Mācību gada sākumā vēl daudz nezināmā par jauno kompetenču apmācību skolās

Tāpēc 120 pedagogi un skolu vadītāji pulcējās, lai dalītos pieredzē mācību darba organizēšanā pēc jaunā satura ieviešanas. Ministrija gan uzskata, ka visu gadu strādājusi ļoti intensīvi un savu ir paveikusi, skolotājus plašāk informējot pagājušajā nedēļā.

Skolotāji savā starpā dalās pieredzē
Septembrī jauno mācību saturu aprobēs 100 skolās visā Latvijā, taču pedagogi vēl pavasarī, pirms vasaras atvaļinājuma, pauda neziņu par to, kā būs jāmāca, jo papildu laiks šādu stundu sagatavošanai nav paredzēts un pilotprojektā aktīvi iesaistīti tikai seši tūkstoši pedagogu.
 

Vecāki mēdz ironizēt, ka mēs runājam par izmaiņām, bet, vai tās patiešām tiks ieviestas. Lai tas nepaliek tikai uz papīra. 

Piemēram, Jelgavas Spīdolas ģimnāzija brīvprātīgo projektā uzņēmusies koordinatora lomu uzņēmējdarbības kompetences attīstīšanā. “Šī tikšanās manī atkal radīja tādu drošību, ka skolotāji ļoti daudz ko meklē. Viņi meklē idejas. Meklē veidus, kā bērniem iemācīt. Tas ir pat svarīgāk, nevis gaidīt, ko mums teiks, bet pašam meklēt tās iespējas, idejas,” saka ģimnāzijas ekonomikas skolotāja Inta Jorniņa. Viņa jau tagad uzskata, ka māca bērniem kompetences, veidojot biznesa plānus, skolēnu uzņēmumus, kas veiksmīgi startē starptautiskos konkursos.


Nepagūst sagatavoties pilnvērtīgi
Projekta kopējais budžets ir nepilni 14 miljoni eiro, un Valsts izglītības satura centrs izpildījis solīto un daļu finansējuma pārdalījis alternatīvajam skolu tīklam. Projekta ieviešanas vadītāja Zane Oliņa teic, ka centrs kopā ar ministriju par jauno saturu plašāk informējis pedagogus īpašā konferencē  Rīgā. Arī tos, kas pagaidām neesot pievienojušies nevienai no iniciatīvām. Tiesa, lai sagatavotos pilnvērtīgi, tam laika pietrūcis.
Valsts izglītības satura centru pārstāvošā Zane Oliņa saka, galīgie uzstādījumi un rāmji mācību materiāliem būšot gatavi februārī. Vairs nebūšot noteikta stundu skaita sadalījuma nedēļā pa mācību priekšmetiem, bet gan konkrēts apjoms vairāku gadu griezumā, tāpēc skolas pašas varēšot plānot, kā atvēlēto laiku sadalīt, un kad, ko tieši mācīt. 

Lielākā interneta ģimenes portāla „mammāmuntētiem.lv” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa norādīja, ka vecāki aktīvi sekojot līdzi publiski pieejamai informācijai par sagaidāmo, bet arī viņiem skaidrības neesot. Būtiski, lai izglītības kvalitāte krasi neatšķirtos dažādās skolās.

“Tas galvenais, par ko arī vecāki vai arī sabiedrība mēdz ironizēt, ka mēs runājam par izmaiņām, bet, vai tās patiešām tiks ieviestas. Lai tas nepaliek tikai uz papīra. Tā nezināšana rada tādas bailes un neuzticību,” pauž Akmentiņa-Smildziņa.

Nepieciešamība pēc mācību modeļa maiņas tiek pamatota ar vēlmi uzlabot Latvijas skolēnu sasniegumu rādītājus starptautiskā griezumā. Latvijas skolēnu zināšanas dabas zinībās, matemātikā un lasīšanā ir viduvējas, salīdzinot ar citām attīstītajām valstīm.

Avots: www.lsm.lv