Šī dzīve ir spēle, šī spēle mums tīk jeb J. Peters "Teātra dziesmas"

Jānis Peters ir pazīstams latviešu dzejnieks, publicists un sabiedriskais darbinieks. Līdz šim publicējis sešus dzejoļu krājumus “Dzirnakmens” (1968), “Asinszāle” (1970), “Mans bišu koks” (1973), “Ceturtā grāmata” (1975), “Priekšnojautas” (1979), “Tautas skaitīšana” (1984) un “Minhauzens un kamikadze” (2012). Sarakstījis arī biogrāfiju par Raimondu Paulu “Raimonds Pauls: versijas, vīzijas, dokumenti” (1982), kurš komponējis vairāk nekā 100 dziesmu ar J. Petera tekstiem. Dažas no šīm tautā iemīļotajām dziesmām izdotas CD formātā. 

“Teātra dziesmas” ir unikāls darbs, jo šajā grāmatā pirmo reizi apkopotas Latvijas lielākajos teātros uzvesto izrāžu dziesmas ar Jāņa Petera sarakstītajiem tekstiem. Ikkatrs no mums zina kādu rindu vai pat veselu dziesmu, kuru vārdu autors ir leģendārais dzejnieks. J. Petera dziesmu tekstus savās izrādēs ietvēruši vairāki Latvijas teātri, tās iemīlējuši skatītāji un klausītāji. Grāmatā iekļautas dziesmas no izcilākajām latviešu teātra izrādēm “Māsa Kerija”, “Nāc pie puikām!”, “No saldenās pudeles”, “Draudzes bazārs”, “Nakts pēc tautasdziesmas”, “Dāvā man lakatu sarkanu”, “Latgola.lv” un “Latgola 2”, “Šerloks Holmss”, “Cits Šerloks Holmss” un no izrādēm Leļļu teātrī - “Pifs”, “Šveiks” un “Dekamerons”. 

Dziesmu rakstīšana ir īpašs proces, kā teicis pats autors intervijā LETA: “No katras izrādes jau paliek kāda dziesma, kas iet pāri izrādes robežām un sāk dzīvot savu dzīvi. Vai tas būtu “Šerloks Holmss”, “Šveiks” vai “Dekamerons” ar Ulda Stabulnieka brīnišķīgo mūziku. Dziesmu ir ļoti daudz; varbūt pat, ka par daudz, un brīžiem man paliek kauns, un brīžiem pat bail. (..) Nu, ar dziesmām ir kā ar bērniem. (Smejas.) Īpaši mīļas man ir tādas svinīgākas, nopietnākas, kas uz kaut kādu saturu pretendē.”

Ieskaties: www.jumava.lv