Recepte imunitātei: Zelta stīgas uzlējums pret saaukstēšanos

Zelta stīgas uzlējums
Visai iecienīts ārstniecības augs mūsmājās, kas derīgs daudzām kaitēm, gan tā zaļās lapas, gan zelta stīgas+spirta uzlējums. Kad stīgām izauguši vismaz deviņi posmi (tiek ņemts par atskaites punktu zināšanai, ka stīgas ir gana nobriedušas, lai tās varētu izmantot ārstniecībai), tās tiek nogrieztas, sadalītas gabaliņos un aplietas ar spirtu. Šādu uzlējumu var uzglabāt, piemēram, stikla burkās, aptuveni pēc mēneša izvilkums tiek nokāsts un var tikt lietots. Mūsu ģimenē to parasti lietojam dažādās kompresēs, kā arī, protams, saaukstēšanās gadījumā, vai brīdī, kad šķiet, ka slimība lēniem soļiem nemanāmi, slepus vēlas piezagties un grasās uzkrist negaidot, kā pirmais sniegs uz galvas. Tad jau profilaktiski ieteicams ierīvēt pēdas ar šo uzlējumu, kā arī kaklu, izvairoties uzklāt to vietā, kur atrodas vairogdziedzeris. Kad iesnas un klepus jau pārņēmuši organismu, uzlējumu var ierīvēt arī pieres daļai un deguna virspusi. Principā - visas vietas no ārpuses, ko var attiecināt uz deguna dobuma kanāliem, tas atvieglo gan elpošanu, gan ārstē deguna dobuma iekaisumus. Atliek vien atcerēties, ka šāda ierīvēšanās, kas būtībā, uzskatāma par sildošu elementu, nedrīkst tikt veikt pie paaugstinātas ķermeņa temperatūras.

Pirms saaukstēšanās - imunitāti stiprinoši līdzekļi

Rudens, ziemas periodā, kad slimības vēl nav sevi "pieteikušas", savu imunitāti stiprinām pēc šādas "ingvera masas" receptes:

• 2 citroni
• 200 g ingvers
• 200 g medus

Pagatavošana: Citronu ar visu mizu samaļ gaļasmašīnā, masai klāt pievieno medu un samaltu (iepriekš nomizotu un sagrieztu sīkos gabaliņos, lai vieglāk samalt) ingveru, visu samaisa – imunitāti stiprinošā masa gatava! Uzglabāt vislabāk nelielās stikla burciņās ledusskapī, šādi tā būs ilgstoši lietojama. Katru dienu apēst 1-2 tējkarotes pagatavotās masa. Jāteic, tā ir visai spēcīga un iespējams, nav vēlama kuņģa slimniekiem, kā arī, maziem bērniem. Šajā gadījumā var šķaidīt ar siltu ūdeni, radot veselības dzērienu/tēju. Ja nu gadījumā, pagatavotā masa savas izteikti specifiskās garšas dēļ tomēr neiet pie dūšas nevienam no ģimenes locekļiem, neskumstiet, to var izmantot kā lielisku marinādi gaļas ēdieniem!

Tāpat, nevar aizmirst par c-vitamīna avotiem, ko lietojam pirmo saaukstēšanās simptomu gadījumos: smilkšķērkšķu sula, cidoniju sula, upeņu dzērieni. Retāk izmantojam arī citronu.
 

Klepus, sāpošs kakls, apgrūtināta elpošana, iesnas

Eikalipta ētiriskās eļļas. Vārošam ūdenim pievieno dažus pilienus eikalipta ēterisko eļļu, tvaikus ieelpo. Šādi tiek attīrīti elpošanas ceļi.

