Uzvedības izmaiņas un emocionālie traucējumi, kas ziņo, ka bērns ir stresā. Neignorē!
Līdzīgi kā pieaugušie, arī bērni šajā lielo un straujo pārmaiņu laikā izjūt stresu un trauksmi. Visbiežāk stresu bērni pauž caur fizioloģiskām izmaiņām un garastāvokļa svārstībām.

FOTO: Mammamuntetiem.lv
Jo mazāk bērns, jo sliktāk viņš prot verbalizēt – izteikt vārdos, kā viņš jūtas. Sliktā emocionālā pašsajūta var izpausties kā trauksme, depresija un citi garīgās veselības traucējumi. Autore: Jessica West, www.pexels.com
Psihiatrijas profesors, Robins Gurvits (ASV), kas specializējas
bērnu un ģimenes garīgās veselības jomā, saka, ka diemžēl nav tādas
grāmatas, kur būtu apakšnodaļa "Kā palīdzēt bērniem pārdzīvot
pandēmiju", tāpēc šobrīd visi mācās pielāgoties situācijai, kuras
tālākās sekas pat nav īsti prognozējamas.
Visa sabiedrība šobrīd piedzīvo lielus emocionālus zaudējumus.
Pieaugušie to apzinās, bērniem šīs sajūtas nonāk caur
pieaugušajiem, caur ikdienas dzīvi, kura ir izmainījusies dažu
nedēļu laikā. Bērniem pietrūkst draugu, ikdienas gaitu, skolas,
pulciņa, omītes, pie kuras aiziet ciemos nedrīkst. Nav atļauts iet
ārā, neiesaka tikties ar vienaudžiem. Viņi jūt arī vecāku bažas par
nākotnes finansiālo nestabilitāti, pa televizoru dzird, ka
mirst cilvēki.
Jo mazāk bērns, jo sliktāk viņš prot verbalizēt – izteikt vārdos, kā viņš jūtas. Sliktā emocionālā pašsajūta var izpausties kā trauksme, depresija un citi garīgās veselības traucējumi.
Jo mazāk bērns, jo sliktāk viņš prot verbalizēt – izteikt
vārdos, kā viņš jūtas. Sliktā emocionālā pašsajūta var izpausties
kā trauksme, depresija un citi garīgās veselības traucējumi. Kurām
pazīmēm jāpievērš uzmanība, kas var liecināt, ka mazais nejūtas
labi? Iespējams, ir vajadzīga profesionāļa palīdzība.
Agresīva uzvedība
"Mēs visi mainīsimies šajā laikā," saka psihoterapeits Noels
Makdermots. "Bērni vairāk regresēs. Jo jaunāks ir bērns, jo lielāka
būs regresija." Tāpēc bērniem var parādīties uzvedības
problēmas, par kurām vecāki jau ir aizmirsuši. Varbūt mazais sāk
sūkāt īkšķi, prasa knupi, vēlas atgūt rotaļlietu, kas jau sen
aizmirsta, viņš var sākt urinēt gultā, aizmirst podiņmācību un
citas prasmes, kas jau ir apgūtas. Regress ir normāla reakcija uz
stresu nenoteiktības periodos.
Apetītes izmaiņas
Bērna apetītes un miega izmaiņas ir pirmās signāllampiņas, kas
liecina, ka viss nav kārtībā, stāsta Nataša Danielsa, bērnu
terapeite un vietnes AnxiousToddlers.com veidotāja. Tā var būt
izteikta apetītes palielināšanās vai tieši otrādi
– samazināšanās. Biežāk to novēro lielākiem bērniem un
pusaudžiem. Bieži parādās vecākiem bērniem un pusaudžiem.
Miega traucējumi un aizmigšanas problēmas
Var mainīties miega režīms. Pievērsiet uzmanību, ja jūsu bērns visu
dienu guļ vai tieši pretēji – viņam ir grūti aizmigt. Tas
ir vēl viens signāls par iekšējo trauksmi. Miega traucējumi ir arī
bezmiegs, murgi, mošanās naktī.
