Turpina meklēt cēloņus divu mazuļu nāvei. Beidzot runā arī par mediķu atbildību notikušajā
Soda mehānisms nav labākais veids, kā risināt problēmas, tomēr zaudēto bērnu statistika liecina par nepieciešamību risināt problēmu aktīvāk, aktualizējot katra veselības aprūpes profesionāļa individuālo atbildību pacientu un ģimeņu priekšā, pauda Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) virsārste Renāte Snipe.
Viņa norādīja, ka Latvijā ir apstiprinātas vakcinācijas vadlīnijas jaundzimušo un bērnu medicīniskajā veselības aprūpē, tāpat arī ir noteikumi, kas paredz K vitamīna un profilaktiskās vakcinācijas nodrošināšanu jaundzimušajiem. "Gan vadlīnijas, gan noteikumi tiek balstīti uz pierādījumiem balstītiem principiem, kas ir mūsdienu medicīnas stūrakmens, un to mērķis ir viens - samazināt bērnu mirstību," sacīja Snipe.
Pēc viņas domām, publiskajā telpā paustie atšķirīgie sabiedrības viedokļi vakcinēšanās jautājumos liecina par informācijas nepietiekamību, nepieciešamību uzlabot zināšanas un izpratni par šiem jautājumiem.
Snipe uzskata, ka ir nepieciešams aktīvāk medicīnas jomā strādājošajiem informēt un izglītot jaunos vecākus par pārbaudītas, uz pierādījumiem balstītas medicīnas nozīmi.
"Nepagurstoši skaidrot iespējamos riskus un norādīt, kur meklēt korektu informāciju par jautājumiem, kas skar bērna veselību," mudināja Snipe.
Viņas ieskatā, apšaubāmas informācijas atspoguļošana publiskajā telpā ir sabiedrības maldināšana, un arī pašiem medicīnas jomas darbiniekiem ir jāapzinās, cik liela loma un nozīme ir viņu sniegtajai informācijai, ieteikumiem ģimenēm. Noteikti būtu jāpaaugstina veselības jomā strādājošo kompetence, uzskata ārste.
Sekojot publiskajā telpā atspoguļotajiem atšķirīgajiem viedokļiem, varam novērot zināšanu un izpratnes trūkumu ne tikai sabiedrībā, bet arī veselības jomā strādājošo vidū. Tas liecina, cik ļoti būtiski nepieciešams uzlabot informētības līmenī par profilaktisko aprūpi kopumā.
Portālam Mammamuntetiem.lv BKUS slimnīcas pārstāve Vita Šeita, taujāta, kā vērtējams fakts, ka publiskā telpā plaši tika nosodīti vecāki, lai gan atbildība par nesaņemtajiem medicīniskajiem pakalpojumiem ir jāuzņemās arī mediķiem, kometēja šādi: “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca ir vienīgā bērnu slimnīca Latvijā, kurā koncentrētas profesionālākās kompetences un resursi bērnu veselības nodrošināšanai. Tieši Bērnu slimnīcā visbiežāk nonāk bērni ar sarežģītākajām, smagākajām diagnozēm, tajā skaitā tie, kuriem nepieciešama intensīvā terapija. Gadījumos, kad ārstniecības personāls konstatē iespējamu vardarbību pret bērnu, ja ir aizdomas par nelabvēlīgiem apstākļiem vai arī ja saredz medicīniska rakstura cēloņus, kas izraisījuši kaitējumu bērna veselībai vai pat dzīvībai, ārstu pienākums ir ziņot attiecīgajām iestādēm. Abos minētajos gadījumos Bērnu slimnīcas ārstniecības komanda rīkojās atbilstoši un ziņoja attiecīgajām iestādēm, kā arī nosūtīja vēstules saistošajām profesionālajām biedrībām, kurās izskaidrots notikušais, iespējamie cēloņi un aicinājums veicināt profesionāļu kompetences, lai novērstu riskus un līdzīgus nelaimes gadījumus turpmāk. Tāpat tika sagatavots video, kurā tika uzrunāti gan ģimenes ārsti, gan speciālisti, gan visi medicīnas jomā strādājošie, kā arī vecāki, lai informētu par notikušo un aicinātu apzināties riskus, kādi var rasties, ja bērnam netiek nodrošināta valstī paredzētā veselības aprūpe.
