Latvijā pieaudzis trešo un ceturto bērnu īpatsvars jaundzimušo vidū

FOTO: Shutterstock.com
Latvijā kopš 2015. gada par 16 800 jeb 5,7% ir samazinājies bērnu un pusaudžu (0-14 gadi) īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā.
Pagājušajā gadā Latvijā no visiem jaundzimušajiem šāds bijis īpatsvars pirmajiem, otrajiem, trešajiem un ceturtajiem bērniem ģimenē:
- pirmdzimtie bija 39,9% (2014. gadā tādi bija 44,2%),
- otrie bērni pērn bija 35,5% (2014. gadā - 37,5%)
- trešo bērnu bijis 16,4% (2014. gadā - 13,3%),
- ceturtie (un vairāk) bērni savukārt bija 8,2% (2014. gadā - 5%).
Latvijā pērn visvairāk bērnu piedzima Rīgas reģionā – 46,7% no kopējā dzimušo skaita, savukārt pārējos reģionos dzimušo īpatsvars bija no 15,1% Vidzemes reģionā līdz 11,1% Latgalē.
CSP atzīmē, ka Latgales, Zemgales un Rīgas reģionā vērojams lielākais trešo, ceturto un vairāk bērnu pēc dzimšanas secības skaits. Attiecīgi trešie bērni visvairāk piedzimuši Latgalē (21,4%), Zemgalē (18,2%) un Rīgas reģionā (17,7%) no visiem reģionā dzimušajiem, liecinot par daudzbērnu ģimeņu statistiku attiecibā pret viena vai divu bērnu ģimenēm.
Vismazāk trešie bērni dzimuši Vidzemes (13,4%) un Kurzemes reģionā (16,4%), kuros ir lielāks pirmo bērnu īpatsvars – attiecīgi 44,4% un 39,9% no visiem reģionā dzimušajiem 2024. gadā.
Savukārt lielākais otro bērnu īpatsvars bija Vidzemes (36,8%) un Kurzemes (35,5%) reģionos, kamēr vismazāk otro bērnu pērn dzimuši Latgalē (34,1%) un Rīgas reģionā (34,6%), no kā var secināt, ka Rīgā un Latgalē ir lielākais kuplo ģimeņu īpatsvars.