Plaušu karsonis un iekaisušas ausis vasarā. Iemesls, ko vecāki pat nenojauš

Pneimokoku baktērijas mīt cilvēka rīklē, aizdegunē, elpvados un plaušās. To uzvedība bērna organismā var būt strauja un neprognozējama. Ja mazuļa imunitāte ir laba – bērns ir norūdīts, saņem labu uzturu, ir fiziski aktīvs, dzīvo svaigā gaisā, pneimokoks parasti neliek par sevi manīt.

Taču, ja imunitāte dažādu iemeslu dēļ pazeminās – bērns saaukstējas, gadās salīt vai nosalt, pneimokoks organismā sarosās un sāk vairoties, un bērns saslimst. Visbiežāk pneimokoks izraisa vidusauss un deguna blakusdobumu iekaisumus, pneimonijas, bet reizēm arī smagākas slimības - meningītu, sepsi jeb asins saindēšanos, retos gadījumos – pat sirds bojājumus, kaula smadzeņu un mīksto audu infekcijas.

Gandrīz simts veidi
Cilvēks, kas nēsā pneimokoku, parasti pats par to nemaz nezina. Izrādās, aizdegunē pneimokoks mājo 5 - 10% veselu pieaugušo un 20 - 40% veselu bērnu. Šķaudot, klepojot vai paspiežot roku, baktērija nokļūst pie jaunā saimnieka un var izraisīt saslimšanu. Pastāv vairāk nekā 90 pneimokoku veidi jeb serotipi, kas atšķiras pēc agresivitātes, izraisītās slimības smaguma, jūtības pret antibiotikām u.c.
 

Valsts apmaksātā vakcinācija tiek veikta bērniem līdz 5 gadu vecumam, bet vēlāk pret pneimokoku infekciju var potēties par maksu.

Pētījumi visā pasaulē ir pierādījuši, ka bērnu vakcinācija būtiski samazina pneikomoku izraisīto saslimšanu risku.


Imunitāti svarīgi iegūt pēc iespējas agrāk
Pneimokoks visvairāk apdraud mazus bērnus līdz 2 gadu vecumam, kad saslimšanas, komplikāciju un arī mirstības risks ir visaugstākais. Tāpēc vakcinācija ir jāveic agrīni, lai iegūtu savlaicīgu imunitāti.

Vakcinācijas kurss ietver trīs potes, kas tiek veiktas 2, 4 un 12-15 mēnešu vecumā, nodrošinot imunitāti tieši pirmajos bērna dzīves gados. Valsts apmaksātā vakcīna pasargā pret desmit pneimokoku paveidiem, kas izraisa arī bērniem bieži sastopamos vidusauss iekaisumus, plaušu karsoņus un deguna blakusdobumu iekaisumus.