Tauriņu deja vēderā - pat pēc 8 gadu kopā būšanas
Raksta saturs nav piemērots auditorijai, kas jaunāka par 18 gadu vecumu.
"Viss sākās nevainīgi. Biju aizbraukusi pie mammas ciemos uz laukiem. Izmantojot iespēju, apciemoju arī bērnības draudzeni. Pie viņas brauca puisis. Gāju iepazīt draudznes puisi. Viņam līdzi bija draugs. Tik skaidri atceros - gaiši mati, dzeltena jaka, gaiši zilas džinsu bikses un baltas botas... Mmm..." raksta Sandra, konkursa „Mans sapņu Vīrietis” dalībniece. Konkursu atbalsta un balvu dāvā kamīnu salons „Baltic Smile”.
FOTO: Marika Eglīte
Joprojām ir taureņu dejas vēderā. Nepārtraukta vēlme būt ar viņu. Vērot miegā viņu. Aizmigt kopā, pamosties kopā. Acis, lūpas, rokas, pieskārieni, vārdi...
Tad arī iemīlējos viņā. Aizbraucot atpakaļ uz mājām, bija arī uzaizcinājums draudzības portālā. Sākās nevainīga sarakstīšanas. Ļoti gaidīju vēstules no viņa. Taureņi vēderā. Tad viņš atnāca mācīties uz Ogri. Katru dienu satikāmies, pavadijām laiku kopā. Draugi visu laiku teica: "Jūs kā pāris esat!" Mēs vienmēr nosmējāmies un nepiekritām. Draugi, acīmredzot, no malas visu redzēja daudz labāk :)
Lasītākais
Pirmā buča - kautrīga, mīļa, ātra un gaidīta. :) Pirmie mani mīļvārdiņi - Pipariņš. Zaķēns. Saulēns. Viņa mīļvārdiņš - Cālītis, mīļš, maigs un mīļojams.:)
Jautājums: "Vai vēlies būt mana Girl frend?" "Jāāā!" Biju tik laimīga. Priecājāmies mēs, draugi, kas jau to visu paredzēja ātrāk kā mēs paši, ģimene. Iemīlējām viens otru ar katru dienu ar vien vairāk. Man iepatikās pat makšķerēšana, jo Mīļajam patīk zvejot. Īstenībā patika viss, ko viņš darīja, jo biju viņam blakus. Neatkarīgi no tā, kas viņam ir jādara, viņš vienmēr atrdod laiku, lai samīļotu mani, sabučotu, sabužinātu. Ja nevar pienākt klāt, tad gaisa buča, sirsnīgs, mīļš maigs skatiens tiek man. :)
Neatkarīgi no tā, kas viņam ir jādara, viņš vienmēr atrdod laiku, lai samīļotu mani, sabučotu, sabužinātu. Ja nevar pienākt klāt, tad gaisa buča, sirsnīgs, mīļš maigs skatiens tiek man. :)
Attiecības mūs padarīja labākus. Iemācījos, ka sava spītības ir jāpiezemē, un ka mīļotā dēļ tas itin nemaz nenācās grūti. Viss likās pašsaprotams. Gāja mēneši, pirmai gads, otrais gads... Un nu jau mēs laimīgi esam kopā 8to gadu.:) Zinu, ka varu uzticēties viņam, paļauties uz viņu.
Joprojām ir taureņu dejas vēderā. Nepārtraukta vēlme būt ar
viņu. Vērot miegā viņu. Aizmigt kopā, pamosties kopā. Acis, lūpas,
rokas, pieskārieni, vārdi... Varbūt esmu romantiķe, bet man viņu
vajaga astoņasas dienas nedēļā. Dzīvē ar viņu ir pārsteigumu pilna.
Pārliecība, ka Mīļais ir mans cilvēks, ka nevēlos citu, ir forša.
Mans Mārtiņš - mans sapņu vīrietis. :)
Mīlēt un būt mīlētam - fantastiska sajūta. :)
Iesūtījusi: Sandra, konkursa „Mans sapņu Vīrietis” dalībniece. Konkursu atbalsta un balvu dāvā kamīnu salons „Baltic Smile”.
Piedalies konkursā arī Tu!