Tiklīdz parādās pirmie slimību simptomi, tiek vārīts lielais "rūgtās" tējas katls. Tā kā ikdienā lietojam gandrīz tikai pašu lasītas zāļu tējiņas, tad slimību gadījumos tās vairs nav tik efektīvas, jo mūsu ģimenē organismi pie tām pieraduši kā pie normāla uztura. Tāpēc saaukstēšanās reizēs vāram īpaši spēcīgas tējas, apmēram trešdaļa katls tiek piebērts ar dažādām ārstniecības augu drogām, saknēm, piemēram, Islandes ķērpis, priežu pumpuri, piparmētra, liepziedi, ālantes sakne, bērzu lapas, ķiršu lapas, pīlādžu ogas, kumelītes, pelašķi, meža aveņu kāti, melleņu mētras, eikalipts. Viss tiek apliets ar verdošu ūdeni un atstāts ievilkties uz pusstundu. Tēja sanāk gana stipra, tāda kā ārstniecības augu eliksīrs. Var lietot gan tīrā veidā, gan atšķaidītu. Lai garšu padarītu nedaudz patīkamāku, klāt pievieno medu. Šis ir lielisks līdzeklis klepus gadījumos. Jo vairāk izdzer, jo labāk tīrās organisms, kas saslimšanas gadījumos īpaši nepieciešams.
 

Klepus gadījumā labi noder arī kāju sildīšana karstā ūdenī, kam pievienots sinepju pulveris, vai arī uz nakti vilnas zeķēs ielikti sinepju plāksteri. Arī uz muguras un krūtīm liekam sildošos sinepju vai piparu plāksterus. Šādas sildīšanas nedrīkst veikt, ja ir paaugstināta ķermeņa temperatūra vairāk par 37 grādiem.

Sausa klepus gadījumā bieži vien izmantojam vecu veco bērnības recepti - piens + medus + soda. Labi noder, lai veicinātu atklepošanu.
 

Un, protams, nevar aizmirst pieminēt arī īstas vilnas izstrādājumus - gan zeķes, gan šalles, ko velkam, jo gan aitas, gan suņa vilnai piemīt sildošas, ārstējošas īpašības. Šie izstrādājumi ziemas laikā ir neaizstājami arī mūsu ģimenē, un kas gan var būt siltāks un mīļāks par vecmāmiņas adītām, siltām vilnas zeķītēm.
 

Pie šī visa gribēju vien piebilst, ka lai arī kā mēs censtos izvairīties no saslimšanām, no tām pasargāts nav neviens, lai arī cik ļoti rūdītos vai stiprinātu savu imunitāti, kā saka, slimība jau nenāk aicināta, un, ja tomēr to gadījies saķert, un šie dabiskie līdzekļi tomēr 3-4 dienu laikā nav devuši vērā ņemamus uzlabojumus, tomēr nepieciešams vērsties pie ārsta, jo pašārstēšanās, lai cik šis mērķis būtu cēls, ne vienmēr nes gaidītos rezultātus un "iestaigāta" slimība nodara lielāku postu, nekā laikus ārstēta ar ķīmiski radītajiem medikamentiem. Veselību mums un mūsu bērniem Jaunajā gadā! :) 

Santa Gute

Baltegles vai Dižegles eļļa

Jau vairākus gadus iedarbīgākā recepte iesnu un aizlikta deguna ārstēšanai ir smērēšana ar baltegles jeb dižegles eļļu. Vienkārši paņemu vates kociņu un smērēju gan abās nāsīs iekšpusē, gan kaklu un tā limfmezglus - no ārpuses... Iedarbojas labāk nekā jebkuri citi deguna pilieni un aerosoli un iedarbība ir ilgāka -  ja vakarā sasmērēju, tad mierīgi var gulēt visu nakti... Šo metodi bez pretī spurošanās atzīst un pat pieprasa arī māna jaunākā meitiņa, kurai janvārī paliks 5 gadi.
 

Bet klepu ārstējam, dzerot daudz siltas pašu lasītas zāļu tējas - gan liepziedus, gan kumelītes, gan piparmētras un kaklu smērējam no ārpuses ar to pašu baltegles eļļu, bet no iekšpuses - vai nu tējkaroti smiltsērkšķu eļļas.
 

Lai veselības pilns šis laiks!

Alda Grigale