Viedoklis: Vakcinācija ierobežo mikrobu rezistenci pret antibiotikām

Tie cilvēki, kuri vakcinējas, uzņemas atbildību ne tikai par savu veselību, bet rūpējas arī par kopējās sabiedrības veselības veicināšanu, jo vakcinācija palīdz ierobežot būtisku mūsdienu problēmu - antimikrobo rezistenci jeb mikrobu nejutību pret antibiotikām, atzīst Jurijs Perevoščikovs, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors. 

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Foto no KasJauns.lv arhīva

Pasaulē antimikrobā rezistence kļūst par aizvien lielāku sabiedrības veselības problēmu, kas ik gadu nogalina vairākus miljonus cilvēku.
 

Rezistence bīstama smagi slimiem cilvēkiem
Antimikrobā rezistence visbiežāk skar hospitalizētus, smagi slimus pacientus, kuru sākotnējai slimībai pievienojas infekcijas, kuras nepadodas vai slikti padodas terapijai, stāsta SPKC galvenā speciāliste antimikrobās rezistences jautājumos Elīna Dimiņa. Tas apdraud pacientu dzīvību, pagarina hospitalizācijas laiku, kā arī, lietojot toksiskākas antibiotikas, pieaug blakusparādību biežums. Pacientus, kuriem izdalīts šāds mikroorganisms, nepieciešams izolēt, lai pasargātu citus pacientus. Tas viss rada arī ievērojamas papildu izmaksas.

Satraukumu raisa fakts, ka Latvijā pieaug arī baktērijas K. pneumoniae rezistence, kas apgrūtina plaušu karsoņa un citu infekciju ārstēšanu. 


Īpaši augstam riskam pakļauti pacienti, kuri atrodas reanimācijas nodaļās, pacienti, kuriem tiek veiktas transplantācijas operācijas, pacienti ar novājinātu imunitāti, pacienti pēc smagām un plašām operācijām. Palielinoties rezistencei, arvien biežāk rezistentie mikroorganismi skars pacientus arī ārpus slimnīcām.


Jo mazāk antibiotiku, jo mazāka rezistence 
Kā norāda E.Dimiņa, vakcinācija ir nozīmīga dažādu infekciju profilaksei. Bakteriālu infekciju, piemēram, pneimokoku infekcijas, ārstēšanai var būt nepieciešams lietot antibiotikas. Savukārt vakcinācija samazina šo infekciju biežumu, mazinot arī antibiotiku patēriņu. Arī vakcinācija pret vīrusu infekcijām netieši var ietekmēt antibiotiku patēriņu, lai gan tās tieši pret vīrusiem neiedarbojas. Piemēram, gripa bieži izraisa arī bakteriālas komplikācijas - pneimoniju, bronhītu, sinusītu, vidusauss iekaisumu, kuru ārstēšanai jāizmanto antibiotikas. Ņemot vērā, ka vakcinācija mazina saslimstību ar gripu, tā netieši mazina arī antibiotiku lietošanu un rezistences izplatīšanos. Līdzīgi darbojas vakcinācija pret vairākām citām vīrusu infekcijām, piem., masalām.  



Latvijā situācija pasliktinās
To, cik plaši antimikrobā rezistence ir izplatīta Latvijā, atklāj Eiropas Antimikrobās rezistences uzraudzības tīklā (EARS-Net) pieejamie dati.

Reklāma
Reklāma

Laikā no 2006. līdz 2016. gadam Latvijā teju trīskāršojusies zarnu nūjiņu (E.coli) rezistence pret plaši izmantotajām fluorhinolu grupas antibiotikām - 2016. gadā rezistence sasniedza 27,8 % no kopējā pozitīvo paraugu skaita. 

Palielinājusies arī baktēriju rezistence pret trešās paaudzes cefalosporīniem, kas tāpat ir bieži izmantotas antibiotikas. Tas nozīmē, ka lielai daļai pacientu šo grupu antibiotikas nebūs piemērotas ārstēšanai. Satraukumu raisa fakts, ka Latvijā pieaug arī baktērijas K. pneumoniae rezistence, kas apgrūtina plaušu karsoņa un citu infekciju ārstēšanu. Vairākās ES valstīs un arī Latvijā pēdējos gados tiek novērots rezistences pieaugums pret karbapenēmu grupas antibiotikām, kas ir viena no pēdējām izvēles antibiotikām smagu infekciju ārstēšanā. Latvijā šī veida rezistence iepriekšējos gados bija zema, bet 2016. gadā sasniedza jau 2,2% no kopējā pozitīvo paraugu skaita. 

Savukārt pozitīvi SPKC vērtē to, ka pēdējos gados Latvijā ir samazinājusies pret meticilīnu nejutīgā zeltainā stafilokoka S.aureus rezistence (MRSA): no 18% 2006.gadā līdz 4,2% 2016. gadā. Tas ļauj secināt, ka MRSA kļūst par mazāk nozīmīgu problēmu Latvijas slimnīcās.