Jāņu laikā portāls filmas.lv visā pasaulē piedāvās 10 bezmaksas filmas
Jāņiem tuvojoties, Nacionālā kino centra (NKC) portāls filmas.lv sadarbībā ar Latvijas filmu studijām dāvina skatītājiem jau trešo tiešsaistes festivālu “Latvijas filmas pasaulē”, kas risināsies 20.-24. jūnijā. Festivāla programmā – 10 Latvijas filmas kā īpašs sveiciens latviešu diasporai nacionālajos svētkos būs pieejamas noskatīšanai bez maksas datorā jebkurā pasaules vietā, medijus informē NKC pārstāvji.
Portāla filmas.lv tiešsaistes festivālu tradīcija tika uzsākta tieši pirms gada. Šogad piecu dienu garumā būs pieejamas desmit filmas, kas katra savā veidā stāsta par Latviju gan šodien, gan tās simtgades gadā, gan dažādos citos Latvijas vēstures periodos.
Visjaunākā filma šāgada festivāla piedāvājumā, kas arī vistiešāk
saistīta ar Jāņu tematiku, ir režisores Alises Zariņas debijas
spēlfilma “Blakus” (2019), kurā darbība notiek
tieši Līgo svētkos, un tā trīs gadus pēc kārtas Luīze un Kaspars
(Anta Aizupe un Āris Matesovičs) nejauši satiekas braucienā uz Jāņu
svinēšanu, un kopīgais izbrauciens pārvēršas par sarežģītu
attiecību spēli. Filma saņēmusi nacionālo kino balvu “Lielais
Kristaps” par labāko scenāriju un vēl piecas nominācijas.
Visplašāko un emocionālāko pārskatu par Latviju valsts simtajā gadā
varēs iegūt, noskatoties režisores Dzintras Gekas neparasto
dokumentālo iemūžinājumu Katra diena simtgadē (2019) – četru
pilnmetrāžas filmu ciklu, kas uzņemts 2018. gadā, filmējot burtiski
katru dienu visa gada garumā, daždien pat ar vairākām kinokamerām.
Latvijas simtgades gads sadalīts četrās Gadalaiku filmās, un katrai
no tām ir savs montāžas režisors, kas piešķir katrai filmai
atšķirīgas kvalitātes, – Pavasaris (montāžas režisore Arta Ģiga),
Vasara (montāžas režisors Armands Zvirbulis), Rudens (montāžas
režisore Madara Didrihsone) un Ziema (montāžas režisore Andra
Doršs).
Simtgades kontekstā skatāms arī šāgada tiešsaistes festivāla
piedāvājums bērniem un ģimenēm – viena no populārākajām Simtgades
filmām, režisores Ināras Kolmanes veidotā spēlfilma
Bille (2018), kas balstīta Vizmas Belševicas
autobiogrāfiskajā romānā un stāsta par 30. gadu Latviju, strādnieku
Rīgu un maza bērna sapņiem. 2018. gadā filma Bille saņēma Nacionālo
kino balvu Lielais Kristaps kā gada labākā spēlfilma un joprojām ir
pieprasīta pasaules festivālos.
Par Latviju un latviešiem 20. gadsimtā stāsta arī dokumentālā kino klasiķa Anša Epnera divsēriju filma Es esmu latvietis (1990), kuras uzņemšanas laikā kinogrupa viesojās četros kontinentos, ciemojoties pie latviešu emigrantiem, ko kara vētras izkaisījušas pa visu pasauli. Filma, kuras emocionālo un filozofisko slāni veido Imanta Ziedoņa scenārijs un aizkadra balss, apliecina – būdami uzņēmīgi, darbīgi un neatlaidīgi, viņi pratuši svešumā iegūt gan izglītību, gan labu darbu, gan cienījamu vārdu, bet galvenais – saglabāt valodu un latvietību. Daudzi no filmā redzamajiem tābrīža trimdiniekiem vēlāk pārcēlās uz Latviju un kļuva šeit ievērojami dažādās darbības jomās, tāpēc filmā ir daudz mūsdienu skatītājam pazīstamu seju.
