Ko darīt, ja mazajam ir alerģija no pārtikas produktiem?

Ir trīs tipiskākās alerģiju izraisītāju grupas – ziedputekšņi, mājdzīvnieki un putekļu ērcītes, kā arī dažādas pārtikas preces. Dzīves pirmajos gados bērniem visbiežāk alerģija tiek konstatēta tieši no pārtikas produktiem.

Pārtikas piedevas – dažādi ķīmiski savienojumi – var būt kā veicinošs faktors, kas pastiprina jau esošās alerģiskās reakcijas un var veicināt jaunu rašanos.

FOTO: Shutterstock.com

Pārtikas piedevas – dažādi ķīmiski savienojumi – var būt kā veicinošs faktors, kas pastiprina jau esošās alerģiskās reakcijas un var veicināt jaunu rašanos.

Līdz gada vecumam biežākie alerģijas izraisītāji ir olas un piens, bet, kad mazā uzturā tiek iekļauti arī citi produkti, alerģija parādās arī no zivīm, riekstiem, garnelēm, dažādām pārtikas piedevām (krāsvielām, fastfood produktiem un citiem).
 

Kāpēc bērniem rodas alerģija?
Vispirms jāsaprot, ka alerģija ir iedzimta, ģenētiski noteikta, pastiprināta organisma imūnsistēmas atbildes reakcija uz ikdienišķām vielām, parasti – olbaltumvielām, ja runājam tieši par pārtikas izraisītajām alerģijām. Piemēram, citi uzturā lieto piena vai zivs produktus un diskomfortu nejūt, bet citi, kuri īpaši jutīgi uztver konkrētā pārtikas veida olbaltumvielas, pat telpā nevar ieiet, jo organisms uzreiz ātri reaģē uz alergēniem.

Kad alerģijas reakcijas pret konkrēto pārtikas produktu mazinās, uzturā šo produktu vispirms var iekļaut vārītā, ceptā vai citā termiski apstrādātā veidā. Šādi olbaltumvielu struktūras sadalās un kļūst organismam draudzīgākas. 

Alerģijas pazīmes ir dažādas. No sarkanas, sausas ādas un niezes vieglas alerģijas gadījumos, līdz pat tūskai, vemšanai, caurejai, Anafilaktiskajam šokam, samaņas zudumam un nāvei, ja organisms īpaši jutīgi reaģē uz alergēnu. Alerģijas ir ģenētiski noteiktas, bet, lai tās izpaustos, bērnam jānokļūst saskarsmē ar konkrēto alergēnu. Ja mazajam ir pirmā tipa alerģija, kas ir dzīvībai bīstama, jo organisma imūnsistēmas atbildes reakcija ir ātra, pietiek vien ar alergēna smaržu, kā rodas dzīvībai bīstamas alerģijas pazīmes. Savukārt tiem bērniem, kuriem ir vājāka reakcija uz alergēniem, nepieciešams lielāks daudzums alergēnu, lai organisms reaģētu ar alerģiju.


Ko darīt - mazajam konstatēta alerģija?
Parasti bērniem alerģija sākas otrajā līdz trešajā dzīves mēnesī. Ja vecāki pamana kādas alerģijas pazīmes, jādodas pie alergologa, lai noteiktu alerģijas izraisītāju. Svarīgi zināt, ka, bērnam kļūstot vecākam, var mainīties gan alerģijas izpausmes, gan alerģijas cēloņi. 
Piemēram, ja bērnam ap gada vecumu bijusi alerģija no olām, tas nenozīmē, ka šī alerģija saglabāsies uz visu atlikušo mūžu. Svarīgi laiku pa laikam (ar intervālu apmēram reizi gadā) pārbaudīt, vai bērnam joprojām ir alerģija. Pie speciālistiem var veikt alerģiju testus vai provokāciju testus. Ja alerģija ir beigusies, uzturā vairs nav nepieciešams ievērot šī pārtikas produkta ierobežojumus.


