Kurš vainīgs — krāpējs vai tas, ar ko krāpj?
Raksta saturs nav piemērots auditorijai, kas jaunāka par 18 gadu vecumu.
Pirms apmēram divām nedēļām man uzrakstīja kāds puisis, kurš, tāpat kā es, dzīvo ārzemēs. Mēs nekad neesam tikušies, nez kāpēc internetā viņam bija iepatikusies mana bilde.
FOTO: Mammamuntetiem.lv
Sarunas ar katru reizi kļuva pikantākas, jo viņu nemaz nemulsināja mans atturīgums.
Nu lai tā būtu. Pamazām viņš izteica man komplimentus, un sarunas turpinājās ļoti normālas. Kā jau starp nepazīstamiem cilvēkiem pienākas. Tad komplimentu kļuva aizvien vairāk un vairāk un vairāk... Tad viņš sāka man arī zvanīt. Sarunas ar katru reizi kļuva pikantākas, jo viņu nemaz nemulsināja mans atturīgums. Tā mēs šad tad pačatojām, viņam patika man izteikt komplimentus, es tēloju muļķi un ķiķināju. Tāpat nebija ko darīt ārpus darba laika. Kā par nelaimi izrādījās, ka puisis ir aizņemts. Nē, man nekādu plānu nebija sakarā ar viņu, bet biju šokā. Tātad, flirtēju ar aizņemtu vīrieti. Lai dzīve neliktos pārāk salda, izradās, viņš drīz precēsies. Nogrēkoju arī es. Vajadzēja vienkārši viņam vairs neatbildēt, bet pēc manas garās vēstules, ka tā nav labi, ka tā nedrīkst, viņš man atbildēja, ka tā taču tikai flirtēšana, un draudzene ir viņa mīlestība.
Lasītākais
Sen nebiju ne uz vienu vīrieti tā dusmojusies! Gribētu viņu satikt tik uz vienu mirkli — lai kārtīgi iegāztu!
Līdz tam dažas mūsu sarunas bija ļoti pikantas, kas balansēja uz robežas starp to, ko es uzskatu par pieļaujamu un ko ne. Teiksim tā, bija interesanti. Taču biju stingri apņēmusies, atgriežoties no darba, uzrakstīt vēstuli, ka viss cauri. Biju nogurusi, par to nemaz nedomāju. Vispār, nekad viņam pirmā nerakstīju. Pāris dienas bija miers, tikai kādā trešajā dienā sapratu, ka viņš jau kādu laiku neraksta. Biju tik laimīga, jo nekas nebija jāraksta. Viņš vienkārši pazuda.
Tā mēs šad tad pačatojām, viņam patika man izteikt komplimentus, es tēloju muļķi un ķiķināju.
Kas tev deva laimi? Izrādās, viņa draudzene izošņājusi visu manu profilu. Viss skaidrs. Tikai — kāpēc viņš viņai par mani teica?! Būtu atzinies un viss. Ne. Jau nākamajā dienā raksta arī viņš, ka draudzene esot mūsu sarunu izlasījusi. Nu tā — tagad esmu ģimenes jaucēja, slikta, nodevēja. Draudzene kladzina pa visu "pagastu", kāda esmu. Pat ne reizi neiedomājoties, ka krāpa taču viņas topošais vīrs, nevis es. Un tagad lasu dažādus man veltītus komentārus, par maukošanos un ģimenes jaukšanu...
Pati vainīga. Man vajadzēja jau uzreiz pasūtīt... Es ar savu draugu
izšķīros arī neilgi pirms kāzām, jo pēkšņi sapratu, ka to
nevēlos... Tagad es esmu tā sliktā. Bet viņš?
Sen nebiju ne uz vienu vīrieti tā dusmojusies! Gribētu viņu satikt
tik uz vienu mirkli — lai kārtīgi iegāztu!
