Rīgas Sociālā dienesta vadītājs: "Arvien aktuālāka kļūst vientulības problēma"

 27. jūnijs 2019 12:00 Madara Ozoliņa, mammamuntetiem.lv Intervija

Kad nepieciešams rūpēties par savu mammu, tēti vai citu tuvinieku, bet tajā pašā laikā pienākumu darbā nepaliek mazāk, jāmeklē varianti, kā savam tuviniekam palīdzēt. Par senioru iespējām Rīgā stāsta Rīgas Sociālā dienesta vadītājs Ervins Alksnis.


Foto: Shutterstock.com

Pakalpojuma "Aprūpe mājās" ietvaros, aprūpētājs pie seniora dodas konkrētās dienās un strādā konkrētu stundu skaitu.


Raksta publicēšanu atbalsta www.mama-ok.eu. Francijas mājas aprūpes sistēma senioriem.
Pilns mājas aprūpes pakalpojumu klāsts jūsu radiniekiem. 

 

No tās nevar aizbēgt, no tās nevar izvairīties. Tā ir novecošanās, kura agrāk vai vēlāk piemeklē ikvienu. Domājot par to, kā šo laiku pavadīt pēc iespējas kvalitatīvāk, ir vērts būt informētiem, kādas iespējas paredz pašvaldības. 
 

Kādi aprūpes pakalpojumi tiek piedāvāti vecākā gadagājuma cilvēkiem Rīgā?
Pakalpojumu klāsts, kas tiek piedāvāts senioriem, ir plašs un daudzveidīgs. Ir pieejami pansionāta pakalpojumi, īslaicīgās sociālās aprūpes gultas, asistentu pakalpojumi un citi. Arvien aktuālāki paliek sociālās aprūpes pakalpojumi dzīvesvietā, kurā ietilpst tādi pakalpojumi kā “Aprūpe mājās” (personas aprūpe, palīdzība ikdienas mājas un sadzīvisku darbu veikšanā), silto pusdienu piegāde mājās, “Drošības pogas” pakalpojums, pavadoņa-asistenta pakalpojums, pansijas pakalpojums un aprūpētās dzīvesvietas pakalpojums. Ar katru no šiem pakalpojumiem sīkāk var iepazīties Rīgas domes Labklājības departamenta mājas lapā www.ld.riga.lv. Tomēr, kas ir svarīgi – ikvienam senioram vai tuviniekam ir iespēja atnākt pie mums uz Rīgas Sociālo dienestu un kopīgi izdomāt, kurš pakalpojums senioram būtu vispiemērotākais. 


Kurš no pakalpojumiem ir pieprasītākais?
Tas noteikti ir pakalpojums “Aprūpe mājās”. Pēdējo gadu laikā šī pakalpojuma pieprasījumis ir ļoti pieaudzis. Tam redzam divus iemeslus – viens iemesls ir saistīts ar cilvēku ātrāku novecošanos un to, ka šo senioru veselības stāvoklis pasliktinās. Tas atspoguļojas arī veselības aprūpes pieejamībā. Otrs iemesls – aprūpes pakalpojumi paliek arvien atpazīstamāki. 2018. gadā sociālās aprūpes pakalpojumus dzīvesvietā saņēmuši 10 649 rīdzinieki. Tam kopumā tika izlietoti vairāk nekā 14 miljoni eiro.

Pakalpojuma “Aprūpe mājās” nodrošināšanā ik gadu tiek izlietoti vairāk nekā desmit miljoni eiro.

Sociālās aprūpes pakalpojumu dzīvesvietā saņēmēju skaits ik gadu pieaug par aptuveni vienu tūkstoti. Ņemot vērā pēdējo trīs gadu tendences, prognozējams, ka arī 2019. gadā saglabāsies sociālās aprūpes pakalpojumu dzīvesvietā, tai skaitā, aprūpes mājās pakalpojuma saņēmēju skaita un apjoma pieaugums. Pakalpojumu “Aprūpe mājās” nodrošina seši pakalpojuma sniedzēji, ar kuriem ik gadu noslēdzam līgumu. Vairāku gadu garumā tie ir nemainīgi. Rīgas pašvaldība paredz arī alternatīvu aprūpes mājās pakalpojumu nodrošināšanas veidu, kad aprūpi mājās veic klienta izvēlēta privātpersona, un pašvaldība sniedz materiālu atbalstu aprūpējamajai personai aprūpes mājās pakalpojuma nodrošināšanai. 2018. gadā aprūpes mājās pakalpojumu materiālā atbalsta veidā saņēma 4 778 personas.


