Alergoloģe: Produktu izslēgšana mazuļa alerģijas gadījumā ir pagātnes medicīna
Teju ikkatrs maza bērna vecāks saskāries ar jautājumiem par alerģijām. Kā attīstās bērna alerģija, un kā no tās tikt vaļā? Kas īsti ir alerģija, un kā tā atšķiras no pārtikas nepanesamības? Ko darīt, ja bērnam ir alerģiska reakcija pret kādu produktu, un ar ko to aizstāt? Kā rīkoties, ja bērnam ir alerģija pret piena produktiem?
Uz šiem un citiem jautājumiem par mazu bērnu uzturu vebinārā sociālajā vietnē Instagram atbild pediatre - alergoloģe Dace Kārkliņa.
Lielai daļai mazu bērnu ir dažādas pārtikas alerģijas, un
visbiežāk tās attīstās tieši mazuļa pirmajā dzīves gadā. Gadījumi,
kad tā pēkšņi parādās pieaugušam cilvēkam, ir ļoti reti.
Lielākoties, bērnam sasniedzot četru gadu vecumu, pārtikas alerģija
pazūd. Ja abi vecāki ir alerģiski, pastāv ļoti liela varbūtība
(līdz pat 80%), ka alerģija attīstīsies arī mazulim, taču alerģijas
“slēdzi” var ieslēgt dažādi faktori – pārmantojamība, vides
ietekme, kā arī tas, vai māmiņas uzturs grūtniecības laikā bijis
pilnvērtīgs. Būtisks faktors ir arī vecāku emocijas – daudz kas,
tostarp arī bērna alerģijas, nereti ir mammas “galvā”.
Pārtikas nepanesamība NAV alerģija
Pārtikas alerģija ir pierādāma, un tai ir simptomi – to iespējams
noteikt, veicot asins analīzes vai ādas dūriena testu, kad tiek
novērota noteiktu pārtikas produktu alergēnu mijiedarbība ar
cilvēka ādu.
Pēdējā laikā populāri kļuvuši arī pārtikas nepanesamības testi,
tomēr jāatceras – tas, ka testa rezultāti norāda uz organismā
esošām antivielām, nenozīmē, ka mazulim pret konkrēto produktu ir
nepanesamība. Testa rezultātos gluži vienkārši varam novērot, kāda
ir mazuļa diēta un kādi produkti tiek lietoti ikdienā, tāpēc
izslēgt noteiktas produktu grupas no maza bērna ēdienkartes,
balstoties uz pārtikas nepanesamības testu, nekādā gadījumā
nevajadzētu. Tāpat svarīgi atcerēties, ka celiakija nav nedz
alerģija, nedz kviešu nepanesamība, bet gan gremošanas trakta
slimība.
Izslēgšanas metodei – nē!
Nereti vecāki, labu gribēdami, pilnībā izslēdz alergēnos produktus
no mazuļa ēdienkartes, tomēr tas nodara vairāk posta nekā laba. Ja
simptomi nav dzīvībai bīstami vai ļoti traucējoši (piemēram,
mazulis nokrītas svarā un vairs nepieņemas, kritiski noberzta āda),
svarīgi, ka alerģiskie produkti mazās devās tiek iekļauti ikdienas
uzturā, lai mazuļa organisms pie produkta pierod. Pilnībā
atsakoties no alerģiju izraisošā produkta, neizstrādājas fermenti,
kas liek organismam strādāt, lai ar alerģiju cīnītos. Nekādā
gadījumā nevajadzētu atteikties no visa jeb piemērot tā saucamo
griķu un ūdens diētu. Pie alerģijas parādīšanās “aizdomīgo”
produktu no ēdienkartes var izslēgt uz divām nedēļām, novērot, vai
mazulis jūtas labāk, nelielās devās to atkal iekļaut ēdienkartē un
vērot organisma reakciju.
