Svarīga loma cīņā ar nepatiesas informācijas izplatību jauniešu vidū ir vecākiem

Tikai katram trešajam pusaudzim Latvijā ir ieradums pārbaudīt informācijas patiesumu, pirms viņš ar to dalās interneta vidē. Vairāk nekā puse atzīst, ka skolā nav mācījušies, kā pārbaudīt informācijas patiesumu. Tāpēc nozīmīga loma cīņā ar misinformāciju* ir tieši vecākiem, kurus bērni min kā primāro informācijas avotu, lai pārliecinātos par informācijas patiesumu gadījumos, kad bērns internetā ir saskāries ar šaubīgu informāciju vai saprot, ka internetā lasītajam vai redzētajam nevar ticēt. Tā liecina Telia Company un Drossinternets.lv veiktie pētījuma rezultāti.

FOTO: Shutterstock.com

Diemžēl pārliecinošs vairākums jeb 85% aptaujāto bērnu nekad nemēdz ziņot sociālo tīklu administrācijai, ja saprot, ka tajos izplatītā informācija nav patiesa.

“Pētījuma rezultāti apliecina vecāku lielo lomu un atbildību nepatiesas informācijas izplatības ierobežošanā jauniešu un bērnu vidū. Lai padarītu interneta telpu pēc iespējas uzticamāku un ierobežotu apzināti veidotas viltus informācijas izplatīšanos, vecākiem ir svarīgi iemācīt bērniem, kā atšķirt patiesu un uzticamu informāciju no nepatiesas, kā arī attīstīt paradumu vienmēr pārbaudīt ziņas, pirms dalīties ar tām tālāk,” uzsver Drossinternets.lv vadītāja Maija Katkovska.

Aptaujas rezultāti liecina, ka ar nepatiesu informāciju interneta vidē Latvijā bieži mēdz saskarties trešdaļa jeb 34% bērnu un jauniešu vecumā no 11 līdz 17 gadiem. Turpat puse jeb 47% respondentu saka, ka ar melīgām un patiesībai neatbilstošām ziņām mēdz saskarties dažreiz. Visbiežāk tās ir tā dēvētās klikšķēsmas, attēlu viltojumi un viltus ziņas, vairumā gadījumu tās ir tenkas par slaveniem cilvēkiem.  

“Redzēju ziņu no nepazīstama Instagram konta, ka grupa One Direction atkal apvienosies, un es biju ļoti priecīga un pārsteigta. Es uzreiz nosūtīju šo ziņu saviem draugiem un pat nepaskatījos, vai tā ir patiesība, bet, kad es vērīgāk aplūkoju komentārus, redzēju, ka visi saka, ka tā nav patiesība un ir izdomājums. Pēc tam es meklēju informāciju Google un atklāju, ka tā patiešām nav patiesība,” tā par savu pieredzi stāsta viena no pētījuma dalībniecēm no Latvijas.

Katrs desmitais pusaudzis atzīst, ka nekad nemēdz pārbaudīt informācijas patiesumu, pirms dalās ar to sociālajos tīklos. Vairums ‒ 62% aptaujāto ‒ to dara dažreiz vai reti. 

Vairumā gadījumu jaunieši informācijas patiesumu mēdz pārbaudīt, meklējot to mācībām, vaļaspriekiem un brīvā laika interesēm – tā apgalvo vairāk nekā puse respondentu. Jauniešu vidū ir vērojama nedalīta uzticība influenceru un blogeru teiktajam – tikai trešdaļa pārliecinās par šāda veida informācijas patiesumu. Tikai nepilna piektdaļa respondentu mēdz pārbaudīt draugu un paziņu sniegtās informācijas patiesumu.

Zīmīgi, ka bērni visbiežāk, šauboties par informācijas patiesumu, vēršas pie vecākiem, ko  atzīst 64% aptaujāto bērnu un pusaudžu. Vēl trešdaļa saka, ka šādā nolūkā vēršas pie draugiem. Izplatīts veids, kā pārbaudīt ziņu patiesību, ir interneta vietnes, par kurām zināms, ka tajās tiek publicēta uzticama informācija, piemēram, ziņu portāli. Šo informācijas pārbaudīšanas veidu mēdz izmantot 39% aptaujāto. Diemžēl pārliecinošs vairākums jeb 85% aptaujāto bērnu nekad nemēdz ziņot sociālo tīklu administrācijai, ja saprot, ka tajos izplatītā informācija nav patiesa.

Vairāk nekā puse jeb 57% bērnu apgalvo, ka skolā nav mācījušies, kā pārliecināties par informācijas patiesumu. No tiem, kas tomēr ir skolā apguvuši šo prasmi, 49% saka, ka informācija un gūtās zināšanas nav bijušas pietiekošas. 

Reklāma
Reklāma

Latvijas bērni par uzticamāko informācijas avotu uzskata Vikipēdiju ‒ 45% interneta lietotāju uzticas tīmeklī veidotajai brīvpieejas enciklopēdijai, kuru var papildināt jebkurš interneta lietotājs. Uzticību ziņu portāliem pauž 39% Latvijas jauniešu, bet YouTube ‒ 29%. Tiesa, jaunieši krietni mazāk uzticas informācijai Facebook ‒ tikai 13% aptaujāto uzskata to par ticamu informācijas avotu. Salīdzinājumam, Somijā un Zviedrijā bērni ziņu portāliem uzticas ievērojami vairāk, bet sociālajiem medijiem – ievērojami mazāk nekā Latvijā.

 

2021. gadā veiktā pētījuma ietvaros Latvijā aptaujāti 1000 bērnu un pusaudžu vecumā no 11 līdz 17 gadiem. Telia Company rosinātajā kvantitatīvajā un kvalitatīvajā pētījumā piedalījās vairāk nekā 5000 pusaudžu Baltijas valstīs, Somijā un Zviedrijā. Pētījums Latvijā veikts ar Telia Company grupas uzņēmuma SIA Telia Latviju atbalstu.

 

Drossinternets.lv ir arī sagatavojis ieteikumus, kā izvērtēt un pārbaudīt, vai publicētajai informācijai var uzticēties. Ieteikumi ir pieejami šeit.

 

* Nepatiesa vai maldinoša informācija, kuras izplatītāja nolūks nav bijis negodprātīgs, un izplatītājs pats nezina, ka informācija ir nepatiesa un kaitē sabiedrībai.