Latvijā no vardarbības cieš vairāk bērnu nekā piedzimst. Bērnu ārsti uzsāk plašu kampaņu "Nosargāsim bērnus"

Ik gadu no tiešas un  netiešas vardarbības Latvijā cieš 22 000 bērnu. Tas ir vairāk nekā gada laikā Latvijā piedzimst bērni, tā, uzsākot kampaņu "Nosargāsim bērnus", preses konferencē teica Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas virsārste Renāte Snipe. Aizvadītajā gadā BKUS darbinieki ar aizdomām par vardarbību vai nelabvēlīgiem apstākļiem Latvijas bāriņtiesās vērsušies 318 gadījumos. 

FOTO: Shutterstock.com

Pazīmes, kas liecina, ka bērns, iespējams, ir piedzīvojis fizisku vai seksuālu vardarbību, ir bērna uzvedības straujas pārmaiņas, bērns norobežojas, agrāk komunikabls bērns kļūst mazrunīgs, drūms, atsakās iesaistīties.

Tās ir traumas, kuras varēja nenotikt, kuras varēja novērst, ja vien līdzās būtu bijis atbildīgs pieaugušais. 2.oktobrī, Starptautiskajā Pretvardarbības dienā, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ārstu komanda sadarbībā ar Bērnu slimnīcas fondu atklāja kampaņu, kuras laikā informēs par bērnu veselībai un dzīvībai bīstamām situācijām un aicinās sabiedrību būt atbildīgākiem, lai nosargātu bērnus.  Kampaņas laikā BKUS mājas  www.bkus.lv lapā ārsti dalīsies ar reāli piedzīvotām situācijām, vardarbības un nelaimes gadījumu aprakstiem, ievērojot pacientu anonimitāti. 


Lasi arī: Par mata tiesu no nelaimes! Tipiskās bērnu traumas un reāli pieredzes stāsti

 

Grūtākais un svarīgākais ir domāšanas ieradumu maiņa 
Bērnu slimnīcas psihoterapeite Gunta Andžāne norāda, ka līdz pat pilngadības sasniegšanai atbildība par bēnru gulstas uz vecāku pleciem, tikai atšķirībā no bērna vecuma, to var dalīt ar bērnu un arī ar sabiedrību. 

 

Dzirdot, ka ir noticis nelaimes vai vardarbības gadījums, mēs nošausminamies, atviegloti nopūšamies, ka tas nav noticis ar manu bērnu un aizmirstam. Bet tad, ja dzirdi, ka kāds bērns ir iedzēris etiķa esenci, piecelies no dīvāna un aizej pārbaudīt, kur tavā mājā stāv sadzīves ķīmijas pudeles un vai tās nav pieejamas bērnam

" Zīdaiņa vecumā tikai vecāki ir atbildīgi par bērna drošību. Kad mazulis sasniedz 3-4 gadu vecumu, ir jābūt vēl vērīgākiem, jo bērni ir zinātkāri un kustīgi. Ap 5 gadu vecumu bērnam jāsāk skaidrot robežas un iespējamie riski, tādā veidā saprati, par to, kas ir bīstami, jau pamazām pārliekot arī uz bērnu pašu. Īpašs vecumposms ir pusaudži, kad domā, ka visu var paši. Bet arī vecumā vecākiem ir jābūt virsuzraugiem, kas zina, kur un ar ko atrodas bērns, kad būs mājās un kā viņu var sazvanīt.  Ir arī sabiedrības atbildība. Ja tu neesi vienaldzīgs pret savu radu bērnu, tad nevajadzētu būt vienaldzīgam arī pret citiem bērniem,"  atgādina Andžāne.

"Svarīga ir arī domāšanas ieradumu maiņa, kas ir arī visgrūtākais. "Parasti, dzirdot, ka ir noticis nelaimes vai vardarbības gadījums, mēs nošausminamies, atviegli nopūšamies, ka tas nav noticis ar manu bērnu un aizmirstam. Bet tad, ja dzirdi, ka kāds bērns ir iedzēris etiķa esenci, piecelies no dīvāna un aizej pārbaudīt, kur tavā mājā stāv sadzīves ķīmijas pudeles un vai tās nav pieejamas bērnam."


Iesaistīšanos gaida no pedagogiem un citiem  pieaugušajiem
Uzsākot kampaņu, īpaši tiek uzrunāti skolu un bērnudārzu pedagogi, kas bērnus redz ikdienā. Pazīmes, kas liecina, ka bērns, iespējams, ir piedzīvojis fizisku vai seksuālu vardarbību, ir bērna uzvedības straujas pārmaiņas, bērns norobežojas, agrāk komunikabls bērns kļūst mazrunīgs, drūms, atsakās iesaistīties. Tādā gadījumā pieaugušajam vispirms būtu jārunā ar pašiem vecākiem, tad ar skolas sociālo pedagogu, bāriņtiesu un nepārprotamas vardarbības gadījumā ir jāvēršas arī policijā. 

