Pirmo reizi 9. februārī pasaulē atzīmē Starptautisko epilepsijas dienu

Šogad pirmo reizi un turpmāk katru gadu 9. februāris pasaulē tiks atzīmēts kā Starptautiskās epilepsijas diena. Centrālā uzmanība šogad tiks vērsta uz pastāvošajiem sabiedrības aizspriedumiem un epilepsijas pacientu sociālās likumdošanas un aprūpes problēmu aktualizēšanu. 

FOTO: Shutterstock.com

Epilepsijas lēkmes pamatā nosaka epizodiski smadzeņu darbības funkcionāli traucējumi - smadzeņu centros rodas hiperaktivitāte, bet izpausmes ir atkarīgas no aktivitātes zonas lokalizācijas.

 

 

Kā norāda Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Epilepsijas vienības vadītāja epileptoloģe Santa Ašmane, šī ir bieža saslimšana neirologa ikdienas praksē: „Lai gan Latvijā nav pieejami precīzi epidemioloģiskie dati, mēs varam runāt par kopumā aptuveni 11 tūkstošiem epilepsijas slimnieku un ap 1000 jaunu epilepsijas saslimšanas gadījumu ik gadu.” 


Epilepsijas vienība stacionārā „Gaiļezers” ir vienīgā vieta Latvijā, kur tiek risināti vissarežģītākie gadījumi no visas Latvijas. Kā norāda epileptoloģe, precīzi ievērojot vadlīnijās noteiktos ārstēšanas pasākumus, 2/3 pacientu var atbrīvoties no lēkmēm, bet 20% slimnieku, ja arī lēkmes turpināsies, to biežumu un smagumu var kontrolēt ar medikamentiem: „Atzīmējot šo dienu, mēs vēlamies uzsvērt to, ka daudzas šīs slimības formas ir ārstējamas, vai tās var izzust pilnībā – cilvēki var strādāt, mācīties, nodoties vaļaspriekiem, būt veiksmīgi un kļūt par vecākiem. Tas, ar ko mums kā ārstiem cīnīties ir grūtāk, ir sabiedrības attieksme – pastāvošie aizspriedumi par šo slimību liek pacientiem slēpties, epilepsija tiek uztverta kā stigma, Latvijā to mēs īpaši izjūtam, mūsu valstī nav pat epilepsijas pacientu biedrības, kas pārstāvētu viņu intereses, jo šie cilvēki nevēlas sevi atklāt, un es to varu saprast – viņi baidās zaudēt darbu, tapt atstumti.” Epilepsijas iemesli visbiežāk ir ģenētiski vai iegūti (pēc traumas, insulta). Epilepsijas lēkmes pamatā nosaka epizodiski smadzeņu darbības funkcionāli traucējumi - smadzeņu centros rodas hiperaktivitāte, bet izpausmes ir atkarīgas no aktivitātes zonas lokalizācijas. 


Kā norāda dr. Ašmane, Eiropā bērniem jau pirmsskolas vecumā tiek stāstīts par to, kā rīkoties, ja līdzcilvēkam ir sākusies lēkme, līdz ar to šīs slimības skartie cilvēki var augt un dzīvot saprotošā un atbalstošā sabiedrībā.

 

Reklāma
Reklāma

Līdzcilvēkiem būtu jāprot atpazīt epilepsijas lēkmes izpausmes un jāatceras daži vienkārši pirmās palīdzības ieteikumi:

  • lēkme parasti ilgst no dažām sekundēm līdz 5minūtēm; 
  • tās laikā cilvēks var zaudēt un var arī nezaudēt apziņu, var būt krampji; 
  • var sākties šķietami neadekvāta uzvedība, piemēram, viņš var skatīties vienā punktā, sastingt vienā kustībā, sākt smieties; 
  • ja laiks atļauj, lūgums līdzcilvēkiem uzkavēties un pagaidīt līdz cietušajam atjaunojas apziņa;
  • nedrīkst neko bāzt mutē – krampju laikā, vēloties pasargāt mēli, cilvēki cietušajam mēdz ievietot mutē dažādus priekšmetus – grāmatas, karotes, koka priekšmetus, tomēr tas nopietni draud ar aizrīšanos, salauž zobus, kamēr mēle, ja cietīs, ar laiku sadzīs;
  • iespēju robežās nodrošināt drošu apkārtējo vidi, noguldīt uz zemes un pagriezt cietušo uz sāna; visbiežākā trauma lēkmes laikā ir krītot sasista galva;
  • uzņemt laiku – ja lēkme nebeidzas pēc 5 minūtēm, saukt ātro palīdzību.

 

Latvijā pacientiem ir pieejami augstas kvalifikācijas bērnu un pieaugušo epileptologi, ir pieejami konsīliji, kas izskata sarežģītākos gadījumus, risina strīdus jautājumus un izstrādā individuālu ārstēšanas taktiku. Valsts šiem pacientiem nodrošina 100% medikamentu kompensāciju, īpašos gadījumos arī ārstēšanos ārvalstīs.