nāves Urzula Toda
dzimst atkal no jauna un atsāk dzīvi no punkta, kurā var kaut ko
mainīt iepriekšējā, nelaimīgajā liktenī. Atmiņas par nāvēm Urzulai
kalpo kā savdabīgs déjà vu, tās ir neskaidras un dīvainas, bet ļauj
meklēt citu ceļu, izdarīt citu izvēli. Urzulas Todas savdabīgā
spēle ar Nāvi ir kā pierādījums, ka kādam vienmēr ir jāmirst, tā ir
iekārtota pasaule – bet Urzula ir vienīgais mums zināmais cilvēks,
kurš var kaulēties, var meklēt un atrast labākos veidus, pārbaudīt
versijas “kā būtu, ja būtu”, lūkojoties ne tikai savā ģimenē, bet
dažas dzīves veltot arī tam, lai mēģinātu mainīt teju visas Eiropas
vēsturi. Vecāku Hjū un Silvijas savstarpējās attiecības un
attiecības ar bērniem, ģimenes priekšvēsture, rotaļas ar māsu un
brāļiem, pirmā mīlestība, Lapsu stūra lauku romantika, meiteņu
draudzība un puiši, mazā, godkārīgā vāciete Eva un aukstasinīgais
admiralitātes ierēdnis Kraitons, dzimuši un nedzimuši bērni, suņi
un radinieki... Urzulas daudzo dzīvju raksts, lai gan risinās
vienas ģimenes ietvaros, ir krāsains un krāšņs, tas valdzina un
vilina iztēloties to, ko nevienam no mums nav un nebūs lemts
piedzīvot. Izcila grāmata, kuru lasīt ir bauda, – un pēcgarša
saglabājas ilgi.
Latviešu valodā tulkoti arī Keitas Atkinsones romāni “Neredzamo stundu muzejs”, “Lietu vēsture” un “Kur ir, tur rodas”.
Pieejama arī e-grāmata.
No angļu valodas tulkojusi Silvija Brice