Jau tradicionāla portāla filmas.lv tiešsaistes festivālu sastāvdaļa
ir restaurēta Latvijas kino klasika – tā skatītājiem tiek piedāvāta
ciešā sadarbībā ar Latvijas Nacionālā arhīva Valsts
Kinofotofonodokumentu arhīvu, kas organizē klasikas restaurācijas
procesu, izmantojot ERAF finansējumu projektā Kultūras mantojuma
digitalizācija. Šoreiz programmā trīs vasarīgas zelta fonda filmas,
turklāt visas saistītas ar dažādiem braucamrīkiem – to varam
uzskatīt arī par sabiedriski aktuālu aicinājumu vasarā pievērsties
lokālajam tūrismam un apceļot dzimto zemi! Protams, pirmais un
neatņemami svarīgais elements jebkurā Jāņu svinēšanā ir Jāņa
Streiča klasiskā komēdija Limuzīns Jāņu nakts
krāsā (1981), svētki bez šīs filmas varbūt pat neliktos
kārtīgi piedzīvoti, tāpēc skatāmies to atkal un atkal.
Mirttantes sētā kaislības vijas ap baltu žiguli, bet balta volga
ir visu notikumu centrā režisora Ērika Lāča komēdijā Dāvana
vientuļai sievietei (1973), kur meistarīgus pārtapšanas
brīnumus demonstrē leģendārā aktrise Vija Artmane – viņa šajā filmā
ir gan skaistā milicijas leitnante Gita, gan sirmā un izspūrusī
volgas īpašniece Kņopiene.
Un trešā braucamfilma šajos svētkos – Motociklu vasara (1975), dokumentālā kino klasiķa Ulda Brauna vienīgā spēlfilma, melnbalts operatoru meistardarbs, kuru filmējuši vēl divi dokumentālistikas klasiķi – Ivars Seleckis un Kalvis Zalcmanis. Starp citu, filmas stāsts gandrīz vai apmet loku cauri četrdesmit gadiem un nonāk turpat, kur risinās attiecību līnijas filmā Blakus – puisis un meitene, bēgot katrs no savas iepriekšējās dzīves, nejauši satiekas vasaras viducī un dodas kopīgā braucienā, nezinot, kurp tas aizvedīs.
Īpašs bonuss šai festivāla filmai – tieši 20. jūnijā LTV 1 programmā 21.20 pirmizrādi piedzīvo dokumentālā filma Motociklu vasara. Filmas arheoloģija, kurā režisore Agita Cāne-Ķīle un scenāriste Daira Āboliņa izpētījušas filmas tapšanas vēsturi un satikušas uzņemšanas grupas dalībniekus. Pēc pirmizrādes dokumentālā filma būs skatāma LTV portālā REplay.lv un pieejama visā pasaulē, tāpat kā festivāls Latvijas filmas pasaulē.
Visas tiešsaistes festivāla programmā iekļautās filmas būs pieejamas skatītājiem visā pasaulē no 20. jūnija pirmajām minūtēm līdz 24. jūnija pusnaktij (pēc Latvijas laika). Skatīšanās iespējama ne tikai datora pārlūkprogrammās, bet arī izmantojot viedtālruņus un planšetdatorus ar jaunākajām iOS un Android operētājsistēmu versijām.
Paralēli svētku programmai portālā filmas.lv, ko Nacionālais Kino centrs (NKC) ciešā un veiksmīgā sadarbībā ar Kultūras informācijas sistēmu centru (KISC) izveidojis, lai veicinātu Latvijas filmu pieejamību skatītājiem, turpina darboties sadaļa Latvijas filmas tiešsaistē, kur iespējams noskatīties vairāk nekā 170 filmu jebkurā laikā jebkur Latvijas teritorijā, un šī iespēja portālā tiek saglabāta, filmu piedāvājumu pakāpeniski papildinot.
Portāls filmas.lv ir arī Latvijas filmu nozares plašākā datu bāze - tur pieejama kataloga informācija par vairāk nekā 2600 Latvijā uzņemtām filmām, sākot ar 1920. gadu. Portāls tapis pēc Kultūras ministrijas iniciatīvas ar Eiropas Savienības atbalstu, tā izveidē sadarbojas Nacionālais Kino centrs un Kultūras informācijas sistēmu centrs, kas nodrošina portāla tehnisko darbību.