Reklāma
Reklāma

Vēlamies pievērst sabiedrības uzmanību un aicināt visiem kopā nosargāt bērnus. Ja redzam, ka bērns brauc ar velosipēdu bez ķiveres, uzrunājam vecākus vai pašu bērnu. Ja redzam, ka bērns nav piesprādzēts automašīnā, uzrunājam auto vadītāju. Ja redzam, ka bērnam ir zilumi vietās, kas visbiežāk nav saistītas ar kritieniem, ziņojam par to atbildīgajām iestādēm,” aicina Bērnu slimnīcas psihoterapeite Gunta Andžāne, piebilstot, ka Latvijas sabiedrībai raksturīga pasivitāte un vēlme neiejaukties. 

“Cietušo bērnu skaits liecina, ka mēs, pieaugušie, neesam spējuši par viņiem parūpēties. Katram ir sava pieredze un zināšanas, un kampaņas laikā vēlamies vērst uzmanību un skaidrot, kuras situācijas bērniem ir īpaši bīstamas un kādas var būt sekas. Ne tikai bērnu vecākiem, ikvienam līdzcilvēkam bieži vien ir iespēja novērst nelaimi, tikai tā bieži vien netiek izmantota, jo mūsu sabiedrībā nav tādu tradīciju un izpratnes. Tāpēc kampaņas ietvaros vēlamies izglītot sabiedrību, vēlamies paši izglītoties un veicināt sadarbību starp dažādām atbildīgajām iestādēm, kā arī iesaistīt ikvienu pieaugušo, lai rezultātā bērniem Latvijā būtu droša vide”, atzina Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa. 


TOP 10 (ne)tiešas vardarbības traumas

1. Kritienu traumas: 20 654 bērni tika traumēti 2016.gadā. Visbiežāk radušās, jo vecāki nav nodrošinājuši bērniem aizsargķiveres, elkoņu, ceļu sargus. Bērni nav pietiekami pieskatīti.  Daudz ir arī zīdaiņu, kas cietuši no sakratīšanas. 

Lasi arī: Dusmās sapurināji bērnu? Viņš var kļūt garīgi atpalicis


2. Vardarbība pret bērnu: 318 reizes Bērnu slimnīcas komanda ir vērsusies pie dažādām Latvijas bāriņtiesām, lai ziņotu par sociāli nelabvēlīgiem apstākļiem vai vardarbību, kurā cietis bērns;

3. Suņu kodumi – 238 bērni 2016.gadā vērsās Bērnu slimnīcā pēc tam, kad suņi bija viņus sakoduši. Vislielākā daļa no cietušajiem – 2 gadus veci bērni, kuri sakosti sejā un plaukstās. 

Lasi arī: Kāpēc viņi KOŽ? Svarīgākās lietas, kas jāzina, satiekot svešu SUNI

4. Apdegumi – 165 bērni, vairums vecumā līdz 2 gadiem, apdedzināja ķermeni ar vecāku dzerto kafiju, tēju vai verdošo ūdeni. Daļai no viņiem slimnīcā bija jāpavada vairāk nekā mēnesi, tajā skaitā veicot operācijas. 

5. Batuti – 122 bērni 2016.gadā vērsās ar pārsistām galvām, lauztām rokām un kājām. Batuts nav bīstams un nerada traumas, ja uz tā atrodas 1 bērns un apkārt ir aizsargtīkls. 2016.gads bija pirmais gads Bērnu slimnīcas vēsturē, kad arī ziemas sezonā tika vesti batutos traumēti bērni saņemt neatliekamo palīdzību. Tas dēļ jauniem atvērtiem iekštelpu batutu izklaides centriem. 

6. Ceļu satiksmes negadījumi – 121 bērns 2016.gadā saņēma neatliekamo palīdzību pēc ceļu satiksmes negadījuma. Daļa no tiem nebija piesprādzēti.  

7. Svešķermeņi – 100 bērni 2016.gadā bija apēduši bīstamus priekšmetus, ko atraduši uz grīdas, aizsniedzamā plauktā vai no spēlējoties ar vecumam nepiemērotām rotaļlietām. Lielākā daļa no tiem ir 2-4 gadus veci. Svešķermeņi tika vilkti ārā no barības vadiem un elpceļiem. Svešķermeņu TOP sarakstā ir magnētiskās bumbiņas, baterijas, burkānu gabaliņi, rotaļlietu nolauztie gabaliņi u.c. Tāpat liela daļa bērnu piekļūst viegli aizsniedzamās vietās sadzīves ķīmijai un to iedzer. Rezultāti bieži ir ļoti smagi. 

Lasi arī: Ārstu palīdzība nepieciešama bērniem, kuri norijuši bīstamus svešķermeņus, piemēram, baterijas. FOTO


8. Psihotropās vielas – pārsvarā 55 pusaudži lietojuši dažādas psihotropās vielas un nonākuši Bērnu slimnīcā;

9. Apēsti medikamenti – 50 mazi bērni piekļuvuši medikamentiem un tos apēduši. Pārsvarā 2 – 3 gadus veci bērni. Smagākās sekas – apstājusies elpošana. 

10. Seksuāli un fiziskā vardarbībā cietuši bērni – karu gadu ap 15 bērniem nonāk Bērnu slimnīcā fiziskas un seksuālas vardarbības dēļ. Liela daļa – mazā vecumā un cietuši ilgstoši.

Lasi arī: Vai un kā iespējams atpazīt pedofilu tuviniekos