Kāda saistība alerģijai ar sadzīves ķīmiju

Jebkurš ķīmisks savienojums var izraisīt alerģiju jebkuram cilvēkam, un mēs nezinām, kurā brīdī mums var parādīties problēmas, lietojot kādu sadzīves ķīmiju, atzīst Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra "Gaiļezers" Terapijas nodaļas, kurā nonāk arī pacienti ar smagām alerģiju izraisītām sekām, vadītājs Edmunds Jansons. Vai no tā iespējams izvairīties? Jā, ja tiek izvēlēti pareizie tīrīšanas un kopšanas līdzekļi, kuros kaitīgo vielu nav. Tādus, piemēram, ražo "Neutral".

Kaitīgās vielas mazgāšanas līdzekļos var izraisīt nopietnu ādas vai elpošanas ceļu alerģiju. Foto no www.kasjauns.lv arhīva materiāliem.

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Kaitīgās vielas mazgāšanas līdzekļos var izraisīt nopietnu ādas vai elpošanas ceļu alerģiju. Foto no www.kasjauns.lv arhīva materiāliem.

Kā portālam mammamuntetiem.lv norādīja E. Jansons, pilsētvidē dzīvojošajiem ir vairak alerģiju, nekā laukos mītošajiem ļaudīm, jo pilsētās ir daudz vairāk putekļu, dažādu izgarojumu, kvēpu. Piesārņotības dēļ pilsētnieki vairāk cieš no alerģiskām reakcijām.

 

"Cilvēks pēc būtības nekad nav bijis tik tīrīgs, kā mūslaikos. Kad ir par daudz tīrības, jebkuri netīrumi var radīt alerģiskas problēmas", saka dakteris.

 

Pārmērīga tīrība ir mūsu alerģijas pamats, uzskata E.Jansons. Tiem cilvēkiem, kuriem alerģija sākusies no ķīmiskajiem savienojumiem, slimībai sezonalitātes nav, jo gan māja, gan paši tiek uzturēti tīrībā visa gada garumā. Ja ķīmiskie savienojumi nonākuši elpošanas ceļos, tad tā jau tiek uzskatīta par saindēšanos, un pacienti nonāk slimnīcas Toksikoloģijas nodaļā. 

 

Pārmērīga tīrība ir mūsu alerģijas pamats

 

Vērojot pacientu plūsmu slimnīcā, E.Jansons min, ka ik gadu nāk klāt arvien jauni alerģiju tipi, un alerģijas kļūst par mūsdienu nelaimi. Turklāt neviens nevar prognozēt, kad un pret ko viņam iestāsies alerģiska reakcija. Kļūstot vecākam, cilvēks kļūstot mazāk alerģisks. Lai pēc iespējas mazinātu risku izsaukt alerģisku reakciju, dakteris iesaka domāt, kādus mājas tīrīšanas un ķermeņa kopšanas līdzekļus iegādāties. Piemēram, smaržūdeņos esot ap 30-40 ingridientu, un jebkurš no tiem var kādam izrādīties alerģisks. 

 

No kādām vielām jāizvairās kopšanas līdzekļos?

Parabēni

Pazīstami arī kā:

  • Butylparaben E209,
  • Methylparaben E218,
  • Propylparaben E216,
  • Ethylparaben E214.

Šo vielu klātesamība ikdienā lietojamā sadzīves ķīmijā var traucēt endrofīnu darbībai, izraisīt spēcīgu alerģisku reakciju, palielināt risku saslimt ar vēzi.

 

Fosfāti

Pazīstami arī kā:

  • Riboflavīni E101,
  • Mononātrija fosfāti,
  • Dinātrija fosfāti,
  • Trinātrija fosfāti E339,
  • Amonija fosfatīdi E442,
  • Nātrija alumījia fosfāti E541.

Fosfāti var izraisīt vai saasināt alerģijas, astmu, migrēnu.

