63% iedzīvotāju Latvijas darba vietas vērtē kā ģimenēm un bērniem nedraudzīgas

Lai pievērstu uzmanību ģimenes un darba dzīves līdzsvara nozīmei laimīgas ģimenes veidošanā, aizsākta informatīvā akcija “Darbā bērni”.

63% iedzīvotāju Latvijas darba vietas vērtē kā ģimenēm un bērniem nedraudzīgas

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Vairumam Latvijas iedzīvotāju ir grūtības savienot ģimenes un darba dzīvi. Darba slodze ir pārāk liela un darba devēju attieksmi par ģimenēm nedraudzīgu novērtē 63% Latvijas iedzīvotāju*. Lai pievērstu uzmanību ģimenes un darba dzīves līdzsvara nozīmei laimīgas ģimenes veidošanā, un aktualizētu darba devēju, valsts un pašu strādājošo atbildību un aktīvu rīcību ģimenes stiprināšanā, aizsākta informatīvā akcija “Darbā bērni”.

“Es neredzēju kā mani bērni izaug – tie ir vārdi, ko mūsdienās dzirdam pārāk bieži,” uzsver “Amigo iniciatīvas laimīgai ģimenei” vadītāja Inga Akmentiņa – Smildziņa, norādot, ka ģimenei draudzīga un pretimnākoša darba vide ir būtiska, lai, pirmkārt, radītu un, otrkārt, saglabātu laimīgu ģimeni. Tomēr strādājošie Latvijas vecāki bieži saskaras ar negatīvu attieksmi no darba devēja puses tieši tajos brīžos, kad ģimenes un darba dzīvē trūkst līdzsvara un rezultātā cieš gan ģimenes laime, gan arī darba kvalitāte. Baidoties zaudēt darbu, ģimenes cilvēki bieži neuzstāj uz savu tiesību ievērošanu.

Puse strādājošo vecāku saskaras ar ģimenēm nedraudzīgu attieksmi
Gandrīz puse darbinieku, kuru ģimenē aug bērni, ir saskārušies ar negatīvu attieksmi no darba devēja puses. Visbiežākie tās iemesli ir darba devēju iebildumi pret vecāku prombūtni bērnu slimības laikā, nevēlēšanās dot brīvdienas ģimenei būtiskos dzīves brīžos – kā 1. septembris vai bērna piedzimšana, kā arī negatīva attieksme pret jaunajām māmiņām kā potenciālajām darbiniecēm, liecina aptauja, ko portālā Draugiem.lv veica “Darbā bērni” rīkotāji – “Amigo iniciatīva laimīgām ģimenēm” un Latvijas Radio 1 “Ģimenes studija”.

Tikai neliela daļa vecāku izmanto likumā noteiktās tiesības un vēršas pret darba devēju pārkāpumiem, liecina Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) apkopotā informācija. Biežākās darbinieku sūdzības ir par darba algas neizmaksāšanu, kas tiešā veidā ietekmē ģimenes labklājību un ikdienas vajadzību apmierināšanu. Turklāt sūdzības par darba devēju lielākoties Valsts darba inspekcijai tiek iesniegtas, un tiesvedības procesi tiek uzsākti tikai tad, kad darba attiecības jau ir izbeigtas. Tas apliecina, ka darbavietas saglabāšana ir būtiskāka nekā cīņa par savām tiesībām. 

Vērtīgākais ģimenēm – elastīgs darba laiks, brīvdienas kritiskās dzīves situācijās
Lai veiksmīgi savienotu darba un ģimenes dzīvi, darbinieki no darba devēja vēlētos sagaidīt gan papildu brīvdienas ģimenei nozīmīgos brīžos, gan elastīgu darba laiku – iespēju strādāt no mājām vai attālināti, pusslodzes darba iespējas un īsākas darba dienas vasarās. Vairāk nekā trešdaļa (40%) darba ņēmēju uzskata, ka ģimenēm ar maziem bērniem būtu jānodrošina arī papildu materiālais atbalsts jeb papildu bonusi, kas izmantojami ģimenes nodrošināšanā un iespējas kopā ar ģimeni piedalīties darbavietas organizētos pasākumos. 

Savas darbavietas kā ģimenēm draudzīgas vērtē 45% strādājošo, kas apliecina, ka būtiska daļa Latvijas darba devēju attīsta ģimenēm draudzīgas darba kultūras tradīcijas, rūpējas par darbinieku labsajūtu un sniedz atbalstu arī ģimenes dzīvē sarežģītos brīžos. Ģimenei draudzīgas kultūras veidošanā svarīga ir darba devēja un darbinieka mijiedarbība - darba devējs var nodrošināt atbilstošus apstākļus, bet darbiniekam jāspēj sakārtot savas prioritātes, lai rastu sev un piemērotākos risinājumus darba un ģimenes dzīves apvienošanai. 

“No savas pieredzes varu teikt, ka ir daudz vieglāk koncentrēties darbam, ja darba devējs izrāda atbalstu to jautājumu risināšanai, ar ko vecāki saskaras ikdienā – bērni jāaizved pie ārsta, svinīgie pasākumi bērnudārzā vai skolā, pašdarbības pulciņu koncerti – lielākajā daļā gadījumu tas viss norisinās darba laikā. Ja ir iespēja vienoties, ka darbus var paveikt attālināti vai citā dienā, uzkavējoties ilgāk – darba kvalitāte   necieš,  bet  sajūta, ka esmu bijusi blakus bērniem viņiem svarīgos brīžos, sniedz iekšējo mieru un vajadzīgo līdzsvaru starp  mammas un profesionālajiem pienākumiem.
Gan pasaulē veikti pētījumi, gan Latvijas uzņēmumu pieredze liecina, ka šādi šķietami sīkumi stiprina darbinieku lojalitāti un darba devējs nekādā ziņā nebūs zaudētājs,” teic viena no akcijas “Darbā bērni” iniciatorēm Amigo sabiedrisko attiecību vadītāja Kristīne Hermane.

