Savu mammu novērtēju tikai tagad – kad pati esmu mamma
„Par savu māmiņu, par savu prieku un lepnumu. Varu palielīt, ka viņa ir vissssssssssslabākā māmiņa pasaulē. Viņa ir mans draugs un mamma. Divi vienā,” priecīgi raksta mammamuntetiem.lv lasītāja Monta.
FOTO: Mammamuntetiem.lv
"Mana mamma man nekad neko nepārmet, tikai izsaka savu viedokli," teic mammamuntetiem.lv lasītāja Vita.
Lasītākais
Atzīšos – to, ka mana mamma ir mans lepnums, esmu sapratusi tikai tad, kad pati kļuvu par mammu. Un esmu pateicīga par to, ka viņa izturēja manus kaprīzos gadus, un iztur joprojām. Atceros mammas izbrīnu, kad nu savos 20 gados sadūšojos pastāstīt par saviem nedarbiem. Kā pa kluso muku no mājām, kā ceļoju pa puspasauli savos dullajos 14 gados. Izstāstīju visus nedarbus, ko biju sadarījusi. Un nebija neviena pārmetuma. Mamma neko nekad nepārmet, izsaka savu viedokli. Bet tas pārsvarā sakrīt ar manējos (mana meita lai pat nemēģina atkārtot mammas nedarbus!).
Atceros mammas izbrīnu, kad nu savos 20 gados sadūšojos pastāstīt par saviem nedarbiem. Kā pa kluso muku no mājām, kā ceļoju pa puspasauli savos dullajos 14 gados.
Es zinu, ka varu uz mammu paļauties vienmēr. VIENMĒR. Viņa ir bijusi mūsu ģimenes galva, stiprais plecs... Mūsu balsts. Mamma man iemācīja būt stiprai, iemācīja, ka svarīgāks par ģimeni nav neviens. Draugi nāks un ies, ģimene paliks. Arī jauniešiem, kas aizceļo, iesaku padomāt, aizceļot nozīmē - atbraukt uz Latviju 2x gadā, 2x gadā redzēt mammu. Nēeee, tas nav to vērts. Lai arī cik šeit Latvijā neatbalstītu iedzīvotājus, laikam nē. Tikai ar vīrakungu, meitiņām, mammu, brāļiem, māsu, radu raduradiem un sev mīļajiem cilvēciņiem, bet tad jau Anglija mums būs par mazu :D. Tad tepat ir labi. Man ir vajadzīga mamma, ģimene – mazais, lecīgais brālītis, sīkā māšele un lielais brālis. Tā ir ģimene.
Iesūtījusi Monta, konkursa "Sirdsstāsti par mammām" dalībniece
Piedalies skaistajā konkursā arī tu!
