Vecākiem NAV jābūt savu bērnu draugiem jeb Mūsu bērnu klusā traģēdija

Piecpadsmit gadus strādājot ar ģimenēm, kurās ir komunikācijas un attiecību problēmas bērniem un vecākiem, darba terapeite, bērnu psiholoģe Viktorija Prodeja (Victoria Prooday) savā blogā runā par to, kā šobrīd nekonsekventās audzināšanas metodes un neskaidrās dzīves situācija bērniem vienlaikus dod it kā ērtus dzīves apstākļus, bet vienlaikus rada emocionālo nestabilitāti un nedrošību.

FOTO: Shutterstock.com

Vidi bērna dzīvē rada vecāki. Ja tā ir labvēlīga, viss lieliski!

Ir zinātniski pierādīts, ka, atkarībā no vides, smadzenes spēj pielāgoties tieši tam izdzīvošanas modelim, kas ir nepieciešams. Vidi bērna dzīvē rada vecāki. Ja tā ir labvēlīga, viss lieliski! Ja vide ir nelabvēlīga, tad mēs paši virzām bērna smadzeņu attīstību nepareizā gultnē. Lielākā bērnu problēma ir tieši vecāki, kas netiek galā ar saviem uzdevumiem.


Kas tad īsti pieaugušie pašlaik ir nepareizi?
Mūsdienu bērniem ir atņemti veselīgas bērnības pamatprincipi:

  • emocionāli pieejami vecāki
  • skaidri definētas robežas un pienākumi
  • sabalansēts uzturs un pietiekams miegs
  • pietiekamas fiziskās aktivitātes ārā
  • radošas nodarbes un rotaļas, socializēšanās ar vienaudžiem
  • iespēja nestrukturētam laikam un garlaicībai.


Toties mūsdienu bērni saņem to, kas viņiem nav vajadzīgs:

  • ar tehnoloģijām aizņemti vecāki
  • vecāki, kas bērniem ļauj “valdīt pār pasauli”
  • tiesību, nevis atbildības, sajūta
  • sēdošs dzīvesveids iekštelpās
  • nebeidzami kairinājumi ar video un viedtelefonu sniegto informāciju  


Vai tiešām kāds domā, kā šādos apstākļos iespējams ir izaudzināt veselīgu jauno paaudzi? Protams, ka nē! Bet ko tad darīt?

Reklāma
Reklāma

Viss ir it kā vienkārši – jāatgriežas pie pamatiem. Tas joprojām ir iespējams, ievērojot dažus svarīgus principus.


Vecāki, kas pielieto šīs metodes, izmaiņas pamana jau pirmo mēnešu un pat nedēļu laikā.

  • Uzstādi robežas un atcerieties, ka vecāki ir sava bērna mamma un tētis nevis draugi;
  • Piedāvāji bērnam līdzsvarotu dienas režīmu, izsverot, kas viņam ir vajadzīgs, ne tikai ieklausoties, ko viņš grib;
  • Nebaidies teikt “Nē!”, ja bērnam jau ir tas, kas viņam vajadzīgs;
  • Nodrošini pilnvērtīgas ēdienreizes un ierobežo neveselīgās uzkodas;
  • Pavadi vienu stundu dienā kopā, esot dabā. Piemēram, riteņbraukšana, kāpšana kalnos, makšķerēšana, putnu vai kukaiņu vērošana;
  • Ieviesiet vismaz kopīgu vienu ēdienreizi ģimenei dienā bez ekrānierīcēm
  • Katru dienu uzspēlējiet kādu galda spēli
  • Iesaisti bērnu nelielos mājas darbos katru dienu, piemēram, salocīt drēbes, sakārtot savas rotaļlietas, pakarināt drēbes, izsaiņot pārtiku, saklāt gultu u.c
  • Ievies konkrētu miega režīmu, nodrošinot, ka bērns guļ istabā bez tehnoloģijām;
  • Iemāci atbildību un patstāvību. Proti, ļauj kļūdīties un neesi pārāk aizsargājošs. Tas māca tikt galā ar lielākām vai mazākām dzīves problēmām;
  • Nesaliec bērna skolas vai treniņu somu, neved uz skolu viņa aizmirsto pusdienu kastīti un vai sporta tērpu, nemizo banānu piecgadīgam bērnam vai nesmērē maizītes lielākam bērnam. Labāk iemāci šīs lietas darīt viņam pašam;
  • Nodrošini iespēju garlaikoties, jo garlaicība ir laiks, kad dzimst radošums;
  • Nejūties atbildīgs par bērna izklaidēšanu;
  • Neizmanto viedierīces un tehnoloģijas, lai novērstu garlaicību
  • Izvairieties izmantot tehnoloģijas ēdienreizēs, braucot mašīnā, kafejnīcās, veikalos. Izmanto šos brīžus kā izdevību trenēt smadzenes un atrast nodarbi, kad ir garlaicīgi;
  • Palīdzi bērnam izveidot “garlaicības pirmās palīdzības” aktivitātes. Proti, izdomājiet kopā, ko darīt, kad nav ko darīt;
  • Esi emocionāli sasniedzams bērnam;
  • Izslēdz savu telefonu, kamēr bērni nav aizgājuši gulēt, lai tas nenovērš uzmanību no bērniem; Kļūstiet par bērna emociju treneri. Māciet viņam, kā atpazīt un izturēties ar neapmierinātību un dusmām. Iemāci sveicināties, sarunāties, dalīties, just līdzi.
  • Trenē emocionālo saskarsmi – smaidīt, apskaut, nobučot, dejot, lēkāt un priecāties.

Vēl nav par vēlu mainīt ikdienu!