Reklāma
Reklāma

“Latvijā ir uzņēmumi, kas spēj apvienot veiksmīgu, atbildīgu uzņēmējdarbību ar ģimenei draudzīgu attieksmi,” teic Labklājības ministrijas (LM) Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Līvija Liepiņa. LM novērojumi liecina, ka tās piešķirtais “Ģimenei draudzīgs komersanta” statuss kopš iniciatīvas iedibināšanas 2004. gadā apvieno uzņēmumus, kas īsteno labo praksi ne tikai attiecībā uz uzņēmuma mikrovidi, bet arī uz visu sabiedrību kopumā. Ģimenei draudzīgi komersanti nodrošina gan telpu pieejamību bērniem un ģimenēm, gan daudzveidīga atbalsta kopumu ģimenes un darba dzīves līdzsvaram - elastīgas darba formas un attālinātā darba iespējas, sniedz papildu materiālu atbalstu un organizē pasākumus darbiniekiem un to ģimenēm. Ģimenei draudzīgie uzņēmumi izglīto savus darbiniekus par veselīgu dzīvesveidu un veicina to, tāpat arī īsteno sociālās aktivitātes plašākas sabiedrības labā. 

Nu jau piecus gadus statuss tiek piešķirts sadarbībā ar Ilgtspējas indeksu, kā mērķis ir stiprināt reģiona ilgtspējīgu attīstību un starptautisku konkurētspēju, uzņēmumiem, valsts pārvaldei un nevalstiskām organizācijām sistemātiski paaugstinot izpratni par atbildīga biznesa jautājumiem. 2014. gadā gan “Ģimenei draudzīga komersanta statuss” piešķirts 15 uzņēmumiem no 47, kuri pieteicās šāda statusa izvērtēšanai. Lai gan kopš 2007. gada to  kopumā saņēmuši 25 dažādu nozaru uzņēmumi, LM ir pārliecināta, ka Latvijā ir daudz vairāk uzņēmumi, kuri atbilst statusam “Ģimenei draudzīga komersants”, aicinot tos nākamgad piedalīties Ilgstpējas indeksā un tādējādi apliecinot savu līdzdalību ģimenes vērtību stiprināšanā.

“Darbā bērni” aicina radīt ģimenēm draudzīgāku darba vidi
Lai stāstītu par darba devēju un darbinieku iespējām padarīt ikdienu ģimenei draudzīgu, “Amigo iniciatīva laimīgām ģimenēm” kopā ar Latvijas Radio 1 “Ģimenes studiju” jūnijā rīko informatīvu akciju trīs nedēļu garumā. Akcijas rīkotāji meklēs atbildes uz jautājumiem, kā veidot karjeru, lai darbs nav šķērslis ģimenes laimei, kā laimīgs darbinieks var kļūt par panākumu atslēgu savam darba devējiem, un kā darba kultūru var uzlabot mērķtiecīga valsts politika. Akcijas laikā tiks apzināti labās prakses piemēri uzņēmumos un darba devēju iniciatīvas ģimenēm draudzīgas darba vides veidošanā, kā arī aktualizēti būtiskākie problēmjautājumi.

“Šis ir stāsts par mums kā sabiedrību, par mūsu domām, uzskatiem un vērtībām. Un tieši tāpēc Latvijas Radio 1 kā sabiedriskais medijs uzskata par savu pienākumu iesaistīties šajā  iniciatīvā. Vienmēr var sēdēt, bēdāties un teikt, ka tik un tā nekas nemainīsies, taču varbūt der atcerēties, ka ūdens pilieni arī grauž akmeni. Mēs, “Ģimenes studijā” to esam darījuši un turpināsim darīt – ne tikai turpmākās trīs nedēļas, bet arī tālejošā nākotnē. Ne velti raidījuma sauklis vēsta – ģimene ir svarīgākais mūsu dzīvē,” stāsta Agnese Linka, Latvijas Radio 1 “Ģimenes studija” programmas vadītāja. 

Mobilo sakaru operatora Amigo darbinieki šai gadā aizsāk tradīciju 1. jūnijā uz darbu nākt kopā ar bērniem -  lai piešķirtu konkrētu veidolu bērna izpratnei par vecāku profesiju un darba vietu, kā arī aicinātu darba devējus un sabiedrību  kopumā  veicināt ģimeni atbalstošas uzņēmu iekšējās kultūras veidošanos.  

“Ar savu piemēru vēlamies parādīt, ka ir iespējams vienu dienu gadā darba pienākumu veikšanu savienot ar bērna piedalīšanos darba procesā, tādējādi simboliski demonstrējot, ka, ja vien ir vēlēšanās, ir rodams risinājums ģimenes un profesionālo pienākumu līdzsvara veidošanā. Aicinām arī citus uzņēmumus nākamajos gados iesaistīties šai akcijā, tādejādi parādot, ka ģimeni atbalstošo uzņēmumu kļūst arvien vairāk,” norāda K. Hermane.