Vai ar sešiem pakalpojumu sniedzējiem pietiek?
Jā, šobrīd šis ir pietiekams skaits, lai mēs nodrošinātu pakalpojumu “Aprūpe mājās”. Tas nav noslēpums, ka šajā jomā ir darbaspēka trūkums. Šī ir profesija, kas prasa lielu uzmanību, un veicamie darbi ne katram ir pa spēkam. Aprūpētāji strādā ar cilvēkiem, kuriem ir arī dažādas saslimšanas – demence, garīga rakstura traucējumi, arī fiziski ierobežojumi. Ja aprūpētājs dienas laikā aizies pie diviem vai trīs klientiem, tad viņam ir jābūt gatavam ar senioru runāt viņam saprotamā valodā. Tas prasa daudz emocionālo resursu. Tomēr, lai arī speciālistu šajā jomā trūkst, klients pakalpojumu var saņemt 1-3 dienu laikā, bet atsevišķos gadījumos tajā pašā dienā, kad pakalpojumam pieteicies. 


Kā īsti izpaužas šī aprūpe mājās? Vai aprūpētājs pie seniora ierodas konkrētās dienās un laikos vai tad, kad tas senioram nepieciešams?
Aprūpe sadalās četros līmeņos un tas, kurš līmenis senioram ir nepieciešams, tiek noteikts pirms pakalpojuma sniegšanas uzsākšanas. Pirmais līmenis paredz nelielus atbalsta darbus, savukārt ceturtais līmenis sevī ietver garu darbu sarakstu, ieskaitot personisko higiēnu, maltītes gatavošanu un citas būtiskas vajadzības, kuras seniors vairs nespēj sev nodrošināt. Aprūpētājs pie seniora dodas konkrētās dienās un strādā konkrētu stundu skaitu. Šīs stundas sastāv no darbiem. Esam noteikuši, ka, piemēram, pilna ķermeņa mazgāšana cilvēkam tiek veikta divas reizes mēnesī, nevis tad, kad seniors to vēlēsies. Šī pakalpojuma ietvaros aprūpējamais cilvēks var saņemt aprūpi līdz 35 stundām nedēļā. Jāsaprot, ka nekur pasaulē seniori netiek nodrošināti ar pilnu vajadzību grozu. Ja ir nepieciešama diennakts aprūpe, tad vienmēr pastāv iespēja – institūcija, jeb pansionāts. 


Kādas vēl ir iespējas senioriem galvaspilsētā?
Ļoti daudzas lietas ir atkarīgas no paša cilvēka un tā, cik aktīvi viņš noveco. Tādēļ Rīgā tiek piedāvātas gana daudz un plašas iespējas, kas senioriem var ikdienā palīdzēt uzturēt sevi formā gan fiziski, gan emocionāli. Plašas iespējas ir projekta “Vesels rīdzinieks veselā Rīgā” ietvaros, kur var apmeklēt vingrošanu, nūjošanu, Cigun nodarbības. Var apmeklēt Rīgas Sociālā dienesta dienas centrus un Kopienas centru. Tā ir paša seniora izvēle – iesaistīties aktivitātes un, iespējams, nenonākt tik ātri bezpalīdzīgā situācijā, vai nē. Dienas centros un Kopienas centrā senioriem pašpalīdzības grupās ir iespēja mācīties valodas, apgūt jaunas prasmes rokdarbos, dziedāt, dejot, spēlēt mūzikas instrumentus, apgūt datora lietošanas prasmes. Tas viss veicina domāšanu un aktivizē smadzeņu darbību. Turklāt šie cilvēki nav vieni, bet iegūst paziņas ar līdzīgām interesēm. Tas palielina seniora dzīves kvalitāti. 
 

