Francijā cilvēki mirst no masalu epidēmijas, cik pasargāti iedzīvotāji Latvijā?

Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) Epidemioloģiskās drošības un sabiedrības veselības departamenta Infekcijas slimību epidemioloģiskās uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja Irina Lucenko stāsta, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji izvēlējušies arī rudenī doties atpūtas ceļojumos uz Franciju, daudzi brauks komandējumos, tāpēc viņiem svarīgi zināt, kā rīkoties epidēmijas skartajos reģionos. Visvairāk šīs infekcijas – masalu – skartie reģioni atrodas Francijas dienvidos. Latvijas Infektoloģijas centrā ceļotāji var saņemt speciālistu konsultācijas par to, kā izvairīties no iespējamās inficēšanās.

Masalu vīruss pašreiz diezgan plaši cirkulē arī citviet Eiropā – Spānijā , Rumānijā, Itālijā un Vācijā. No gada sākuma līdz augustam ar masalām saslimuši vismaz 28 307 Eiropas iedzīvotāji, no tiem 9 personām slimība beidzās ar nāvi, liecina Eiropas slimību kontroles un profilakses centra ziņojums par 2011.gada augustu. Faktiski tikai četrās valstīs līdz augustam nebija reģistrēts neviens masalu gadījums: Kipra, Ungārija, Islande un Lihtenšteina.

Latvijas Infektoloģijas centrā (LIC) šā gada jūlijā laboratoriski tika apstiprināts pēdējo gadu laikā pirmais saslimšanas gadījums ar masalām. Tas bija cilvēks, kurš pirms tam bijis vairākās Eiropas valstīs. Kopumā pēdējo piecu gadu laikā Latvijā reģistrēti tikai atsevišķi masalu gadījumi nevakcinētām personām.

LIC speciālisti atgādina, ka inficēšanās gadījumā masalu simptomi parādās vidēji 10-12 dienu laikā kopš kontakta brīža ar saslimušo.

Masalas ir ļoti lipīga vīrusu infekcijas slimība, kura bieži izraisa plašus uzliesmojumus, galvenokārt nevakcinēto vai daļēji vakcinēto personu vidū. Masalas izplatās gaisa pilienu, kā arī tieša kontakta ceļā. Tās noris ar drudzi, izteiktu deguna un rīkles gļotādu iekaisumu, konjunktivītu, nedaudz virs ādas paceltiem izsitumiem. Masalu vīruss var izraisīt smagas komplikācijas – plaušu karsoni, vidusauss iekaisumu, laringītu, traheītu, bronhītu un caureju. Retāk var attīstīties akūts encefalīts. Elpceļu un neiroloģiskās komplikācijas var izraisīt slimnieka nāvi. Augstāka mirstība tiek novērota bērniem jaunākiem par 5 gadiem un personām ar novājinātu imunitāti.

Starptautiskie pētījumi apstiprina, ka nav pamata skeptiskai attieksmei pret vakcinācijas priekšrocībām attiecībā uz masalu izskaušanu. Pasaules Veselības organizācija uzskata, ka līdz 2015. gadam iespējams izskaust masalas, sasniedzot imunizācijas aptveri augstāku par 95% un nodrošinot efektīvu infekciju epidemioloģisko uzraudzību. Eiropas Savienības Padomes eksperti secinājumos par bērnu imunizāciju Eiropā, uzsver, ka visefektīvākais un ekonomiskākais veids infekcijas slimību izplatīšanās novēršanā ir vakcinācija.

Latvijā, kā arī citās Eiropas valstīs bērnu vakcinācijas kalendārs paredz divas potes pret masalām. Pirmo poti bērns saņem 12 - 15 mēnešu vecumā un revakcinācija tiek veikta 7 gadu vecumā. Lai samazinātu injekciju skaitu, vakcinācijai otrajā dzīves gadā pašlaik tiek izmantotas kombinētās vakcīnas, kas ietver arī masaliņu, epidēmiskā parotīta un vējbaku komponentes. Pirmo poti bērns saņem 12 - 15 mēnešu vecumā un revakcinācija tiek veikta 7 gadu vecumā.

Attiecībā uz personām, kuras bija kontaktā ar masalu slimnieku, tiek organizēta medicīniskā novērošana slimības inkubācijas laikā, lai saslimšanas gadījumā savlaicīgi veiktu ārstniecības un profilakses pasākumus. Nevakcinētām personām ieteicama vakcinācija. Izglītības iestādēs bērnu grupā vai klasē nosaka ierobežošanas (karantīnas) pasākumus.

Informāciju sagatavoja Latvijas Infektoloģijas centra sabiedrisko attiecību speciālisti