Praktiski padomi, kā pēc garās ziemas barot novājināto organismu

Ēdiens ne vien remdē izsalkumu, bet arī nodrošina organismam nepieciešamās uzturvielas. Speciālisti sniedz padomus, kā izvēlēties garšīgu un sabalansētu uzturu katrai dienai un nodrošināt labu pašsajūtu. Īpaši aktuāli tas ir pēc ziemas, kad organisma imūnsistēma ir novājināta.

FOTO: Shutterstock.com

Labās baktērijas – probiotiķi – palīdz uzturēt labu gremošanas sistēmas darbību.

 

Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas pārstāve uztura speciāliste Inga Širiņa skaidro, ka pavasarī organismam sāk trūkt vitamīnu. Ziemas periods mūsu platuma grādos ir garš, un šajā laikā cilvēki retāk ēd augļus, dārzeņus un ogas. Arī svaiga gaisa un saules staru trūkums nelabvēlīgi ietekmē mūsu imūnsistēmu.

 


Vitamīni

Vitamīni piedalās daudzos procesos, kas notiek mūsu organismā, piemēram, hormonu, fermentu un asinsķermenīšu ražošanā. Tāpēc ir ļoti svarīgi ēst tā, lai saņemtu pietiekami daudz visu veidu vitamīnu. Pat neliels to trūkums nelabvēlīgi ietekmē organismu – veidojas nogurums, kļūst grūti koncentrēties, vieglāk saslimt.
A vitamīns uzlabo ādas veselību un veicina bērnu augšanu. To satur olas, sviests, tunča gaļa, kā arī Goudas tipa siers. Šie produkti ir arī labs D, K un E vitamīna avots, kas stiprina kaulus un zobus, palīdz organismam uzņemt kalciju un uzlabo asins recēšanu. Savukārt B grupas vitamīni uzlabo asinsrites un nervu sistēmu – ēdiet pilngraudu produktus, dārzeņus, augļus, cūkgaļu vai zivis!
 


Minerālvielas

Augšana, vielmaiņa, asins šūnu veidošanās, nervu un muskuļu funkcijas – nekas no tā nevarētu notikt bez mūsu organismam nepieciešamajām minerālvielām. Nātrijs un kālijs regulē organisma šķidrumu līdzsvaru, kalcijs stiprina kaulus un zobus, dzelzs nodrošina asins kvalitāti. Sabalansētam uzturam jābūt tādam, lai tas nodrošinātu pietiekami daudz minerālvielu.
Kauliem nepieciešamo kalciju un fosforu visvairāk satur piens, siers, zaļie dārzeņi, gaļa un zivis. Savukārt dažādas ogas, apelsīni, banāni un piena produkti nodrošina organismu ar magniju, kas stiprina muskuļus un nervu sistēmu. Mūsu organisms dzelzi var uzņemt, ja uzturā lieto gaļu, olas baltumu un putraimus. Jūras velšu cienītājiem nekad netrūks joda – tas palīdz uzturēt hormonālo līdzsvaru.

 


Probiotiķi

Ne visas baktērijas kaitē mūsu veselībai. Daļa no tām ir organismam nepieciešamas, piemēram, labās baktērijas – probiotiķi – palīdz uzturēt labu gremošanas sistēmas darbību. Bez labo baktēriju iesaistes normāla gremošana nemaz nav iespējama. Vēl vairāk! Ja zarnās ir pietiekami liela un spēcīga labvēlīgo baktēriju populācija, tā palīdz likvidēt kaitīgās baktērijas, nomācot to augšanu. Jogurts, kefīrs un skābēti kāposti satur daudz dabisko probiotiķu. Tie meklējami arī dažās sulās, maizes izstrādājumos un sierā.

 

 

Olbaltumvielas

Olbaltumvielas ir nepieciešamas muskuļiem, iekšējiem orgāniem, ādai, matiem un nagiem. Galvenie to avoti ir piena, gaļas un zivju produkti, kā arī olas. Zinātnieki īpaši iesaka ēdienreizēs apvienot augu un dzīvnieku produktus. Tie mūsu organismam ir ļoti noderīgi. Piemēram, brokastu pārslas ar jogurtu vai pienu, rupjmaizi ar sieru, kartupeļus ar olām. Turklāt bērniem olbaltumvielu vajag vairāk nekā pieaugušajiem, jo viņu ķermeņa masa strauji aug.

 

 

Kofeīns

Par kofeīna iedarbību tiek runāts daudz, taču neviens nenoliegs, ka kafijā un tējā sastopamā viela palīdz no rītiem aizdzīt miegu un justies možiem. Lietojot to ar mēru, šis dabiskais stimulators nekaitēs, tieši otrādi – palīdzēs saglabāt enerģiju.
Cik kofeīna drīkst lietot? Uztura speciālisti apgalvo, ka 400 mg kofeīna dienā veselam pieaugušajam tiešām nekaitēs, bet ieteicamā norma ir 3 mg kofeīna uz vienu svara kilogramu. Tas nozīmē – ja sverat ap 70 kilogramu, dienā drīkstat droši izdzert trīs tasītes stipras espreso kafijas.