ES izstrādājusi jaunu direktīvu, kam vajadzētu pasargāt sievietes no nabadzības vecumdienās

Lai gan direktīva iestājas par vienlīdzīgu darba samaksu abiem dzimumiem, statistika liecina, ka tieši sievietes visbiežāk saskaras ar atalgojuma diskrimināciju. “To ir ļoti būtiski mainīt, jo atalgojuma izlīdzināšana un caurspīdīgums būs ieguvums visai sabiedrībai. Pētījumi liecina, ka tieši sievietes, saņemot lielāku atalgojumu, vairāk investē bērnu attīstībā. Līdz ar to mums būs iespēja audzināt izglītotāku un spēcīgāku nākamo paaudzi. Vienlaikus sievietes vidēji dzīvo ilgāk un, ja darba dzīves mūža laikā viņām tiek maksātas mazākas algas, pēc aiziešanas pensijā pastāv daudz lielāks risks nonākt uz nabadzības sliekšņa,” saka bankas Citadele personāla vadītāja Anta Praņēviča. 

Kā mainīsies darba ņēmēju un darba meklētāju tiesības?

Jaunais regulējums būtiski paplašinās strādājošo un darba meklētāju tiesības. Darba intervijas laikā darba devējs vairs nedrīkstēs prasīt par esošo vai iepriekšējo darba samaksu. Jautāt būs atļauts tikai par vēlamo atalgojumu amatam uz kuru pretendents kandidē.

Vienlaikus informācija par atalgojumu vairs netiks uzskatīta par konfidenciālu un, ja darbinieks vēlēsies, viņš par to varēs runāt ar kolēģiem vai citu darba devēju. Darbinieki varēs daudz atklātāk jautāt un diskutēt par atalgojumu, reizi gadā pieprasot informāciju par vidējo algu vīriešiem un sievietēm savā amata kategorijā. 

Kas būs jāievēro darba devējiem?

Darba devējiem jāizveido pilnībā caurskatāma atalgojuma sistēma, novērtējot visus amatus organizācijā pēc vienādiem, dzimuma neatkarīgiem kritērijiem. Piemēram, prasmes un pieredze, kas nepieciešama darba veikšanai, kāda ir mentālā piepūle, kādi lēmumi jāpieņem u.tml. 

Tāpat jānosaka principi, pēc kuriem tiek piešķirts atalgojums un regulāri jāaprēķina atalgojuma atšķirības gan uzņēmumā kopumā, gan pa amatu kategorijām.

“Lielākoties darba devēji apgalvo, ka viņu organizācijās nepastāv atalgojuma dzimumu diskriminācija, lai gan nav to mērījuši. Parasti diskriminācija netiek radīta apzināti, taču netieša diskriminācija var rasties neapzinātu pieņēmumu vai ieradumu iespaidā, radot atalgojuma nevienlīdzību. Turpmāk būs iespēja to regulāri mērīt un, balstoties uz statistikas datiem, noskaidrot, vai lēmumi vienmēr ir bijuši taisnīgi un veikt uzlabojumus. Ieguvējas būs visas iesaistītās puses. Darba ņēmēji varēs atklātāk runāt par atalgojumu, savukārt darba devējiem jābūt gataviem, ka tas notiks,” saka Anta Praņēviča un piebilst, ka viņas pieredzē darbinieki nemaz nesteidzas runāt par savu atalgojumu. Tie, kuriem šis temats ir bijis aktuāls, par to runājuši arī līdz šim.

Baltijas valstu pieeja direktīvas ieviešanā atšķiras

Direktīva paredz, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm tās prasības jāpārņem nacionālajos tiesību aktos līdz 2026. gada 7. jūnijam.Igaunijā, atšķirībā no Latvijas un Lietuvas, darba meklētāji, dodoties uz darba interviju, nezina, kāda alga tiek piedāvāta attiecīgajā amatā. Turpmāk paredzams situācijas uzlabojums un kandidāti atalgojuma diapazonu uzzinās darba intervijā, tomēr plašāka direktīvas ieviešana nav paredzēta, vien minētās vadlīnijas. Igaunija ir gatava maksāt sodu, nevis prasīt uzņēmumiem ieviest amatu vērtēšanas metodes un ziņot par atalgojuma atšķirībām.

Lietuva grozījumus Darba likumā veica jau pirms gada, nosakot prasību organizācijām izstrādāt atalgojuma politiku, definēt darbinieku kategorijas un atalgojuma diapazonu atbilstoši katrai kategorijai. Savukārt amati ir jāsadala pa attiecīgajām kategorijām.

No šī gada jūnija darbinieki var brīvi apspriest algas, bet no nākamā gada janvāra organizācijām būs jāziņo, kurā algu grupā atrodas katrs darbinieks. Ja darbinieks pieprasīs informāciju par vidējo atalgojumu sievietēm un vīriešiem viņa algu grupā, atbildi varēs sniegt, balstoties uz datiem, ko sagatavos Valsts ieņēmumu dienests.

Latvijā ir izstrādāta forma, kurā darba devējiem būs jāievada informācija par atalgojuma atšķirībām. Visticamāk, tā tiks ievietota Latvija.lv kā jauna anketa un būs jāaizpilda reizi gadā. 

Likumprojekts vēl nav pieņemts un līdz ar to direktīva no 7. jūnija nestāsies spēkā. Ņemot vērā izmaiņas valdībā, nav zināms, kad tas notiks. Latvijas pieejā plānots aprēķināt ne tikai pamata atalgojumu un tā mainīgo daļu, bet arī dažādus papildu labumus, kas darba devējiem radīs būtisku administratīvo slogu. Satraukumu rada arī direktīvas prasība atklāt informāciju par atalgojumu tikai tādā apjomā, lai tas atbilstu Vispārīgajai datu aizsardzības regulai, neizpaužot nevienas personas datus. Lai gan no darbinieka perspektīvas informācija par atalgojumu vairs netiek uzskatīta par konfidenciālu, darba devēja pusē šī informācija joprojām ir konfidenciāla un jāapstrādā atbilstoši datu aizsardzības prasībām.