Kas šobrīd ir galvenās risināmās problēmas sociālajā jomā Rīgā?
Gluži tāpat kā jebkurā citā, tas ir nepietiekamais finansējums. Ja atvēlēto līdzekļu ir vairāk, tad ir iespējams piedāvāt plašākas iespējas senioriem. Mēs to darām ar tiem līdzekļiem, kas mums ir. Diemžēl visā pasaulē notiek resursu pārdale. Sociālā joma paliek pēdējā. 


Ar kādiem izdevumiem jārēķinās senioram, ja viņš vēlas izmantot pakalpojumu “Aprūpe mājās”?
Pakalpojuma samaksa atkarīga no seniora ikmēneša ienākumiem. Rīgas pašvaldība pilnībā apmaksā sociālās aprūpes pakalpojumu dzīvesvietā, ja personas un ar viņu kopā dzīvojošo ģimenes locekļu ienākumi nepārsniedz 430 eiro mēnesī katram ģimenes loceklim. Rīgas pašvaldība daļēji apmaksā sociālās aprūpes pakalpojumu dzīvesvietā, ja persona un ar viņu kopā dzīvojošo ģimenes locekļu ienākumi pārsniedz 430 eiro mēnesī katram ģimenes loceklim. Savukārt pašvaldība neapmaksā pakalpojumu, ja persona ir finansiāli nodrošināta, un spēj pati pilnā apmērā segt izdevumus par nodrošinātajiem aprūpes pakalpojumiem. Būtiski ir arī pieminēt, ka aprūpes pakalpojumus par pilnu maksu bez Rīgas pašvaldības piesaistes persona var arī pirkt tieši no sociālo pakalpojumu sniedzēja.


Kā vērtējat, cik zinoši ir seniori par piedāvātajām iespējām?
Tie ir patiešām reti gadījumi, kad seniors nezina neko. Informācija ir plaši pieejama, turklāt ikviens var atnākt arī pie mums uz vietas un uzzināt par sev vai savam tuviniekam piemērotāko pakalpojumu. Reizēm cilvēki izvēlas doties pie pakalpojuma sniedzēja bez sociālā dienesta starpniecības, jo uzskata, ka sadarbošanās ar dienestu uzliks sava veida nabadzības zīmogu, tomēr šādi domāt ir aplami. Sociālais dienests ir vienīgā institūcija Latvijā, kurai ir tiesības un pienākums izvērtēt sociālos pakalpojumus un nav starpības, kāds ir cilvēka materiālais stāvoklis.  


Kāda šobrīd kopumā ir senioru labklājība un, kādas būtu lielākās risināmās problēmas?
Tas, ko redzu un dzirdu – arvien aktuālāka kļūst vientulības problēma, jo bērni un mazbērni ir devušies strādāt uz ārzemēm vai daudz strādā tepat. Laika rūpēm par vecākiem vai vecvecākiem neatliek pārāk daudz. Jāatzīst, ka pastāv arī kombinētās problēmas sociālajā un veselības jomā. Pakalpojumu klāsts varētu būt lielāks, īpaši cilvēku grupai, kuriem ir garīga rakstura traucējumi. Būtiska loma ir sadarbībai no visām pusēm. Saeimā ir Labklājības un veselības komiteja, bet tajā pašā laikā Labklājības ministrija un Veselības ministrija norāda uz otra kļūdām. Tā nevajadzētu būt. Tikpat būtiska ir sadarbība star darbiniekiem un klientiem, kas ne vienmēr ir uz attīstību vērsta. 


MAMA-OK ir alternatīva tradicionālajam pansionātam. 

 

Pakalpojums sniedz pilnu pakalpojumu klāstu un drošības līmeni senioriem, kas vēlas palikt savā dzīvesvietā. Pakalpojums līdzinās pansionātam - "pansionāts mājās", tas nodrošina aprūpi, ēdināšanu, medikāciju, dzīvesvietas adaptāciju, sociālo stimulāciju, drošības kontroli.