Labklājības ministrs par ārpusģimenes aprūpi: "Katram bērnam ir savs stāsts un katram no šiem stāstiem ir jātop sadzirdētiem"

Ārpusģimenes aprūpē atslēga ir starpinstitucionālā sadarbība, izriet no labklājības ministra Reiņa Uzulnieka sacītā (ZZS), atklājot Labklājības ministrijas (LM) konferenci par ārpusģimenes aprūpes pakalpojuma kvalitāti. Ministrs norādīja, ka ārpusģimenes aprūpe skar vairāk nekā 5200 bērnus Latvijā, no tiem 65% dzīvo aizbildņu aprūpē, 25% dzīvo audžuģimenēs, bet aptuveni 10% – aprūpes iestādēs.

Viņš pauda, ka svarīgi esot tas, ka katram bērnam ir savs stāsts un katram no šiem stāstiem ir jātop sadzirdētiem.

"Katrs bērns, kurš nonāk ārpusģimenes aprūpē, jau ir piedzīvojis traumu, un visiem iesaistītajiem ir būtiski to apzināties, jo trauma tiešā veidā ietekmē bērna spēju uzticēties, mācīties un veidot attiecības," sacīja ministrs.

Uzulnieks norādīja, ka aprūpes kvalitāte jebkurā no formām nosaka, vai bērns spēs atgūt drošības sajūtu un sagatavoties patstāvīgai dzīvei.

"Svarīgi ir mainīt uztveri – bērni nav tikai pakalpojuma saņēmēji, bet aktīvi dalībnieki savas dzīves veidošanā," pauda Uzulnieks, norādot, ka katram bērnam ir nepieciešams savs drošais pieaugušais, kurš spēj iedziļināties situācijā, pamanīt izmaiņas un reaģēt.

Kā skaidroja ministrs, starpinstitucionālā sadarbība šajā jautājumā esot atslēga. "Izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu sistēmā ir jāstrādā kopā," sacīja Uzulnieks. Viņš atzīmēja, ka LM īsteno projektu "Sociālo pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes paaugstināšana", lai izstrādātu vienādus standartus, nodrošinātu skaidrus kritērijus un vienotu pieeju visiem iesaistītajiem – no finansētājiem līdz bērniem. Līdztekus netiekot aizmirsts arī par prevenciju – atbalstu bioloģiskām ģimenēm krīzes brīžos, lai bērns varētu palikt un atgriezties savās mājās.

"Mūsu kopējais uzdevums ir atbalstīt bērnus viņu ceļā, lai katrs spēj atgūt drošības sajūtu, veidot drošas attiecības un veselīgi attīstīties," sacīja ministrs.

Jau vēstīts, ka pērn aizgādības tiesības par 1439 bērniem pārtrauktas 1212 vecākiem, kas ir augstākais rādītājs pēdējo četru gadu periodā, liecina Bērnu aizsardzības centra pārskats par bāriņtiesu darbu pagājušajā gadā. 

Pērn viesģimenes statuss piešķirts vien 15 jaunām ģimenēm. Tikmēr bērnu aprūpes iestādēs joprojām ir liels skaits bērnu – dati uz 2024. gada 31. decembri liecina, ka bērnu aprūpes iestādēs atradās 586 bērni, lielākoties vecumā no 13 līdz 17 gadiem. Savukārt bāriņtiesu sniegtā informācija liecina, ka uzņemošo ģimeņu, tostarp viesģimeņu, skaits Latvijā ar katru gadu samazinās, un tas nav pietiekams, lai nodrošinātu visu bērnu, kam tas ir nepieciešams, aprūpi ģimeniskā vidē.