Cenšoties pasargāt gaidāmo atvasi no alerģijām nākotnē, bieži vien no dažām produktu grupām atsakās arī grūtnieces – lielākoties tie ir piena produkti un rieksti. Tomēr nereti tam ir pretējs efekts, tāpēc gaidību laikā ieteicams pēc iespējas daudzveidīgāks uzturs, lai, jau mammas puncī esot, bērniņš iemācās “sadzīvot” ar visām produktu grupām.
Tāpat, cenšoties pasargāt gaidāmo atvasi no alerģijām nākotnē,
bieži vien no dažām produktu grupām atsakās arī grūtnieces –
lielākoties tie ir piena produkti un rieksti. Tomēr nereti tam ir
pretējs efekts, tāpēc gaidību laikā ieteicams pēc iespējas
daudzveidīgāks uzturs, lai, jau mammas puncī esot, bērniņš iemācās
“sadzīvot” ar visām produktu grupām.
Laktozes nepanesamība un alerģija pret piena
produktiem
Laktozes nepanesamība nav alerģija pret piena produktiem – pie
laktozes nepanesamības organisms “netiek galā” tikai ar pienā esošo
laktozi, piena olbaltumvielas var un vajag uzņemt. Katrs
organisms ir citāds – ir gadījumi, kad organisms “draudzējas” ar
biezpienu vai skābpiena produktiem, bet nepanes svaigus piena
produktus. Lai to noskaidrotu, ieteicams veikt padziļinātu piena
izmeklējumu.
Sojas piena produkti nav ieteicami bērna uzturā līdz gada vecumam, jo soja tiek modificēta. Ja bērns “nesadzīvo” ar piena produktiem, arī sasniedzot gada vecumu, kā alternatīvu var piedāvāt augu pienu, piemēram, auzu, rīsu vai mandeļu pienu, tomēr jāatceras – augu piens nav piena aizstājējs.
Kā alternatīvu dažkārt vecāki izvēlas kazas pienu vai kazas piena maisījumu, tomēr jāatceras – ja ir alerģija pret govs pienu, 80% gadījumu būs alerģiska reakcija arī pret kazas pienu. Ja no dzimšanas mazulis uzņem tikai kazas piena maisījumu, tad no govs piena produktiem varētu būt jāatsakās arī pieaugot, tāpēc svarīgi kādā brīdī mazuļa uzturā iekļaut arī kādu no govs piena produktiem – lai “iedraudzētos”.
Arī hidrolizētais piena maisījums ir veids, kā radināt mazuli
pie piena olbaltumvielām. Nereti vecāki no hidrolizētajiem
maisījumiem “baidās”, jo tie liekas negaršīgi. Tomēr mazuļa garšas
kārpiņas ir pavisam citādas nekā pieaugušajam, un svarīgi
atcerēties – ārsts to iesaka mazuļa, nevis vecāku ēdienkartes
bagātināšanai.
No kā manam bērnam pumpas?
Ja līdz gada vecumam bērns iemācījies ēst visus produktus un nekādi
alerģiski simptomi nav novēroti (piemēram, pret piena produktiem,
olām), bērnam noslieces uz alerģiju neparādīsies arī vēlāk. Nereti,
sasniedzot gada vecumu, mazuļi sāk reaģēt uz dažādām ēdiena
piedevām, piemēram, krāsvielām un e-vielām. Ja diennakts laikā
mazulis uzņem pārāk daudz produktu, kuru sastāvā ir šīs piedevas,
var parādīties izsitumi – to sauc par pseidoalerģiju. Tā novērojama
arī tad, ja bērnam ticis par daudz našķu, kad var būt novērojama
arī aizdegunes tūska. “Īsta” alerģija no saldumiem ir ļoti retos
gadījumos.
Iknedēļas vebinārus noskatīties, kā arī tiem sekot līdzi tiešsaitē,
lai uzdotu ekspertiem jautājumus, iespējams Aptaclub
Instagram.