Sekojot publiskajā telpā atspoguļotajiem atšķirīgajiem viedokļiem, varam novērot zināšanu un izpratnes trūkumu ne tikai sabiedrībā, bet arī veselības jomā strādājošo vidū. Tas liecina, cik ļoti būtiski nepieciešams uzlabot informētības līmenī par profilaktisko aprūpi kopumā. Man ir patiesi skumji redzēt publiskajā telpā atspoguļoto informāciju, kurā manāms tolerances trūkums, mutiska agresija, nespēja uzklausīt un diskutēt pieklājīgi par tik būtisku tēmu kā bērnu veselība.”
Kā ziņots, Veselības inspekcijā sāktas pārbaudes saistība ar BKUS
mirušajiem bērniem, kurā viens nebija saņēmis nepieciešamo vakcīnu,
bet otrs - obligāto K vitamīna devu, informēja inspekcijas
pārstāve Saiva Luste.
Viņa informēja, ka inspekcija saņēmusi informāciju no Slimību profilakses un kontroles centra par trīs mēnešus veca bērna saslimšanu ar garo klepu, kuram nav veikta vakcinācija saskaņā ar vakcinācijas kalendāru. Otru ziņu Veselības inspekcija saņēma no Bērnu slimnīcas ārsta, kurš informēja, ka bērns pēc mājdzemdībām nebija saņēmis obligāto K vitamīna devu.
Inspekcijā atgādināja, ka nesaņemto vakcīnu un K vitamīna bērniem radās smagas komplikācijas, un abi bērni slimnīcā nomira. Inspekcijā sāktas pārbaudes saistībā ar šiem gadījumiem, tostarp tiek skaidroti notikušā apstākļi.
Jau ziņots, ka, neskatoties uz reanimatologu centieniem, Bērnu slimnīcā mēneša laikā miruši divi bērni. Viens no bērniem bija saslimis ar garo klepu un nomira smagu komplikāciju dēļ, jo nebija vakcinēts. Savukārt otrs bērns pēc mājdzemdībām nebija saņēmis obligāto K vitamīna devu, kā rezultātā radās asinsreces traucējumi un asinsizplūdums smadzenēs, kura dēļ bērns nomira.
"Abi nelaimes gadījumi varēja nenotikt, ja medicīnas jomā strādājošie un vecāki, rūpējoties par bērnu, ņemtu vērā mūsdienīgu, uz pierādījumiem balstītu, pārbaudītu medicīnisko informāciju un praksi," uzsver slimnīcas speciālisti.
Slimnīcas mediķi izplatījuši atklāto vēstuli, uzrunājot vecākus, veselības nozares speciālistus un ikvienu, kuram rūp bērnu dzīvība un veselība Latvijā. Slimnīcas ārsti uzsver, ka vakcīnas un K vitamīna ievade ir ārkārtīgi būtiski profilakses pasākumi, kuru galvenais mērķis ir bērnu mirstības samazināšana. Šie pasākumi tiek veikti pēc noteikta kalendāra, kura precīza ievērošana ir ļoti nozīmīga, lai pasargātu bērnus kritiskos attīstības posmos, kad risks ir pats augstākais.
Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka kopš 2010.gada no vakcīnregulējamām slimībām Latvijā ir miruši 15 bērni, tai skaitā no garā klepus, gripas, tuberkulozes, B hepatīta un b tipa Haemophilus influenzae (Hib) infekcijas.
Astoņi mirušie bērni vēl nebija sasnieguši gada vecumu, seši bija 13 mēnešus līdz septiņus gadus veci, bet viens - 17 gadus vecs.