Mūsdienās vēnas ārstē bez sāpēm un rētām

„Ja cilvēks sāktu ar speciālista konsultāciju, kas kopā ar izmeklēšanu šobrīd maksā tikai 25 latus, viņš uzreiz iegūtu precīzus datus par savu diagnozi un varētu ārstēties sekmīgi. Vēl viena lieta, kas jāzina katram: ja pēkšņi ir pietūkums un sāpes vienā kājā, tas var liecināt par dziļo vēnu trombozi, tāpēc nekavējoties jāiet pie flebologa,” ir pārliecināts Mauriņš.
 „Ļoti daudzi pacienti nenāk uz konsultāciju, jo domā – tagad man nozīmēs dārgu ārstēšanu, to jau es nevaru atļauties, tāpēc neeju vispār,” kolēģa teikto apstiprina S. Prāve. „Konsultāciju vajag, lai saprastu, kāda ir problēma, kā tā var attīstīties tālāk, un uzzinātu ārstēšanas iespējas. Ja operācija ir par dārgu, iespējams, pastāv alternatīva – pacients var kādu laiku nēsāt kompresijas zeķes un sakrāt naudu operācijai. Ir labāk, ja zina, ko darīt, nevis atstāj problēmas pašplūsmā.”

FOTO: Daktere flebologs Sandra Prāve uzskata, ka ārstam ir jāpārzina plašs ārstniecības metožu spektrs, lai varētu katram pacientam izvēlēties optimālo.
 

Pēdējos gados – daudz kvalitatīvu lēcienu
Fleboloģija gan visā pasaulē, gan Latvijā attīstās strauji un dinamiski. „Pirmais kvalitatīvais lēciens mums bija 1997. gadā, kad sākām pacientus operēt lokāli, toreiz tas notika bez sonogrāfijas kontroles, pēc tam sākām praktizēt skleroterapiju. Jau toreiz diezgan plaši ieviesām vēnu ambulatoru ārstēšanu,” atceras U. Mauriņš. „Nākošais ļoti būtiskais kvalitatīvais lēciens bija 2000. gadā, kad sākām veikt visiem pacientiem sonogrāfisko diagnostiku. Diemžēl līdz pat šim brīdim tā nav visur pieejama, tāpēc diagnozi nosaka, kāju apskatot un aptaustot, bet tādā veidā pat pieredzējis flebologs var izdarīt slēdzienu tikai ar 50% ticamību. Gadās, ka pacients gadiem ilgi staigā ar trofisko čūlu, kura, nenozīmējot nekādus diagnostiskus izmeklējumus, tikusi traktēta kā dziļo vēnu bojājums. Izmeklējot sonogrāfiski, atklājas, ka problēma ir virspusējās vēnās un mēs ar dažām procedūrām to varam atrisināt.
Pēc tam ieviesām vēnu operācijas caur 1 mm gariem griezieniem, bez rētām. Tālāk sekoja endovaskulāro tehnoloģiju apgūšana, sākām pacientus ārstēt ar lāzeru vietējā anestēzijā. Nākošais solis bija putu skleroterapija – sākumā tikai mazām vēnām, bet pēc tam arī recidīvajām stumbra vēnām. Ar putu skleroterapiju sonogrāfijas kontrolē mēs varam gūt ļoti labu rezultātu, kas pacientam izmaksā mazāk nekā operācija.
Nākamais lēciens, kam mēs tuvojamies šobrīd, varētu būt vēnu ārstēšana ar tvaika metodi, kas, domājams, ļaus slēgt arī ļoti izlocītus vēnu zarus, kas ne vienmēr labi padodas ārstēšanai ar lāzerterapiju vai putu skleroterapiju. Kādreiz, kad mēs sākām, nebija īstas skaidrības par kompresijas terapiju un kompresijas zeķēm. Tagad saprotam, ka 50% no terapijas efektivitātes ir saistīti ar precīzu kompresijas terapijas lietošanu. Tepat veicam arī limfas drenāžu, tātad pacientiem ar trofiskām čūlām, limfostāzi, venozām tūskām varam piedāvāt uz vietas visu ārstēšanu.”

