Neatbilstošu apstākļu dēļ aptur bērnu ievietošanu rehabilitācijas centrā Solis Piebalgā

Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere skaidro, ka telpās ir krasi atšķirīgas temperatūras, piemēram, zēnu istabiņas atrodas otrajā stāvā, labierīcības pirmajā stāvā. Lai līdz tām nokļūtu, jāiziet cauri aukstai, neapkurināmai kāpņu telpai.

"Telpas ir tik aukstas, ka bērni, kuri saņem rehabilitāciju savās istabiņās, sēž āra drēbēs, un arī darbinieces ir silti saģērbušās un zābakos. Viens ir tieši sadzīves apstākļi un, protams, arī tas pats rehabilitācijas pakalpojums, jo netiek nodrošināti ne tie speciālisti, ne tik daudz konsultāciju, kā tas ir līgumā," stāsta Grāvere.

Nav naudas speciālistu piesaistei

Sandra Makare rehabilitācijas centru vada četrus mēnešus. Tiesībsarga biroja ziņojuma sadaļai par vidi viņa daļēji piekrīt. Makare atzīst arī speciālistu trūkumu, norādot, ka centrā vajadzētu psihologu, bet speciālistu trūkstot finansējuma dēļ. 

Telpas ir tik aukstas, ka bērni, kuri saņem rehabilitāciju savās istabiņās, sēž āra drēbēs, un arī darbinieces ir silti saģērbušās un zābakos.

Vadītāja norāda uz finansējuma modeļa īpatnību. Naudas daudzums atkarīgs no bērnu skaita. Institūcijā jau vairākus gadus vienlaikus uzturas  aptuveni 15 bērni. Tā ir tikai puse no bērnu skaita, ko iestāde varētu uzņemt, kaut bērnu ar atkarībām ir nesalīdzināmi vairāk - oficiāli vismaz 400. Aplamību finansējuma modelī atzīst arī Labklājības ministrija.

Delegācija, kas ieradusies apskatīt iestādi, ar ko ministrija ne pirmo gadu slēdz līgumu, nonāk pie slēdziena, ka 19.gadsimtā būvētā bijusī Piebalgas pamatskolas ēka neatbilst standartiem, lai nodrošinātu ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu. Nepiemērotā infrastruktūra esot viens no lielākajiem klupšanas akmeņiem.

Ministrija "pievērusi acis" uz centra stāvokli

Tiesībsarga biroja pārstāve gan norāda, ka Labklājības ministrija ir zinājusi par stāvokli centrā jau pirms jaunā līguma slēgšanas. Ministrijā atzīst, ka šie fakti nebija jaunums. Taču pērn pēc ilgām diskusijām pieņemts lēmums tomēr pakalpojumu šādā veidā nodrošināt arī šogad. Cerību, ka pakalpojuma kvalitāte uzlabosies, viesusi samaksas dubultošana par pakalpojumu. Tomēr iestādes vadība norāda, ka daļa bērnu joprojām tiek rehabilitēti par pagājušā gada līguma summu – tātad finansējuma palielinājums iestādē nav bijis būtiski jūtams.

Informācija LSM.lv