Garastāvokļa svārstības
Krasas izmaiņas dzīvesveidā var būt iemesls tam, ka strauji mainās
bērna uzvedība, pie tam ne uz to labāko pusi. Dusmu uzliesmojumi,
raudulība, viegla aizkaitināmība, intereses zaudēšana par
iecienītākajām nodarbēm, vēlme norobežoties ir dažas no šīm
izmaiņām. Stress vēl vairāk izceļ tās neizturamās rakstura
īpašības, ar kurām ikdienā iemācāmies tikt galā. Bērni nav
izņēmums. Tie bērni, kas no dabas ir trauksmaini, visticamāk, jūtas
vēl uztrauktāki. Savukārt bērniem, kuriem ir problēmas ar dusmu
kontroli, var dusmoties vēl vairāk.
Drošības meklējumi
Lai atgūtu drošības sajūtu, bērns var uzdot daudz
jautājumu par slimošanu, par to, kas notiek pasaulē, vai viss
būs kārtībā. Pirms miega mazais var baidīties palikt viens. Lielāki
bērni un pusaudži var būt satraukti par savu vai citu veselību,
par nākotni un pat baidīties no nāves. Jautāšana un atbilžu
meklēšana ir iekšējā stresa rādītājs, tāpēc vecākiem būtu jābūt
pietiekami zinošiem un nosvērtiem, lai viņu atbildes
dotu pārliecību par to, ka viss būs labi, un stabilitātes
sajūtu.
Tieksme pieķerties
Kad cilvēks izjūt zaudējumu, viņam rodas pastiprināta vajadzība
pieķerties pie tā, kas viņam ir vēl palicis. Tāpēc var gadīties, ka
mums biežāk zvana sen nedzirdēti un neredzēti tuvinieki. Ģimenes
ietvaros bērns var vēlēties vairāk emocionālas tuvības un fizisku
kontaktu ar vecākiem. Viņš var gan mēģināt iegūt šo uzmanību,
gan to atgrūst.
Izvairīšanās
Spektra otrā galā ir bērni, kas trauksmes rezultātā var sākt
ignorēt ģimenes locekļus. Lielāki bērni var norobežoties savās
istabās, vairāk laika pavadot tālruņos un virtuālā vidē. Tas ir
veids, kā viņi mēģina tikt galā ar uztraukumu.
Somatiskas sūdzības
Kamēr vecāki pievērš uzmanību savu ģimenes locekļu fiziskajai
veselībai un visiem satraucošajiem Covid-19 simptomiem, bērnu
emocionālā stresa rezultāti izpaužas caur viņa ķermeni. Bērniem var
būt vairāk sūdzību par galvassāpēm, kakla sāpēm, nogurumu. Sajūtas
ir reālas, bet var neliecināt par konkrētām fiziskās
saslimšanām.
Problemātiska uzvedība
Gados vecākiem bērniem un pusaudžiem var rasties grūtības
koncentrēties ilgstošākam mācību procesam, viņi atliek uzdevumu
izpildi, ir grūtības koncentrēties. Tas ir īpašs izaicinājums
laikā, kad ir jāmācās attālināti. Liela atbildība un liels stress.
Bērns var aizmirst pabeigt sīkus darbus, aizmirst, ko
ir solījis izdarīt vecākiem vai skolotājiem.
Izreaģēšana
Krīzes laikā labi var novērtēt, kādas ir bērna spējas pielāgoties
krīzei un vai viņš ir savam vecumam atbilstoši emocionāli
inteliģents. Bērns noteikti mēģinās pārbīdīt robežas,
pārliecināties, vai vecāki ir noturīgi savos principos, viņš var
kļūt agresīvāks, biežāk konfliktēt ar ģimenes
locekļiem. Neatkarīgi no tā, kādas izmaiņas bērna uzvedībā un
cik svārstīgs ir garastāvoklis, vecākiem ir svarīgi saprast, ka
šajā laikā viņi var palīdzēt bērnam tikt galā ar emocionālo
diskomfortu.
Biežākas sarunas, gatavība uzklausīt, skaidrot, mierināt, stāstīt to, kas ir dezinformācija, un kā pazīt ziņas, kurām var ticēt, var palīdzēt tikt galā ar šo augsta stresa situāciju, bet, ja ir nepieciešams, labāk meklēt profesionālu palīdzību. Ikdienas rutīna var dot papildus stabilitātes sajūtu. Situāciju atvieglo virtuāla saziņa ar draugiem un ģimeni, plānotas drošas aktivitātes dabā un iespējām palīdzēt citiem.