Veselības ministre: Mūsdienu bērnu veselība nav vājāka kā citām paaudzēm
Mācību gads ir beidzies, un daudzi bērni vasaras brīvlaiku pavada laukos pie dabas, baudot svaigu gaisu un aktīvu dzīvesveidu, kas nāk par labu viņu veselībai. ācību gads ir beidzies, un daudzi bērni vasaras brīvlaiku pavada laukos pie dabas, baudot svaigu gaisu un aktīvu dzīvesveidu, kas nāk par labu viņu veselībai.
Kādas ir tendences, runājot par bērnu veselības stāvokli Latvijā, kurām jomām būtu jāpievērš lielāka uzmanība, un, kā bērnu veselību var ietekmēt slodze skolā – par šiem jautājumiem savā viedoklī stāsta veselības ministre Anda Čakša.
Sekojot līdzi bērnu veselības rādītājiem
Veselības ministrijas mājas lapā ir pieejama informācija par to,
kādas veselības pārbaudes attiecīgā vecumā ir jāveic bērniem, tāpat
ministrija apkopo informāciju par to, kā ģimenes ārsti veic bērnu
aprūpi un kādi ir bērnu veselības rādītāji. Dati liecina, ka
vakcinācijas aptvere bērniem līdz gada vecumam ir ļoti laba,
nelielas novirzes vērojamas vēlākā vecumā, piemēram, ar atkārtoto
vakcināciju pret difteriju, kas jāveic pēc 10 gadiem. Salīdzinot ar
Eiropu, Latvijā ir ļoti labs t.s. bērnu vakcinācijas kalendārs, bet
atsevišķām vakcīnām, piemēram, pret gripu, kas tiek apmaksāta 50%
apmērā, vērojams nepietiekams pārklājums.
Dzīvesveida un ēšanas paradumu nozīme
Vēl viens būtisks aspekts, ko atspoguļo statistika, ir bērnu
aptaukošanās. Latvijā ir ļoti augsts procents ar bērniem, kuriem ir
lielais svars, par to liecina regulāras pārbaudes deviņus un 12
gadus vecu bērnu grupās. Visaugstākā prevalence ir 11 gadus veciem
zēniem (28%), nedaudz mazāka (24%) vērojama 13 gadus veciem zēniem
1 . Tas, protams, ir jautājums par dzīvesveidu un bērnu ēšanas
ieradumiem kopumā. Tiek sekots līdzi arī bērnu kaitīgajiem
ieradumiem, diemžēl pirmā alkohola lietošanas reize bērniem nereti
ir ļoti agrā vecumā – 12 gados. Salīdzinot ar citām Eiropas
valstīm, Latvijā ir arī liels to smēķētāju skaits, kas uzsākuši
smēķēšanu ļoti agrīnā vecumā.
Par bērna veselību jādomā no paša grūtniecības
sākuma
Runājot par bērnu veselību, jāuzsver, ka tiek sekots līdzi jau no
brīža, kad topošā māmiņa stājas grūtniecības uzskaitē. Bērniņam
piedzimstot, ziņas no dzemdību nama no nāk pie ģimenes ārsta, kam
seko jau pirmās vizītes, lai noteiktu gan bērna un māmiņas
veselības stāvokli, gan to, kādā vidē bērniņš aug. Šis ir
jautājums, kas pēdējā laikā īpaši aktualizējies, taču, ja māmiņa ir
bijusi grūtniecības uzskaitē un visā periodā sekojusi līdzi savai
veselībai, tas ļauj domāt, kā arī turpmāk viņa būs atbildīga un
rūpēsies par bērnu. Lai sekotu līdzi bērna attīstībai, ir noteiktas
obligātās vizītes pie ģimenes ārsta – sešas reizes gadā. Šobrīd
sadarbībā ar Latvijas Pediatru asociāciju strādājam pie tā, lai
bērnus līdz 12 gadu vecumam regulāri izmeklētu arī pediatrs, ne
tikai ģimenes ārsts.
Skolas māsiņa kā izglītotājs par veselību un
higiēnu
Runājot par vidi, kurā ikdienā atrodas bērns, viennozīmīgi jāmin
arī izglītības iestādes – katrā izglītības iestādē strādā medicīnas
māsa, un šobrīd Eiropas struktūrfondu finansējuma ietvaros tiek
plānota medicīnas māsu apmācība dažādos veselības veicināšanas
jautājumos.
