Vecmāšu mājas vizītes būs pieejamas jau no jūnija

Janka skaidroja, ka pilotprojekta uzdevums ir praksē aprobēt klīnisko algoritmu grūtniecības risku izvērtēšanai antenatālās aprūpes laikā un pārbaudīt vecmāšu mājvizītes kā strukturētu atbalsta mehānismu sievietēm pirmsdzemdību un pēcdzemdību laikā.

Vizītes plānotas trīs posmos - 34. līdz 35.grūtniecības nedēļā, trešajā līdz piektajā dienā pēc izrakstīšanās no dzemdību nodaļas, kā arī desmitajā līdz 14.dienā pēc izrakstīšanās.

Pēc VM pārstāves teiktā, pilotprojekta formāts ir nepieciešams, lai praksē pārbaudītu iecerētā modeļa darbību. "Uz papīra varam uzrakstīt, kā mums šķiet pareizi, bet realizācijas laikā parādās nianses, kuras iepriekš nav pamanītas vai par kurām nav padomāts," sacīja Janka, uzsverot, ka pēc pilotprojekta beigām tiks vērtēts, ko iespējams ieviest pastāvīgi un kā nodrošināt pakalpojumu pēctecību.

Iespējams, pēc pilotprojekta noslēguma pakalpojumu sniegšanā plašāk varētu iesaistīties arī pašvaldības, sacīja Janka. Viņa arī piebilda, ka vairāki iedzīvotāji ir izrādījuši interesi iesaistīties pilotprojektā.

Deputāti sēdē interesējās, cik sieviešu varētu palikt ārpus pilotprojekta un vai iecerētais modelis neradīs risku mazināt uzmanību citām grūtnieču grupām, tostarp ģimenes ārstu aprūpē esošajām pacientēm. Janka norādīja, ka pilotprojekts ir mērķēts atbalsta instruments un pēc tā noslēguma tiks izvērtēts, kā dažādos atbalsta mehānismus iespējams savstarpēji apvienot.

Mājvizītes ļauj labāk novērtēt situāciju ģimenē

Janka uzsvēra, ka mājvizītes ļauj labāk novērtēt situāciju ģimenē, jo cilvēks ārstniecības iestādē un savā mājas vidē var būt atšķirīgs. Tāpat daļai jauno māmiņu pēc dzemdībām var būt apgrūtinoši ar jaundzimušo doties uz ārstniecības iestādi, saskaņojot barošanu un citus aprūpes jautājumus.

Pilotprojekta īstenošanai apmācītas aptuveni 65 vecmātes. Tuvākie soļi paredz atkārtoti izsludināt apmācības, noteikt kritērijus rezultātu izvērtēšanai un veikt dalībnieču atlasi.

Pacientu pieredzi plānots vērtēt sestajā līdz astotajā nedēļā pēc dzemdībām, apkopojot apmierinātības anketu rezultātus un sagatavojot secinājumus par pakalpojuma turpmāko pilnveidi.

Sieviešu sadarbības tīkla valdes priekšsēdētāja Inese Ielīte sēdē sacīja, ka "liek lielas cerības uz pilotprojektu" un ka tas ļaus pārliecināties par jauno māšu un vecmāšu savstarpējo sasniedzamību. Viņa arī pauda, ka tuvāko desmit gadu laikā būtu jāvirzās Šveices virzienā, kur pirmā bērna gada laikā tiek nodrošinātas 16 vizītes.

Valsts kancelejas pārstāve Sigita Sniķere sēdē informēja par Vecmāšu-ģimeņu partnerības programmas ieviešanas iecerēm Latvijā, norādot, ka augsta riska ģimenēm dažos gadījumos nepieciešams lielāks mājvizīšu skaits.

Atsevišķos riska gadījumos var būt nepieciešamas pat 40 līdz 60 vizītes, kad nepieciešama intensīvāka fokusēšanās un atbalsts gan pirmsdzemdību, gan pēcdzemdību periodā.

Vecmāšu-ģimeņu partnerība ir uz pierādījumiem balstīta mājas vizīšu programma, kurā speciāli apmācītas māsas vai vecmātes regulāri apmeklē sievietes, kuras ir pirmā bērna gaidībās un kurām pastāv augsti sociālekonomiskie riski.

Vizītes varēs izmantot gan grūtniecības, gan pēcdzemdību periodos

Programma paredz strukturētas mājvizītes no grūtniecības 16.nedēļas līdz bērna divu gadu vecumam, ar mērķi uzlabot mātes un bērna veselību, veicināt bērna attīstību un stiprināt ģimenes labklājību.

Vairāki nevalstisko organizāciju pārstāvji sēdē uzsvēra nepieciešamību ilgtermiņā stiprināt atbalsta sistēmu jaunajām māmiņām, kā arī veicināt reproduktīvās un kopumā veselības izglītību skolās.

Vienlaikus izskanēja priekšlikumi risināt bērnu dzimstības skaita kritumu, aktīvāk uzsverot ideju, ka "ģimene ir vērtība" un vairāk apsvērt "konservatīvos veidus nācijas nodrošināšanai".

Kā vēstīts, vecmāšu mājvizīšu pilotprojekta mērķis ir savlaicīgi identificēt psihoemocionālos un sociālos riskus, uzlabot sieviešu un jaundzimušo aprūpi un stiprināt vecmāšu lomu grūtniecības un pēcdzemdību periodā. Vecmāte pirmsdzemdību vizītē novērtēs grūtnieces veselības stāvokli un vajadzības, savukārt pēc dzemdībām - mātes un jaundzimušā veselību, zīdīšanas norisi, dzīves apstākļus un iespējamos riskus, tostarp vardarbības un sociālā atbalsta trūkuma situācijas.

Vizīšu laikā vecmāte izvērtēs sievietes psihoemocionālo stāvokli, izmantojot depresijas un trauksmes skrīninga anketas, un nepieciešamības gadījumā nosūtīs pie psihologa, psihiatra vai psihoterapeita. Ja tiks konstatētas aizdomas par vardarbību vai sociālā atbalsta trūkumu, vecmāte informēs pašvaldības sociālo dienestu vai citas kompetentās iestādes atbilstoši normatīvajiem aktiem, kā arī, ja nepieciešams, sniegs informāciju ģimenes ārstam, lai nodrošinātu starpdisciplināru sadarbību.

Apkopotie dati no 2023. gadā veiktās pilotaptaujas liecina, ka gandrīz katra astotā dzemdētāja - 13,2% - ziņojusi par fizisku, verbālu vai emocionālu vardarbību dzemdībās. Kā būtiskas problēmas sievietes minējušas vienotas un saprotamas informācijas trūkumu, personāla neiepazīstināšanu ar sevi un nepietiekamu skaidrojumu par plānotajām procedūrām. Latvija pēc mātes un jaundzimušā aprūpes kvalitātes datiem ierindojas 13.vietā no 22 valstīm, kas piedalījās pilotaptaujā.

Saskaņā ar progresa ziņojumu vienas vecmātes vizītes izmaksas pirmsdzemdību periodā plānotas 39,02 eiro apmērā, bet divas pēcdzemdību vizītes izmaksās 49,10 eiro katra. Kopējās izmaksas uz vienu pacienti, nodrošinot trīs vizītes, veido 137,22 eiro, un pilotprojekta kopējais finansējums 2026. gadam plānots 100 000 eiro apmērā.