Pacienti novērtē progresu
To, ka tehnoloģiju attīstība stimulē cilvēkus risināt vēnu problēmas, uzskatāmi parāda ASV statistikas dati. 2002. gadā tur veica 150 000 vēnu operāciju, no kurām 95% gadījumu izmantoja klasisko ķirurģisko metodi. 2008. gadā, kad 95% no operācijām jau notika, izmantojot endovaskulārās tehnoloģijas, tika veikts 450 000 operāciju. „Ienākot šīm jaunajām metodēm, pacienti uzzināja, ka nebūs rētu, nebūs sāpju, nebūs jāguļ slimnīcā un tiks izmantota vietējā anestēzija – tas bija ļoti būtisks stimuls un viņi daudz drošāk devās pie flebologiem. Jaunās metodes ļauj ārstēt arī gados ļoti vecus un slimus cilvēkus,” komentē U. Mauriņš.

FOTO: Ķirurgs flebologs Uldis Mauriņš stāsta: „Mēs esam domubiedru komanda, cits citu papildinām un kopā varam daudz labāk un efektīvāk strādāt. Braucam arī mācīties uz ārzemēm, vedam zināšanas mājās un dalāmies tajās ar citiem, jo mūsu mērķis ir uzlabot un tālāk attīstīt vēnu slimību ārstēšanu kopumā, padarot to efektīvāku un mazāk traumatisku.”

Noderīgi!
Jautājumi, ko vērts noskaidrot, izvēloties vēnu ārstēšanas speciālistus:
•    Vai tiks veikta sonogrāfiska izmeklēšana un vai to pašrocīgi darīs tas pats speciālists, kurš ārstēs vēnas?
•    Kāda ir ārsta pieredze – cik šādu operāciju vai manipulāciju viņš gadā veic? Lai varētu pretendēt uz kvalitāti, skaitam nevajadzētu būt mazākam par 100.
•    Vai šim speciālistam ir zināšanas par dažādām vēnu ārstniecības metodēm? Mūsdienīga pieeja prasa, lai ārsts tās pārzinātu un spētu kombinēt, nevis būtu apguvis tikai vienu metodi, ko izmanto visiem pacientiem.
•    Mazsvarīga nav arī personāla attieksme pret pacientu, darba organizācija, ērta piekļūšana un telpas utt.
•    Jāpajautā arī pašam sev: vai es esmu gatavs pats aktīvi līdzdarboties ārstēšanā, izpildīt ārsta norādījumus?

DRAUDZĪGA GAISOTNE. Vēnu centra darbinieki šo Pārdaugavas ēku nolūkojuši labās auras dēļ. Latvijā šāds centrs pagaidām ir jaunums, bet, piemēram, ASV, Francijā, Vācijā vai Šveicē tādu ir samērā daudz.

DOMUBIEDRI. Dr. Sandra Prāve un Dr. Uldis Mauriņš uzsver, ka viņiem ir svarīgi strādāt domubiedru komandā. „Kopā esam pieci ārsti un iespējams, ka mums pievienosies vēl jauni kolēģi. Konsultējam arī Daugavpilī, Liepājā, Rēzeknē, Jēkabpilī, Tukumā, Talsos, Bauskā, Saldū un Madonā, un pacientu interese ir ļoti liela – viņi ir izpratuši mūsdienīgas vēnu diagnostikas un ārstēšanas priekšrocības. Ceram, ka ar to mēs arī stimulēsim reģionālos ārstus vairāk mācīties, un sadarbībā ar Baltijas Flebologu biedrību rīkojam dažādus kursus un pasākumus,” stāsta U. Mauriņš.

IZMEKLĒŠANA ar duplekso sonoskopu. Kabinets iekārtots tā, lai arī pacients, klausoties ārsta skaidrojumā, pats varētu redzēt, kas notiek asinsvados. „Arī tiem ārstiem, kuri katru dienu strādā ar šo metodi, ir visu laiku jāpilnveidojas, jāizprot dažādas izmeklēšanas nianses un nemitīgi jāmācās,” saka S. Prāve.

LAI APSKATĪTU PROFILAKTISKUS VINGRINĀJUMUS, !

Ieskaties: www.venucentrs.lv