Mūsuprāt, tas ir viens no instrumentiem, kā bērniem var skaidrot
higiēnas un veselības profilakses jautājumus. Tādejādi tiktu
panākts, ka medicīnas māsa skolā nodrošinātu ne tikai Latvijas
skolēnu veselības paradumu pētījums (šeit) primāro medicīnisko palīdzību
ārkārtas situācijās, bet zināmā mērā arī pildītu izglītošanas
funkciju veselības un higiēnas jautājumos.
Lielākā daļa sešgadnieku nav gatava skolai
Bērniem ir vairāki t.s. trauksmainie vecumi, piemēram, pusaudžu
periods, kad mainās hormonu sastāvs - tad vecāku rūpes ir īpaši
svarīgas. Tikpat svarīgs posms bērna attīstībā ir arī piecu-sešu
gadu vecums. Šobrīd, kad tiek diskutēts par skolas gaitu sākšanu no
sešu gadu vecuma, gribētos uzsvērt, ka katrs bērns ir ļoti
atšķirīgs, tostarp atšķiras katra bērna emocionālais un fiziskais
briedums, patstāvība u.tml. Ja mēs raugāmies uz kopīgajām
tendencēm, tad jāsaka, ka lielākā daļa sešgadnieku nav gatava
skolai. Šim jautājumam nevar “pieiet ar lineālu” – vienmēr būs
bērni, kas arī septiņu gadu vecumā nav gatavi skolai, jo ir zināmi
gadījumi, kad skolā sāk iet tikai no astoņu gadu vecuma. Un ir
bērni, kas sešu gadu vecumā ir gatavi uzsākt skolas gaitas. Šobrīd
izvēlētais septiņu gadu vecums ir ļoti labs laiks, ar iespēju
katrai ģimenei, konsultējoties ar pedagogiem, individuāli
izvēlēties iet uz skolu agrāk vai vēlāk.
Neradīt bērniem papildus emocionālo slodzi
Ir gadījumi, kad bērns uzsāk mācības 1. klasē, taču drīz tiek
“izņemts” no skolas, jo viņš vēl nav spējīgs tikt galā ar šo
situāciju. Skola var būt arī ir liels stress, un, ja bērns tam nav
emocionāli gatavs, finālā tam var nebūt nekāda pievienotā vērtība.
Ar to jābūt ļoti uzmanīgiem, jo nepietiekami nobriedušam bērnam tas
var radīt emocionālus traucējumus, ko var pavadīt arī fiziski
simptomi. No tā ir atkarīgs arī tas, kāds izaugs šis mazais
cilvēks. Bērns, kuram vairāk interesē rotaļlietu kaste, nevis
grāmata, nav gatavs sēdēt skolas solā.
Skolā ir pilnīgi cita veida intensitāte, salīdzinājumā ar
pirmsskolu, un attiecīgi sešgadniekam tas nozīmētu arī papildus
emocionālo spriedzi.
Mūsdienu bērnu veselība nav kļuvusi
sliktāka
Bieži izskan viedoklis, ka mūsdienu bērni ir daudz uzņēmīgāki pret
slimībām, taču es uzskatu, ka nevar viennozīmīgi salīdzināt – viss
ir atkarīgs no ģimenes dzīvesveida. Protams, ja bērns lielāko
dienas daļu pavada pie datora vai TV, viņa imunitāte krītas. Jo
vairāk laika mēs pavadām sterilā vidē, jo vājāka ir mūsu imunitāte.
Ja bērns daudz laika pavada pie dabas, ja viņš ir aktīvs, tad nav
nozīmes, vai tās ir mūsdienas, vai simts gadu sena pagātne. Tas,
kas atšķiras, ir mūsu ēšanas un fizisko aktivitāšu paradumi,
piemēram, ļoti daudz bērni maz pārvietojas ar kājām, jo no skolas
un uz skolu ved vecāki. Vēl nereti bērni rupjmaizes un dārzeņu
vietā izvēlas baltmaizi un cīsiņus, kas arī, nenoliedzami, atstāj
ietekmi uz veselību. Mūsdienu bērnu veselība nav kļuvusi sliktāka,
ir mainījušies mūsu ieradumi.
Ir ļoti grūti ievērot veselīga dzīvesveida paradumus, ja tāds
piemērs nav rādīts jau no pašas bērnības, viss sākas no vecākiem.
Tāpēc es aicinātu vecākus domāt par to, ko dot savam bērnam
pusdienās, jau veikalā, rūpīgi pārskatot sava groziņa saturu.
Bērnam būs daudz vieglāk atteikties no kāda neveselīga produkta, ja
tāds nemaz nebūs mājās. Taču, ja viņš redz, ka šāds produkts ir
mājās vai pat uz galda, bērnam būs grūti saprast, kāpēc to nedrīkst
ēst.
Autors: Veselības ministre Anda Čakša