Aptauja: apmēram trešdaļa ģimeņu cer, ka viņu bērni studēs par valsts budžeta līdzekļiem

Lai gan vairumu Latvijas iedzīvotāju uztrauc sava un ģimenes finanšu drošība, ne pārāk labi apzināmies nepieciešamību krāt arī savu bērnu augstākās izglītības iegūšanai nākotnē, liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO pasūtītā Norstat Latvija jaunākā aptauja par iedzīvotāju uzkrājumu veidošanas tendencēm.

FOTO: Shutterstock.com

Izvērtējot iedzīvotāju reālo gatavību veidot uzkrājumu bērnu augstākās izglītības iegūšanai nākotnē, redzams, ka 21% aptaujāto atzīmēja bērnu iespējas iegūt labu izglītību kā nozīmīgu satraukuma  faktoru

Aptauja rāda, ka 52% no respondentiem veido kaut nelielus uzkrājumus. Gandrīz puse jeb 43% to aizvien dara pēc novecojušas metodes, proti, skaidrā naudā, bet 40% uzkrājumus glabā savā bankas krājkontā. 30% iedzīvotāju veic uzkrājumus pensiju 3. līmenī, bet 17% – uzkrājumus ar dzīvības apdrošināšanu. 11% no aptaujātajiem ir sasnieguši jau tādu finanšu pratības līmeni, ka veic ieguldījumus vērtspapīros, akcijās un citos finanšu instrumentos.

Samērā lielu motivējošu lomu uzkrājumu veidošanā spēlē arī rūpes par bērnu labklājību, ko par būtisku uzskata 48% no uzkrājumu pašreizējiem vai potenciālajiem veidotājiem. 

 

Sīkāk izvērtējot iedzīvotāju reālo gatavību veidot uzkrājumu bērnu augstākās izglītības iegūšanai nākotnē, redzams, ka 21% aptaujāto atzīmēja bērnu iespējas iegūt labu izglītību kā nozīmīgu satraukuma  faktoru, bet tikai 11% jau šodien veido  uzkrājumu tieši šim mērķim. 

 

27% no aptaujātajiem cer, ka viņu bērns varēs studēt par valsts budžeta līdzekļiem, bet 26% pieļauj iespēju nepieciešamības gadījumā šim nolūkam ņemt kredītu.

 

“Lai gan sapratne par nepieciešamību atlikt līdzekļus nebaltai dienai ir aizvien pieaugoša, Norstat aptauja skaidri parāda kādu visai būtisku robu Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu veidošanas motivācijā un izvēlētajos instrumentos,” atzīst apdrošināšanas sabiedrības ERGO Life Insurance SE Latvijas filiāles Dzīvības un veselības apdrošināšanas departamenta direktors Gints Konrads. 

 

Reklāma
Reklāma

“Tas balstās mūsdienu apstākļiem neatbilstošā priekšstatā par augstākās izglītības izmaksām, studējošo spēju paralēli pilna laika studijām pilnvērtīgi strādāt un valsts atbalstu studējošajiem, tostarp budžeta finansētu studiju veidā. 

 

Piektā daļa aptaujāto uzskata, ka bakalaura studiju mācības maksas segšanai pietiek ar 2000 līdz 4000 eiro, kas ir divas līdz trīs reizes mazāk par reālo vidējo studiju maksu Latvijas augstskolās.

 

Tādēļ vēlos aicināt Latvijas bērnu vecākus rīkoties viedi un mūsdienīgi, savlaicīgi domājot  par savu atvašu iespējām pilnvērtīgi pievērsties studijām. Izglītība ir viņu nākotnes karjeras pamats, tāpēc ir vērts izvēlēties šim nolūkam piemērotus instrumentus uzkrājumu veidošanai, piemēram, uzkrājumu ar dzīvības apdrošināšanu bērna nākotnei.”

 

Vietnē https://nakotnei.ergo.lv/lv  iespējams iepazīties ar provizoriskajām izmaksām patlaban populārāko izglītības programmu apguvei.