Turpmāk pusaudži būs tiesīgi sniegt PMLP ziņas par savu datu iekļaušanu Iedzīvotāju reģistrā

Tādejādi tiks aktualizētas ziņas reģistrā un vienlaikus mazināts administratīvais slogs bērnu vecākiem. Šī norma attieksies uz personām vecumā no 15 līdz 18 gadiem.

Grozījumi arī paredz, ja PMLP nebūs ieguvusi apstiprinājumu, ka persona, kura sasniegusi 105 gadu vecumu, ir dzīva, tās statuss Iedzīvotāju reģistrā tiks mainīts no "aktīvs" uz "pasīvs".

Iekšlietu ministrija skaidro, ka globalizācijas ietekmē liela daļa Latvijas valstspiederīgo dzīvo ārpus Latvijas, tai skaitā vecāka gada gājuma cilvēki, par kuriem viņu miršanas gadījumā, Iedzīvotāju reģistram netiek sniegtas ziņas par miršanas faktu. Līdz ar to Iedzīvotāju reģistrā ir personas, kuras ir vairāk nekā 100 gadu vecas un kas būtiski pārsniedz Latvijas vidējo dzīves ilgumu.

Tāpat arī, lai veicinātu Iedzīvotāju reģistra ziņu aktualitāti, grozījumi paredz, ka personai, kura nav Latvijas pilsonis un pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas vairāk nekā piecus gadus dzīvo bez derīga personu apliecinošu dokumenta, un par kuru PMLP nebūs ieguvusi apstiprinājumu, ka tā dzīvo Latvijā, tiks mainīts personas statuss Iedzīvotāju reģistrā no "aktīvs" uz "pasīvs".

Tāpat, veicot datu atlasi 2017.gada sākumā, tika konstatēts, ka daļai Latvijas nepilsoņu piecus vai vairāk gadus ir nederīgs personu apliecinošs dokuments. Turklāt tikai 1591 nepilsoņiem no 6639 ir deklarētā dzīvesvietas adrese Latvijā. Attiecīgi par pārējiem ir ziņas, ka tiem ir anulēta dzīvesvietas adrese Latvijā, norādīta dzīvesvietas adrese ārvalstī vai persona izbraukusi no valsts. Ievērojot to, ka ārvalstīs persona nevar uzturēties bez derīga personu apliecinoša dokumenta, tiek pieņemts, ka lielākā daļa no šīm personām ir ieguvusi citas valsts pilsonību un nav informējusi PMLP par izmaiņām. Neaktuālu ziņu dēļ rodas situācija, ka Iedzīvotāju reģistrā ir vairāk Latvijas nepilsoņu, nekā objektīvi spriežot varētu būt.