Ja alerģija bērnam ir tikko atklāta, tad konkrēto pārtikas produktu uzturā nevajadzētu lietot 6 līdz 12 mēnešus. Tikmēr vecāku uzdevums ir plānot bērna ēdienkarti tā, lai, arī nelietojot šo konkrēto alerģiju izraisošo pārtikas produktu, tiktu ievēroti pilnvērtīga uztura pamatprincipi. Ja bērniņam ir alerģija no piena, var lietot speciālos piena dzērienus, kas paredzēti maziem bērniem, un satur augsti hidrolizētus, sašķeltus piena olbaltumus.

Ap gada līdz trīs gadu vecumu mazā ēdienkartē var iekļaut arī citus olbaltumvielu avotus (olas, gaļu un citus), bet vecāki var bērnam šajā vecumā turpināt dot arī speciālos piena dzērienus, jo tie nodrošina bērnu ar nepieciešamajām olbaltumvielām. Pēc noteiktā pārtikas ierobežojošā perioda beigām iesaka veikt atkārtotas pārbaudes, lai pārliecinātos, vai konkrētais produkts joprojām izraisa alerģiju. Kad alerģijas reakcijas pret konkrēto pārtikas produktu mazinās, uzturā šo produktu vispirms var iekļaut vārītā, ceptā vai citā termiski apstrādātā veidā. Šādi olbaltumvielu struktūras sadalās un kļūst organismam draudzīgākas. Ne velti arī mazos zīdainīšus sāk piebarot tieši ar vārītiem dārzeņiem.
 

Zāļu pret alerģijām nav
Līdz šim nav izgudrotas zāles, kas izārstē no alerģijām. Ja bērnam ir konstatēta pārtikas alerģija, tad vispareizāk sākotnēji izskaust šo produktu no uztura pavisam. Kad organisms sāk nedaudz pieņemt konkrēto pārtikas produktu, pakāpeniski pie tā mazo var pieradināt, uzturā palielinot šī ēdiena daudzumu. Šādu metodi gan noteikti nevar izmantot ar tiem pārtikas produktiem, kas izraisa dzīvībai bīstamās reakcijas – vemšanu, caureju, tūsku. Ja ir kāda no šīm alerģijas pazīmēm, no konkrētā pārtikas produkta jāatsakās pavisam līdz turpmākiem speciālista norādījumiem.

 

Reklāma
Reklāma

Mīti vai patiesība?
Par iemesliem, kas izraisa alerģijas, dzirdēti daudzi, dažādi mīti. Piemēram, ja bērnu kopš mazotnes baro nepareizi (neievērojot uztura pamatprincipus), tas varot veicināt alerģijas izpausmes. Reizēm vecāki bērnu alerģijās vaino arī vakcīnas. Bet neviens no šiem faktoriem nav saistīts ar iemesliem, kādēļ rodas alerģijas. Ir veikti pat pētījumi, kas apliecina, ka arī bērna barošana ar krūti nepasargā no alerģijām. Arī tad, ja bērnu līdz septiņu, astoņu mēnešu vecumam baro tikai ar krūts pienu, bērns var būt alerģisks. Arī speciālos piena maisījumus nevar vainot pārtikas alerģijas radīšanā. To, vai bērnam būs alerģija vai nē, nosaka tikai un vienīgi viņa imūnsistēma. 


Vecāki savu bērnu veselībai var palīdzēt, rūpīgi izvēloties mazā ikdienas ēdienkarti. Pēdējā laikā diezgan bieži ārsta praksē novēroju, ka bērniem vecumā no 1 līdz 3 gadiem ir alerģijai līdzīga reakcija no pārtikas piedevām, kas savukārt var liecināt par tendenci, ka vecāki bērnu ēdienkartē bieži neievēro pareiza uztura pamatprincipus. Pārtikas piedevas – dažādi ķīmiski savienojumi – var būt kā veicinošs faktors, kas pastiprina jau esošās alerģiskās reakcijas un var veicināt jaunu rašanos. Bērni uzturā bieži lieto saldumus, mazvērtīgus gaļas izstrādājumus, kas satur daudz sāls vai taukus, fastfood ēdienus. Šie ēdieni bērniem vairāk nodara ļauna nekā laba. Vislabāk bērnu uzturā iekļaut dabiskus produktus bez pārtikas piedevām un ievērot veselīga uztura pamatprincipus.

 

Autore: Alergoloģe Ieva Cīrule