 

Krāsvielas

Mazgāšanas līdzekļos vai kosmētikā izmantotās krāsvielas var izraisīt ādas alerģijas. Krāsvielas nav tās, kas tīra drēbes.

 

Reklāma
Reklāma

Sintētiskās smaržvielas

Atrodamas daudzos sadzīves un personīgās higiēnas kopšanas līdzekļos, kuriem ir pievienotas mākslīgās smaržasvielas.

Var izraisīt alerģiju un būt galvassāpju iemesls.

 

No augu valsts produktiem izgatavotie aromatizētāji var izraisīt tieši tādu pašu alerģiju kā sintētiskas smaržvielas.

Katru dienu ap mums ir ļoti daudzi dažādu veidu aromatizētāji, kas mēdz būt kosmētikas produktos, tīrīšanas un mazgāšanas līdzekļos utt. Ja gribam samazināt risku saslimt ar alerģisku slimību, ir svarīgi izvairīties no produktiem, kuru sastāvdaļas, piemēram, smaržvielas, var izraisīt alerģiju.

Aromatizētājus veido augu ekstrakti vai sintētiski izgatavoti ekstrakti. Smaržvielu formulā var būt no 10 līdz 300 dažādām sastāvdaļām. No augu valsts produktiem izgatavotie aromatizētāji var izraisīt tieši tādu pašu alerģiju kā sintētiskas smaržvielas.

 

Tomēr tagad ir daudz vieglāk uzzināt, kādus produktus nepanes mūsu ķermenis un izvairīties no tiem. Visi kosmētikas produkti, kuri tiek pārdoti Eiropas Savienībā, ir jādeklarē, ievērojot jauno Eiropas INCI Deklarāciju - Starptautisko kosmētikas sastāvdaļu nomenklatūru. Tas nozīmē, ka visiem uzziežamiem produktiem (piemēram, krēmiem vai losjoniem), kā arī mazgāšanai lietojamiem izstrādājumiem (piemēram, ziepēm) ir jāatbilst prasībai, ka aromatizētāju tajos ir attiecīgi ne vairāk kā 0,001% resp. 0,01%.

 

INCI Deklarācijā ir noteikti visi alerģiju izraisošie aromatizatori, tomēr ir svarīgi zināt arī to, ka produkti var saturēt aromatizētājus, kaut arī tie nav norādīti kā sastāvdaļas. Tas ir tāpēc, ka ražotājiem nav jāinformē par produkta sastāvā izmantotajiem aromatizētājiem, ja to daudzums nepārsniedz noteiktās procentuālās normas. Tātad, produkti var būt izgatavoti arī no problemātiskām un alerģiju izraisošām smaržvielām - mēs to vienkārši nezināsim. 

 

 

Optiskie balinātāji

Šīs ķīmiskās vielas pieķeras audumam un rada baltuma ilūziju, atstarojot baltu gaismu. Optiskie balinātāji ļoti grūti sadalās, tie var kairināt ādu vai izraisīt alerģisku reakciju.

 

26 aromatizētāji, kas zināmi kā alerģijas izraisītāji:

  • Alfa-izometila jonons
  • Amilcinamāls
  • Amilcinamilspirts
  • Anīsa spirts
  • Benzilspirts
  • Benzilbenzoāts
  • Benzilcinamāts
  • Beznilsalicilāts
  • Butilfenila metilpropionāls
  • Cinamāls
  • Cinamilspirts
  • Citrāls
  • Citronelols
  • Kumarīns
  • Eigenols
  • Evernia prunastri (oakmosa ekstrakts)
  • Farnezols
  • Geraniols
  • Heksilcinamāls
  • Hidroksicitronelols
  • Hidroksizoheksil-3-cikloheksēn-karboksaldehīds
  • Izoeigenols
  • Limonēns
  • Linalools
  • Metil-2-oktinoāts

Šis saraksts sastādīts pēc Dānijas Vides aizsardzības aģentūras Informācijas centra datiem.

 

 

Raksts tapis sadarbībā ar www.neutral.lv.